Par mums
KĻŪT PAR BIEDRU
Arhīvs

2016. gada  27. janvārī

Notika tikšanās ar PTAC  (Patērētāju Tiesību Aizsardzības centrs) vadītāju Baibu Vītoliņas kundzi, sakarā ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (turpmāk – PTAL), atsaucoties uz viņas aicinājumu patērētāju tiesību aizsardzības biedrībām un komersantu biedrībām, izvērtēt iespēju deleģēt savus pārstāvjus dalībai Komisijā, kas jāizveido saskaņā ar PTAL likuma grozījumiem.

Saskaņā ar 2015.gada 18.jūnija grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā PTAL, kas stājās spēkā 2015.gada  9.jūlijā, noteikts, ka 2016.gada 1.janvārī stājas spēkā PTAL VI2 nodaļa Patērētāju strīdu risināšanas komisija.
Saskaņā ar likumu, tagad komersantu biedrībām ir tiesības deleģēt pārstāvi dalībai Komisijā – personu:
1)      kurai ir vidējā profesionālā izglītība vai augstākā izglītība un pieredze pārstāvētajā nozarē vai patērētāju tiesību aizsardzības jomā;
2)      kura pārvalda latviešu valodu;
3)      kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība.

No LDTA puses sarunā piedalījās Dzintars Zariņš un LDTA biedru pārstāvji.

Līdztekus augstāk minētajiem kritērijiem, ir arī jānodrošina, lai komisijas locekļiem nerastos interešu konflikts izskatot lietu, tādēļ vajadzētu deleģēt un apstiprināt darbam vismaz 4-5 LDTA pārstāvjus. Šīs personas arī tiktu atbilstoši apmācītas lēmumu pieņemšanai.

2014. gada 17. jūnijā

17. jūnijā, Kultūras ministrijas Lielajā zālē, notika darba grupas Ministru kabineta 2005.gada 10.maija noteikumu Nr.321 „Noteikumi par 17. jūnijā, Kultūras ministrijas Lielajā zālē, notika darba grupas Ministru kabineta 2005.gada 10.maija noteikumu Nr.321 „Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību”
3. un 4.punkta izvērtēšanai sanāksme.
Sanāksmē tika apspriesta pētījuma veikšanas nepieciešamība un iespējamība, par Latvijas iedzīvotāju kopēšanas paradumiem personiskai lietošanai. Kultūras ministrijas pārstāvji arī informēja par Valsts kancelejas organizētā pētījuma „Administratīvā sloga jautājumu pārskatīšana intelektuālā īpašuma aizsardzības nodrošināšanai”
rezultātiem, kā arī citām aktualitātēm nesēja atlīdzības jomā Latvijas un Eiropas Savienības līmenī.
LDTA kpā ar LIKTA pārstāvjiem uzklausīja piedāvājumus, par pētījuma finansēšanas formām, iesaistot gan valsts, gan nozares asociāciju un autortiesību aizsargātāju resursus. Ja ieinteresētās puses vienosies par pētījuma finansēšanas shēmu un dalībniekiem, tad dienas kārtībā būs karstas diskusijas par pētījumā iekļaujamo jautājumu loku apskatāmajām tehnoloģijām, jo fiziskie datu nesēji autoraizsargātu darbu lietošanai, arvien vairāk zaudē aktualitāti attīstoties mākoņtehnoloģijām.

Sanāksmē LDTA pārstāvēja Dzintars Zariņš.

2013. gada 25. martā

Restorānā “Muklājs”, Baznīcas iela 37 norisinājās Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas (LDTA) Sapulce. Šajā, ikgadējā sapulcē valdes loceklis atskaitījās par paveikto. Darba kārtībā bija jautājumi arī par apmācības projektu, tika apstiprināts, gada pārskats un revidenta ziņojums, ievēlēts valdes loceklis uz nākamo periodu.

Savā ziņojumā par darbību 2012. gadā, Dzintars Zariņš norādīja sekojošo:

  1. Pārskata periodā notika divas padomes sēdes.
  2. Turpinājās sadarbība ar valsts un likumdevēju institūcijām, īpaši Satiksmes ministriju.
  3. Tika uzturēta LDTA mājas lapa www.itnet.lv.
  4. LDTA sadarbībā ar citām nozares asociācijām piedalījās datu nesēju problēmas risināšanā. AKKA/LAA prasību aplikt liekāko daļu datu nesējus saturošas iekārtas izskatīja Satversmes tiesa, LDTA valdes loceklis piedalījās šajās sēdēs.
  1. Kopš 2010. gada 9. novembra LDTA sadarbībā ar v/a “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru”, izmantojot ESF finansiālo atbalstu, īsteno projektu programmā “Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai – atbalsts partnerībās organizētām apmācībām” (projekta līguma Nr L-APA-10-0020 ). 2012. gadā Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas mācību projektā piedalījušies 117 IKT nozares uzņēmumu darbinieki. Šajā projektā LDTA koordinē IKT nozares un citu tehnoloģiju uzņēmumu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas mācību kursu norisi. Līdz šim notikušas mācības vairāk kā 169 dažādos apmācību kursos, kuros piedalījušies 1104 IKT nozares komersantu darbinieki. Kopējais Eiropas Sociālā fonda atbalsta apjoms, ko saņēmuši LDTA projekta partneri 2012.gadā ir 474 957.08 latu. LDTA projektu aktīvi turpinās īstenot arī 2013. un 2015. gadā, IKT un saistīto nozaru komersantiem nepieciešamās kvalifikācijas iegūšanai piesaistot apmācību speciālistus no Latvijas un ārvalstīm.
  1. LDTA biedriem regulāri tika nosūtīta informācija par aktualitātēm nozarē, sadarbības piedāvājumiem, iespējām piedalīties valsts amatpersonu organizētajās vizītēs, dažādos semināros un izstādēs. Tika pārsūtīta arī svarīgākā informācija no LTRK.
  2. Dalība Vidzemes augstskolas maģistru darbu vērtēšanā un dalība kvalifikācijas komisijā.

LDTA sāka dalību Eiropas Sociālā fonda darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.1.1.1. apakšaktivitātes projekta „Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana” ietvaros izveidotās Elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju  (eIKT) nozares ekspertu padomes konsultants darba devēju satura jautājumos, darba grupā.

 

Sapulcē nolēma, ka LDTA aktīvāk jāpiedalās VARAM darba grupās par Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam RĪCĪBAS VIRZIENIEM..

Par valdes locekli tika atkārtoti ievēlēts Dzintars Zariņš

2012.gada 23. oktobrī.

Valdība apstiprināja grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību.

Grozījumi MK noteikumos par nesēja atlīdzību tika sagatavoti, lai izpildītu Satversmes tiesas (ST) 2012. gada 2. maija spriedumu, kurā tika uzdots pārvērtēt MK noteikumos par nesēja atlīdzību iekļauto tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu sarakstu saistībā ar tehnoloģiju attīstības radītajām pārmaiņām.

Grozījumi paredz atteikties no nesēja atlīdzības attiecināšanas uz vairākām iekārtām, kas var tikt lietotas autordarbu pārrakstīšanai, taču praksē šim mērķim tiek izmantotas ļoti reti vai vispār netiek izmantotas. Tās ir – DVD atskaņotāji ar ieraksta funkciju, datoriem pievienojami CD un DVD disku rakstītāji, MP3 atskaņotāji ar integrētu cieto disku un citas iekārtas. Tāpat paredzēts atteikties no nesēja atlīdzības attiecināšanas uz mūsdienās reti izmantotiem nesējiem, piemēram, audiokasetēm, videokasetēm un minidiskiem.

MK noteikumi paredz, ka nesēja atlīdzība būs jāmaksā par: CD, DVD diskiem – 6% apmērā no pirmās pārdošanas cenas Latvijā; USB zibatmiņām – 4% apmērā no pirmās pārdošanas cenas Latvijā; personālajiem datoriem – 2 latu apmērā par vienu vienību. Šāds lielums noteikts, izvērtējot citu ES dalībvalstu praksi un ņemot vērā nepieciešamību panākt iesaistīto pušu interešu līdzsvaru.

Sagatavojot grozījumus, tika ņemti vērā KM pasūtītā pētījuma rezultāti par Latvijas iedzīvotāju paradumiem attiecībā uz likumīgi iegūtu autordarbu kopēšanu personiskai lietošanai.

Priekšlikumi par grozījumiem MK noteikumos tika apspriesti KM izveidotajā darba grupā, kurā piedalījās arī Ekonomikas ministrija, autortiesību īpašnieku un IT nozares pārstāvji.

2012.gada 16.maijā

Līdzšinējā diskusijā par datu nesēju (DN) atlīdzību iesaistīti divi Latvijas tautsaimniecībai būtiski spēlētāji – autortiesību un blakustiesību īpašnieki, no vienas puses, un Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares pārstāvji, no otras puses. IKT nozare atbalsta autoru tiesības saņemt kompensāciju gadījumā, ja tiek veikta aizsargāta darba kopēšana. Latvijas autori pat var būt lepni, ka, salīdzinot ar Igauniju vai Lietuvu, Latvijā no IKT nozares tikušas iekasētas vislielākās summas par DN. Tomēr jautājumu risināšanā, kas skar IKT nozares attīstību un konkurētspēju, profesionālās asociācijas piedalīsies. Vienlaikus IKT nozares pārstāvji šajā diskusijā runā ne tikai par savām interesēm – DN atlīdzības ietekmi uz cenu un melno tirgu, bet arī par sabiedrības interesēm nemaksāt, ja kopēšana netiek veikta. Savukārt autoru argumenti grozās tikai ap iekasētās atlīdzības kritumu pēdējos gados, nepieciešamību iekasēt vairāk naudas, piemēram, ierakstu kompāniju vajadzībām, un nepieciešamību aplikt ar DN atlīdzību jebkādas iedomājamās iekārtas, ar kurām kāds kaut ko varētu kopēt.

Kā zināms, 2. maijā Satversmes tiesa paziņoja spriedumu lietā par Ministru kabineta noteikumiem nr. 321 , to 3. un 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64., 105. un 113. pantam. Atbilstoši autortiesību organizāciju PR aktivitātēm daži mediji steidza sensacionāli ziņot par uzvaru pār valdību, kas it kā nepietiekami aizstāv autortiesību īpašnieku tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par darba rezultātā radīto produktu. Šajā gadījumā atlīdzību par to, ka iedzīvotājiem ir tiesības kopēt vienā eksemplārā no legāli iegūta ieraksta oriģināla darbu, lai klausītos vai skatītos to vienatnē vai savas ģimenes lokā. Bet vai tā bija uzvara? Autoru galvenā prasība Satversmes tiesai šajā lietā bija atzīt, ka par VISIEM DN, ar ko iespējama kopēšana, ir jāmaksā nesēju atlīdzība. Taču šo prasību Satversmes tiesa noraidīja.

Satversmes tiesa uzdeva valdībai noteiktā termiņā esošo datu nesēju sarakstu pārskatīt, jo datu nesēju saimē parādījušies jauni nesēji, piemēram, zibatmiņas, BLU-Ray diski un citas iekārtas. Tāpat Satversmes tiesas spriedumā norādīts, ka iespējami apsvērumi, kādēļ konkrēti nesēji nav iekļaujami šajā sarakstā. Piemēram, tas varētu būt gadījums, kad nesēji pamatā izmantoti personīgā satura glabāšanai. Tas, kādus nesējus iekļaut sarakstā un kādu atlīdzību noteikt, būs Ministru kabineta tiesībpolitikas izšķiršanās jautājums, kas nebūt nav vienkāršs, jo nozīmē arī lēmumu par to, kādus nesējus cilvēki izmanto autoru darbu kopēšanai un kādus ne, par kuriem nesējiem jāmaksā vairāk, kāds nākotnē būs datu nesēju tirgus Latvijā un tā attīstība.

Pašlaik daudziem, bet ne visiem sadzīvē, ražošanā vai citā uzņēmējdarbībā lietotajiem datu nesējiem, piemēram, CD un DVD tukšajām matricām, iekārtām, ar iespēju saglabāt informāciju, un citiem, ir noteikta zināma samaksa, kurai papildus tā mazumtirdzniecības cenai būtu jānonāk autortiesību organizāciju kasē. Šo naudu autortiesību organizācijas izmaksā savējiem, paturot sev pieklājīgu komisiju. Vai valdība iepriekšējos gadus nav likusies ne zinis par nesēju sarakstu? Nē, jo pie noteikumiem tiek strādāts jau kopš 2004. gada, kad, iestājoties ES, izzuda muitas robeža. Tad kāpēc tas nav pārskatīts? Atbilde ir vienkārša. Autori un IKT nozare asociāciju personā nespēja vienoties par datu nesēju sarakstu un atlīdzības lielumu. Kultūras ministrijai atbilstoši likumam nebija iespējams iesniegt valdībai saskaņotu un papildinātu sarakstu, tas arī viss šajā jautājumā. Kāpēc nevarēja vienoties? Tāpēc, ka IKT nozares pārstāvji nepieļāva, ka Latvijā tiek sagrauts datu nesēju tirgus voluntāri noteiktu maksājumu dēļ, ka iedzīvotājiem tiek uzlikti nepamatoti maksājumi paša radīta satura glabāšanai, ka atlīdzība jāmaksā dubultā – gan par iekārtu, gan par tajā ievietotu atmiņas karti, ka atlīdzību vēl joprojām maksā juridiskas personas, arī valsts. IKT piedāvāja dažādus kompromisa variantus papildināt sarakstu, tajā pašā laikā arī prasot samazināt atlīdzības lielum, kas nebūtu lielāks kā kaimiņvalstīs. Piemēram, minēšu cenas, kādas bija 2012. gada 13. martā firmas ACME DVD-R pakām, kas satur 10 matricas mazumtirdzniecībā; Latvijā – Ls 5,47, Lietuvā Ls – 2,43, bet, pērkot «no rokas», – Ls 2,00. Tas nozīmē, ka nepamatoti noteikta DN atlīdzība grauj t. s. balto tirgu, izveido melno tirgu. Tas arī nozīmē, ka Latvijā šim produktu segmentam krītas apgrozījums, kā rezultātā valsts neiekasē arī iespaidīgas PVN summas. Tā ir nejēdzība, taču zināmu laiku autortiesību organizācijām CD un DVD segmentā bija iespēja iekasēt lielas summas. Šodien daudzi lietotāji CD vietā lieto «mākoņus», datu straumēšanas iespējas, vai citus rīkus, kas dod iespēju piekļūt saturam, nesaglabājot to datu nesējā, tādējādi samazinot datu nesēju atlīdzības ieņēmumus. Tā vietā, lai turpinātu sarunas, meklējot kompromisu, autortiesību organizācijas, noalgojot varenus juristus, vērsās Satversmes tiesā. Bet Satversmes tiesa savā spriedumā to pašu vien noteica: vai nu vienojieties, vai arī valdībai būs jānosaka jauns saraksts un atlīdzību lielums. Ministru kabinetā šis jautājums būs jārisina atbilstoši mūsu valsts un tās iedzīvotāju interesēm un maksātspējai, tātad atkal būs jāturpina meklēt kompromisu, kas, negraujot IKT nozari, vienlaikus respektētu gan autoru tiesības, gan arī iedzīvotāju intereses atlīdzību maksāt par tiem nesējiem, kas tiek izmantoti autoru darbu kopēšanai.

Nākotnē pieejamie tehniskie risinājumi ar autortiesībām aizsargāto darbu izplatīšanai, izmantošanai un reproducēšanai prasīs jaunus likumus un to skaidrojumus, kas, kā es ceru, būs saprātīgi kompromisi un strādās visas sabiedrības labā.

2011. gada 27. februārī.

2011. gada 27. februārī Latvijas Datortehnoloģiju Asociācija (LDTA) –sapulces gadskārtējā sēdē, atskatījās uz iepriekšējā perioda rādītājiem un izteica prognozes par tirgus stāvokli līdz šā gada beigām.

Saskaņā ar LDTA pārstāvēto uzņēmumu statistikas datiem, 2007. gadā bija jūtams apgrozījuma pieaugums. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2008. gadā apgrozījuma kritums sasniedza 21%. 2009. gadā IT iekārtu pārdošanas apgrozījuma kritums sasniedza aptuveni 50%, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Straujo apdrošināšanas noteikumu izmaiņu dēļ šajā laikā bankrotēja daudzi IT tirgus dalībnieki. 2010. gadā stāvolis tirgū sāka stabilizēties un tirgus apjoma pieaugums tiek lēsts uz 5-8%, bet 2011. gadā apgrozījuma pieaugumu biedri lēš ap 10% salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Tirgus tendences rāda, ka lietotājiem asākajos krīzes periodos nebija iespējams atjaunot IT infrastruktūru, tādēļ uzņēmumiem radusies vajadzība pēc jaunām, veiktspējīgākām iekārtām lai uzlabotu darba efektivitāti.
Sapulces dalībnieki norādīja, ka vēl joprojām ir aktuāls jautājums par tukšo datu nesēju atlīdzību, kas ir nesamērīgi liela DC un DVD produktiem salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Tika asi kritizēta AKKA/LAA iecere uzlikt maksājumus jaunām preču grupām, tajā skaitā arī zibatmiņām. Sapulces dalībnieki izteica cerību, ka saspringtajos budžeta apstākļos valdība pievērsīsies arī šai problēmai, jo izveidotais melnais tirgus un iedzīvotāju pirkumi ārzemes neļauj iekasēt atbilstošos PVN maksājumus valsts budžetā.
LDTA par organizācijas vadītāju atkārtoti ievēlēja Dzintaru Zariņu, bet par revidentu Jāni Bikši.

Latvijas Datortehnoloģiju asociācija dibināta 1997. gadā un ir vecākā Latvijas Informātikas uzņēmumu asociācija, kas apvieno juridiskas personas, lielākos vairumtirgotājus, sistēmu integratorus, kā arī programmatūras izstrādes uzņēmumus. Viens no LDTA pamatuzdevumiem ir Latvijas IT produktu tirgus sakārtošana un godīgas konkurences apstākļu radīšana.

Informāciju sagatavoja LDTA
valdes locekļa palīdze
Ineta Dundure

2009. gada 18. martā

Latvijas Datortehnoloģiju Asociācija (LDTA) –sapulces gadskārtējā sēdē, atskatījās uz iepriekšējā perioda rādītājiem un izteica prognozes par tirgus stāvokli līdz šā gada beigām

Saskaņā ar LDTA pārstāvēto uzņēmumu statistikas datiem, 2007. gadā bija jūtams apgrozījuma pieaugums. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu ,2008. gadā apgrozījuma kritums sasniedza 21%. Uzņēmumi prognozē, ka 2009. gadā IT ievērojamu apgrozījuma kritumu sasniegs līdz pat 47%, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Šajā laikā LDTA uzņēmumi veic darbības optimizāciju, lai ražošanas procesus padarītu vēl efektīvākus un konkurētspējīgākus.

Šobrīd uzņēmumiem noliktavās ir radušies uzkrājumi, un tas radīs īslaicīgu cenu kritumu, dažām preču grupām. Sapulcē lietpratēji atzīmēja, ka neizbēgams ir IT iekārtu cenu pieaugums Latvijas tirgū gada otrajā pusē, ko zemā pieprasījuma dēļ izraisīs ražotāju noteikto cenu kāpums jaunajiem produktiem.

Sapulces dalībnieki norādīja uz radušos absurdo situāciju mūsu valstī : tukšo datu nesēju, piemēram, CD, un DVD matricu tirgū. Palielinoties PVN likmei, arī šo produkcijas cenas ir kļuvušas nesamērīgi augstas, salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Tāpēc lietotāji Latvijā šīs preces praktiski nepērk, līdz ar to simtiem tūkstošu latu neieplūst valsts kasē. Tika izteikta cerība, ka saspringtajos budžeta apstākļos kāds no valdības pievērsīsies šai problēmai, kuru risināt LDTA ir aicinājusi jau vairākkārtīgi, diemžēl valdība līdz šim to nav ņēmusi vērā.

LDTA par organizācijas vadītāju kārtējo reizi ievēlēja Dzintaru Zariņu, un par revidentu Jāni Bikši.

Latvijas Datortehnoloģiju asociācija dibināta 1997. gadā un ir vecākā Latvijas Informātikas uzņēmumu asociācija, kas apvieno juridiskas personas, lielākos vairumtirgotājus, sistēmu integratorus, kā arī programmatūras izstrādes uzņēmumus. Viens no LDTA pamatuzdevumiem ir Latvijas IT produktu tirgus sakārtošana un godīgas konkurences apstākļu radīšana.

Informāciju sagatavoja LDTA

valdes locekļa palīdze

Ineta Dundure

 

 

2003.gada 25. marts

2003. gada 25. maija valdes sēdē organizācija „Sabiedriskais fonds- „Atvērtā Latvija „” tika uzņemta LDTA

2003. gada 17. februārī Latvijas informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju un elektronikas nozares (ITTE) ALIANSES pārstāvji tikās ar Satiksmes ministru Robertu Zīli. Latvijas Datortehnoloģiju asociāciju pārstāvēja tās izpilddirektors Dzintars Zariņš. Ar šo tikšanos Satiksmes ministrs atsaucās ITTE ALIANSES aicinājumam valdībai, kurā ALIANSE izteica nopietnas bažas par valdības šībrīža nostāju, kas rada šaubas par ITTE nozares tālākas attīstības perspektīvu. Īpašu satraukumu ITTE nozares pārstāvjos rada fakts, ka šis ir pirmais gads, kopš projekta sākuma, kad līdzekļi Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas attīstībai budžetā vispār nav paredzēti. Asociāciju pārstāvji uzsvēra, ka šobrīd ir kritisks stāvoklis arī inženieru sagatavošanas jomā ITTE nozarei, atzīmējot, ka netiek turpināts mērķtiecīgi iesāktais ITTE nozares attīstības process.
Satiksmes ministrijas Informātikas departamenta direktors V.Zvidriņš tikšanās dalībniekus iepazīstināja ar e-pārvaldes funkcionālo modeli un izmaksu plānu. Nozares pārstāvji kopumā pozitīvi novērtēja paveikto, kā arī izteica piezīmes un priekšlikumus šī dokumenta pilnveidošanai. Šaubas par funkcionālā modeļa īstenošanu rada apstāklis, ka šogad nav paredzētas valsts investīcijas e-pārvaldei nepieciešamās infrastruktūras veidošanai, kā arī tālākam analītiskajam darbam likumdošanas izmaiņu sagatavošanai.

Tikšanās izvērtās par lietišķu domu apmaiņu starp Satiksmes ministru un nozares pārstāvjiem. Pēc ALIANSES ieteikuma, Satiksmes ministrs nolēma aktivizēt Nacionālās padomes „Informātika” darbību, kas iepriekšējos periodos bija nozares lietpratēju un ekspertu tikšanās vieta. Tiesa, ministrs arī piezīmēja, ka laika gaitā nacionālo programmu statuss ir mainījies, kas prasa jaunu pieeju nozares problēmas risinošas, konsultatīvas institūcijas darbībai.

Satiksmes ministrs pauda gatavību turpmāk aktīvāk sadarboties ar ITTE nozares sabiedriskajām organizācijām, lai mērķtiecīgāk veiktu valsts investīciju programmu un esošo informācijas tehnoloģiju projektu izvērtēšanu, kā arī informēt par darbu e-pārvaldes funkcionālā modeļa izstrādē.

ITTE ALIANSE ir asociāciju alianse ir dibināta 2000.gada 12. septembrī. Organizācija uz līguma pamata apvieno profesionālās asociācijas, kas pārstāv Latvijā darbojošos uzņēmumus, pētniecības un izglītības iestādes, kuru darbs saistīts ar elektronikas un elektrotehnikas, informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju nozarēm. Alianse pašreiz apvieno sešas asociācijas; Latvijas Datortehnoloģiju asociāciju (LDTA), Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociāciju (LETRA), Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociāciju (LITTA), Latvijas Interneta asociāciju (LIA), Latvijas Kabeļtelevīzijas un telekomunikāciju operatoru asociāciju (LKOTA), Latvijas Telekomunikāciju asociāciju (LTA).

2001.gada 10.maijs

Pirmdien, 14.maijā, pulksten 10:00 (Kongresu namā) Latvijas Datortehnoloģiju asociācija IT speciālistiem un interesentiem rīko semināru – diskusiju par elektroniskās pārvaldes koncepcijas iespējām, tehniskajiem un sociālajiem aspektiem.

Semināra rīkošanas pamatmērķis ir izvērtēt Latvijas firmu iespējas piedalīties e-pārvaldes koncepcijas realizācijā, kā arī iztirzāt koncepcijā paustās idejas, un tā rezumējumu iesniegt Ministru Kabinetā. Semināra ievadā e-pārvaldes koncepcijas darba grupas pieaicinātais eksperts “Arthur Andersen” pārstāvis Ivars Solovjovs, iepazīstinās ar e-pārvaldes koncepcijas pamattēzēm, izstrādes gaitu. Savukārt par digitālās televīzijas iespējām, īstenojot elektroniskās pārvaldes koncepciju informēs A/S “Digitālās Latvijas Radio un Televīzijas centrs” pārstāvis. Tieslietu ministres padomnieks Ints Kalniņš iepazīstinās ar iespējām, ko e-pārvaldes koncepcijas realizācija sniegs iedzīvotājiem. Savu viedokli par e-pārvaldes realizācijas iespējām paudīs vadošo IT kompāniju pārstāvji.

Paredzēts, ka paneļdiskusijā varēs saņemt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem elektroniskās pārvaldes koncepcijas dokumentā, kā arī paust savu viedokli un ierosinājumus dokumenta redakcijai un koncepcijas realizācijas plāna izveidei.

Seminārā aicināti piedalīties to institūciju pārstāvji, kurus darbības sfērā ietilpst jaunu pārvaldes modeļu ieviešana, IT risinājumu integrācija valsts, pašvaldību un citās sfērās, iepriekš piesakoties pa tālruni 6409847 Ievai, vai e-pastu dzintars.zarins@elva.lv

Ar e-pārvaldes koncepcijas tekstu var iepazīties :
Tieslietu ministrijas mājas lapā – http://www.jm.gov.lv
Valsts Kancelejas mājas lapā -http://www.mk.gov.lv/lat/ministrukabinets/default.htm
Uzņēmumu reģistra mājas lapā (tur arī diskusiju serveris) – http://www.ur.gov.lv
Latvijas oficiālā laikraksta ” Latvijas Vēstnesis” mājas lapā – http://www.lv-laiks.lv

Dzintars Zariņš,
Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas izpilddirektors
tel. 9214634;
e-pasts: dzintars.zarins@elva.lv
sīkāk par asociāciju :
http://www.itnet.lv

Laiks: 2001. gada 14.februāris plkst. 10.00.
Vieta: Kongresu nams, Lielā auditorija

darba kārtība:

1. Aleksandra Kļava, LR UR likumprojekta par e-dokumentiem darba grupas vadîtâja /Koncepcijas par elektroniskā paraksta ieviešanu Latvijā realizācijas priekšnosacījumi / http://www.ur.gov.lv .
2. Signe Plūmiņa, Datu Valsts inspekcijas direktore /DVI loma valsts uzraudzības realizācijā.
3. Jānis Dzelme, IBM Latvija Tirdzniecības daļas speciālists/ Digitālais paraksts – vai tas ir viegli ?
/ http://www.ibm.com
4. Jānis Bergs, SIA Fortech – /Microlink pieredze e-government projektos Igaunijā./ http://www.fortech.lv
5. Egils Ginters SIA LIS direktors /Konkrētas piezīmes par likumprojektu “Elektronisko dokumentu likums”. /http://www.lis.lv
6. Valdis Supe (Dainis Ruments), SIA Bluebridge Rīga / “Elektroniskā paraksta ieviešanas aspekti” / http://www.bluebridge.lv
7. Ivars Solovjovs, SIA Arthur Andersen / “Latvijas Elektronisko dokumentu likums ES prasību un citu valstu pieredzes gaismā” / http://www.arthurandersen.com /
8. Ainars Brūvelis, SIA Lursoft IT- /Elektronisko dokumentu ieviešana, pilotprojekta realizācija/ http://www.lursoft.lv
9. Leonīdas Paturskis, Microsoft konsultants /” Elektroniska dokumenta loma elektroniskas sabiedrības izveidošanā.” / http://www.microsoft.com/latvija /
10. Imants Mētra, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītājs/ “Likumprojekta analīze no datorizētās reģistrācijas aspekta.”

Semināru vada LDTA izpilddirektors Dzintars Zariņš

Elektronisko dokumentu likumprojekta analīze
no datorizētas reģistrācijas aspekta

Uzstāšanās tēzes LDTA seminārā – diskusijā par elektroniskā paraksta un elektronisko dokumentu ieviešanu Latvijā

  1. Likumprojekta veiksme – uzskatāmi un koncentrētā veidā apkopotas mūsu problēmas un neizpratne:
    • pamatjēdzienu neskaidrība (dokumenti, identifikācija, paraksts);
    • mērķu un uzdevumu nenoformulēšana;
    • privāttiesiskā skatījuma dominēšana;
    • valsts būtības neizpratne (nav pakalpojumu sniedzēja);
    • juridiskā tehnika (precīza valoda, termini, izteiksme, principi);
    • attiecību neizpratne starp likumu un MK noteikumiem;
    • vienpusīgs skatījums (vertikālā dominante).
  2. Dokumenta un paraksta jēdzienu aspekti:
    • dokuments = kas + kam +ko saka;
    • probatīvie dokumenti, oriģinālu skaits, apliecības; izraksti;
    • civiltiesiskie, krimināltiesiskie un administratīvi tiesiskie aspekti;
    • liecība jeb pierādījums (evidence);
    • personu identifikācija un paraksts;
    • personas datu aizsardzība un pseidonīmi;
    • identitātes pārdošana un zagšana.
  3. IT sasniegumu ietekme uz tiesiskuma izpratni:
    • atjaunotās pilnās kontroles iespējas;
    • privātās dzīves aizsargātība un publiskās dzīves atklātība;
    • godīga rīcība un godīgas uzvedības imitācija publiskuma aspektā.
  4. Valsts reģistri un datorizēta reģistrācija:
    • reģistra jēdziena daudznozīmība;
    • reģistru datu kvalitāte un datorizētā reģistrācija;
    • dokumentu radīšana un dokumentu radīšanas iespēju nodrošināšana;
    • valsts kā viens veselums (persona ziņu sniedz vienreiz);
    • reģistru sasaistītība un nošķirtība;
    • kas kam dod uzdevumu reģistra pilnveidošanai.

2000.gada 28.marts

LDTA valdes locekļi tikās ar Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Aiju Poču un apsprieda kādas ir iespējas palielināt IT nozares efektivitāti izmantojot atbilstošu nodokļu politiku.
Asociācijas biedri atzinīgi vērtē budžeta likuma sadaļu par uzņēmuma peļņas nodokļa atvieglojumiem augsto tehnoloģiju un programmatūras ražotājiem, kuri ir veikuši sava uzņēmuma ISO 9000 sertifikāciju.

Sarunas gaitā tika diskutēts par iespējām veidot nodokļu maksātāju organizācijas, kuru ieteikumi būtu jāņem vērā izstrādājot jaunus likumus un citus normatīvos aktus. Lai risinātu samilzušo IT speciālistu deficīta problēmu, Aija Poča ierosināja izveidot informātikas nozares atbalsta fondu, kura ietvaros būtu iespējams reāli īstenot dažādus izglītības un citus projektus ceļā uz informātikas sabiedrību. Sarunu dalībnieki analizēja problēmas, kas varētu rasties Latvijas nodokļu politikā, palielinoties e-komercijas īpatsvaram. Piemēram, jautājumi, kas saistīti ar nodokļu administrēšanu.

Sēdes dalībnieki bija vienisprātis, ka ir nepieciešama valsts un uzņēmēju kopdarbība, lai Latvijā šis perspektīvais uzņēmējdarbības veids kļūtu pievilcīgāks. Pastiprināta uzmanība būtu jāvelta to firmu stabilitātei un maksātspējai, kas nodarbojas ar šo uzņēmējdarbības veidu, tādēļ, lai maksimāli tiktu samazināta iespēja un neizpildīt saistības pēc virtuālās naudas saņemšanas, kā rezultātā ciestu Latvijas valsts prestižs.
Latvijas Datortehnoloģiju asociācija dibināta 1997.gadā un apvieno Latvijas lielākos datortehnoloģiju iekārtu ražotājus, vairumtirdzniecības uzņēmumus, izplatītājus, servisa sniedzējus un programmatūras ražotājus.

2010. gada 20. aprīlis

IT preču vairumtirdzniecībā izplatīta prakse ir veikt klientu kredītrisku apdrošināšanu. Latvijas IT tirgū līdz krīzei šī prakse bija plaši izplatīta un ievērojamu daļu no riskiem apdrošināja starptautiskas kompānijas Euler Hermes Kreditversicherungs-AG Latvijas filiāle (Euler Hermes). Taču pēdējā laikā, neskatoties uz izveidojušos sadarbības praksi un galvenais – iepriekš ar Euler Hermes noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem (polisēm), vairāki Latvijas datortehnoloģiju asociācijas (LDTA) biedri kā apdrošinājuma ņēmēji arvien biežāk saskārušies ar Euler Hermes kā apdrošinātāja apzinātu izvairīšanos no uzņemto saistību izpildes. Kā jau medijos ziņots – 2009. gada vasarā Euler Hermes samazināja uzticības reitingu Latvijai un Lietuvai. Šim lēmumam sekoja Euler Hermes negaidīts paziņojums par komerckredītu apdrošināšanas pārtraukšanu Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem. Apdrošinātāja pēkšņais lēmums izsauca IT tirgus dalībnieku maksātnespējas vilni, jo būtiski tika ietekmēta daudzu IT kompāniju likviditāte un spēja neparedzēti īsā termiņā veikt norēķinus par piegādātajām precēm. Rezultātā – vairāki LDTA biedri ir bijuši spiesti vērsties pie apdrošinātāja Euler Hermes ar pieteikumiem izmaksāt atlīdzības par apdrošināšanas gadījumu iestāšanos. Diemžēl virkne LDTA biedri – IT vairumtirgotāji ir saskārušies ar situāciju, kad apdrošinātājs negodprātīgi un dažādos formālos veidos izvairās no savu uzņemto saistību pildīšanas. Šāda negodprātīga rīcība rada pamatotas bažas par Euler Hermes spēju pildīt savas saistības un likumā noteiktos pienākumus. Par Euler Hermes apdrošināšanas polišu un nozares regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem ir informēta arī apdrošinātāju pārraugošā institūcija – Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Komisija ir uzsākusi pārbaudi šajā lietā. Vairāki LDTA biedri ir neapmierināti ar Euler Hermes darbību un pauduši gatavību turpināt savu tiesību aizstāvēšanu tiesā. Par Latvijas Datortehnoloģiju asociāciju: Latvijas Datortehnoloģiju asociācija dibināta 1997. gadā un ir vecākā Latvijas Informātikas uzņēmumu asociācija, kas apvieno juridiskas personas; lielākos vairumtirgotājus, sistēmu integratorus, kā arī virkni programmatūras izstrādes uzņēmumu. Viens no LDTA pamatuzdevumiem ir Latvijas IT produktu tirgus sakārtošana un godīgas konkurences apstākļu radīšana. Par Latvijas informācijas tehnoloģijas nozari: Neskatoties uz problēmām ar komerckredītu apdrošināšanu, atsevišķu IT nozares uzņēmumu maksātnespējas gadījumiem un vispārējo ekonomisko situāciju valstī, vairāku IT nozares uzņēmumu finanšu rezultāti šogad ir pieauguši salīdzinot ar pagājušā gada pirmo kvartālu. Plānots, ka nozarē šī pozitīvā tendence saglabāsies. Informāciju sagatavoja LDTA

2008. gada 26. marts.

LDTA Sapulce gadskārtējā sēdē 2008.gada 26.martā apstiprināja līdzšinējā Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas valdes locekļa Dzintara Zariņa (dz. 1962.) pilnvaras vēl uz vienu gadu. Dz. Zariņš šajā amatā strādā jau kopš 1999. gada, kad pārņēma asociācijas vadību no Linarda Muciņa. Saskaņā ar asociācijas statūtiem, valdes locekļa pilnvaras ir jāapstiprina katru gadu.

Sapulcē piedalījās Īpašo uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītājs Viesturs Krievāns, kurš iepazīstināja ar sekretariāta darbības stratēģiju un iespējām tālākai sadarbībai ar asociāciju.

Šajā sapulcē īpaša uzmanība tika pievērsta datortehnikas parametru kontroles un kvalitātes standartu prasību ievērošanai un nodrošināšanai. Latvijas Elektonikas iekārtu testēšanas centra vadītājs Vladimirs Novikovs asociācijas biedrus iepazīstināja ar jaunām iespējām Latvijas ražotājiem, ko sniedz viņa pārstāvētais testēšanas centrs. V. Novikovs informēja par pētījumu, kurā identificēja daudzu Ķīnā ražotu datoru barošanas bloku neatbilstību Eiropas standartiem un negatīvajām sekām, kas var rasties lietojot šādas iekārtas.
Sapulces dalībnieki noklausījās A/s Latvijas Zaļais elektrons (LZE) valdes locekļa Ulda Vītes atskaiti par paveikto 2007. gadā. A/s Latvijas Zaļais elektrons ir elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju dibinātu personu apvienību (nozares asociāciju) nodibināts EEI atkritumu apsaimniekotājs, kura akcionāre ir arī LDTA.

Latvijas Datortehnoloģiju asociācija dibināta 1997. gadā un ir vecākā Latvijas Informātikas uzņēmumu asociācija, kas apvieno juridiskas personas; lielākos vairumtirgotājus, sistēmu integratorus, kā arī virkni programmatūras izstrādes uzņēmumu. Viens no LDTA pamatuzdevumiem ir Latvijas IT produktu tirgus sakārtošana un godīgas konkurences apstākļu radīšana.

2006. gada 28. septembris

Ceturtdien, 28. septembrī, viesnīcā Reval Hotel Rīdzene norisinājās Preses konference- diskusija par nodokļu atlaides iniciatīvu datoru, programmatūras un interneta pieslēguma iegādei Latvijā.

Pasākumu organizēja Latvijas Interneta asociācija (LIA) ko pārstāvēja izpilddirektors Viesturs Plešs, Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), ko pārstāvēja izpilddirektors Lauris Linabergs un Latvijas Datortehnoloģiju asociācija (LDTA), ko pārstāvēja izpilddirektors Dzintars Zariņš.

Uz pasākumu tika aicināti arī Saeimas deputātu kandidāti no lielākajām partijām. No LPP/LC saraksta ieradās Aija Poča, bet no TB/LNNK saraksta Emīls Jarkins. Citu saeimā pārstāvēto politisko organizāciju kandidāti neieradās, kaut arī bija aicināti.
Asociāciju pārstāvji ziņoja, par Latvijas IT un telekomunikāciju asociāciju sagatavoto un Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā iesniegtajiem priekšlikumiem attiecībā uz iespēju atbalstīt iedzīvotāju iespējas iegādāties datorus uz atvieglotiem noteikumiem. Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šo iniciatīvu uztvēra pozitīvi un piedāvāja iespēju noteikt atvieglojumus iedzīvotāju ienākuma nodoklim datortehnikas, programmatūras un interneta pieslēguma iegādei.  Tika apskatīta iespēja pielīdzināt datortehnikas iegādi attaisnotie izdevumi, kurus 25% apmērā var atgūt no nomaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa: izveidojot jaunu nodokļu atvieglojumu grupu vai palielinot attaisnoto izglītības izdevumu grozu. Komisija nolēma aicināt asociācijas kopā ar ĪUMEPL (Īpašo Uzdevumu ministriju elektroniskās pārvaldes lietās) sekretariātu risināt jautājumu Finansu ministrijā, lai aprēķinātu budžeta iespējas un izanalizētu šim nolūkam koriģējamo juridisko bāzi.

Asociācijas uzskata, ka attaisnotajiem izdevumiem būtu jāpieskaita Izdevumi datortehnikas iegādei (maksimums 500 Ls) Izdevumi legālas programmatūras iegādei (maksimums 200 Ls) Izdevumi patstāvīgā interneta pieslēguma ierīkošanai (maksimums 100 Ls)
LPP/LC pārstāve Aija Poča atzina, ka varētu pat būt lietderīgi izstrādāt atsevišķu valsts programmu atvieglotai datoru iegādei, jo apskatītā sistēma patērē daudz administratīvā resursa, kā arī nepilnīgi ietver to sabiedrības daļu, kuras nodokļu maksājumi ļoti ierobežoti, piemēram, invalīdi.

Asociācijas uzskata, ka šāds nodokļa atvieglojums, ja tas tiks efektīvi komunicēts un administrēts, palīdzēs paātrināt Latvijas atpalicības novēršanu datoru un interneta izmantošanas jomā.
Saskaņā ar EUROSTAT datiem, 2005. gadā personālie datori bija 30% Latvijas mājsaimniecību. Lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par Latvijas situāciju, tālāk minēti salīdzinošie rādītāji no „veco” Eiropas Savienības (turpmāk – ES) valstu, „jauno” ES valstu vidus un vidējie rādītāji ES. Igaunijā datori ir 43% mājsaimniecību, vidēji ES 15 „vecajās” valstīs – 63%, bet Nīderlandē – 78%. Vēl lielāku Latvijas atpalicību uzrāda statistikas rādītāji par iedzīvotājiem, kas izmantojuši internetu  no mājām. Latvijā šis rādītājs ir 21%, Igaunijā 40%, ES vidēji 45%, bet Nīderlandē – 74%. Līdzīga proporcija – aptuveni divkārtīga atpalicība no Igaunijas un Eiropas vidējā rādītāju un vairāk nekā trīskārtēja – no Nīderlandes, saglabājas arī statistikas datos par pastāvīgu platjoslas pieslēgumu esamību mājsaimniecībās. Atbilstošie skaitļi ir 13% Latvijā, 25% ES vidēji, 30% Igaunijā un 54% Nīderlandē.

2005.gada 1.jūnijs

Pēc ministru kabineta 2005. gada 10. maija noteikumu Nr. 321, kas reglamentē tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību, stāšanās spēkā, šodien pirmo reizi LDTA datu nesēju darba grupa tikās ar AKKA/LAA pārstāvi Ivaru Mačuli, lai vienotos par kopīgu izpratni MK noteikumu īstenošanā.

Tikšanās dalībnieki vienojās par maksāšanas kārtību, maksātāju reģistrācijas un atskaišu formām, maksātāju un maksājumu saņēmēju tiesībām un pienākumiem. Sarunas gaitā klātesošie nolēma, ka pēc viedokļu precizēšanas, skaidrojumi par maksājuma izdarīšanu tiks ievietoti lielāko vairumtirgotāju un AKKA-LAA mājas lapā. Jāatgādina, ka saskaņā ar jaunajiem MK noteikumiem Latvijā autoriem paredzētā atlīdzība par CD matricām ir 10 santīmi un tukšajām DVD matricām 20 santīmi, kas ir vislielākā Baltijas valstīs. Tomēr, atšķirībā no iepriekšējiem MK noteikumiem, noteikumos Nr. 321. ir paredzēts arī “profesionāla lietotāja” statuss, tas nosaka, ka šiem profesionālajiem lietotājiem tiek dota iespēja nemaksāt atlīdzību, reģistrējoties profesionālo lietotāju reģistrā. Profesionālie lietotāji var būt gan raidorganizācijas, kas CD matricas un citus datu nesējus izmanto profesionālā darbībā, gan komersanti, kas tukšos materiālos nesējus vai reproducēšanai izmantojamās iekārtas ieved vai iegādājas no ievedēja vai izgatavotāja un izmanto darbu un blakustiesību objektu reproducēšanai komerciālos nolūkos, gan arī komersanti un valsts vai pašvaldību iestādes (aģentūras), kas tukšos materiālos nesējus un reproducēšanai izmantojamās iekārtas lieto savā darbībā, neizmantojot tos reproducēšanai personiskām vajadzībām un neatsavinot tos.

LDTA uzskata, ka arī šobrīd mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai maksājamā atlīdzība Latvijā ir nesamērīgi liela salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, kas ir radījis aptuveni divkāršu tukšo matricu tirdzniecības kritumu Latvijā, līdz ar to nodarot valstij zaudējumus neiekasētu nodokļu veidā.Latvijas Datortehnoloģiju asociācija dibināta 1997. gadā un ir vecākā Latvijas Informātikas uzņēmumu asociācija, kas apvieno juridiskas personas; lielākos vairumtirgotājus, sistēmu integratorus, kā arī virkni programmatūras izstrādes uzņēmumu. Viens no galvenajiem asociācijas uzdevumiem ir nodrošināt informācijas sabiedrības veidošanas procesu valstī.

2005. gada 1. jūnijs

Pēc ministru kabineta 2005. gada 10. maija noteikumu Nr. 321, kas reglamentē tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību, stāšanās spēkā, šodien pirmo reizi LDTA datu nesēju darba grupa tikās ar AKKA/LAA pārstāvi Ivaru Mačuli, lai vienotos par kopīgu izpratni MK noteikumu īstenošanā. Tikšanās dalībnieki vienojās par maksāšanas kārtību, maksātāju reģistrācijas un atskaišu formām, maksātāju un maksājumu saņēmēju tiesībām un pienākumiem. Sarunas gaitā klātesošie nolēma, ka pēc viedokļu precizēšanas, skaidrojumi par maksājuma izdarīšanu tiks ievietoti lielāko vairumtirgotāju un AKKA-LAA mājas lapā.

Jāatgādina, ka saskaņā ar jaunajiem MK noteikumiem Latvijā autoriem paredzētā atlīdzība par CD matricām ir 10 santīmi un tukšajām DVD matricām 20 santīmi, kas ir vislielākā Baltijas valstīs. Tomēr, atšķirībā no iepriekšējiem MK noteikumiem, noteikumos Nr. 321. ir paredzēts arī “profesionāla lietotāja” statuss, tas nosaka, ka šiem profesionālajiem lietotājiem tiek dota iespēja nemaksāt atlīdzību, reģistrējoties profesionālo lietotāju reģistrā. Profesionālie lietotāji var būt gan raidorganizācijas, kas CD matricas un citus datu nesējus izmanto profesionālā darbībā, gan komersanti, kas tukšos materiālos nesējus vai reproducēšanai izmantojamās iekārtas ieved vaiiegādājas no ievedēja vai izgatavotāja un izmanto darbu un blakustiesību objektu reproducēšanai komerciālos nolūkos, gan arī komersanti un valsts vai pašvaldību iestādes (aģentūras), kas tukšos materiālos nesējus un reproducēšanai izmantojamās iekārtas lieto savā darbībā, neizmantojot tos reproducēšanai personiskām vajadzībām un neatsavinot tos.

LDTA uzskata, ka arī šobrīd mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai maksājamā atlīdzība Latvijā ir nesamērīgi liela salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, kas ir radījis aptuveni divkāršu tukšo matricu tirdzniecības kritumu Latvijā, līdz ar to nodarot valstij zaudējumus neiekasētu nodokļu veidā.

Latvijas Datortehnoloģiju asociācija dibināta 1997. gadā un ir vecākā Latvijas Informātikas uzņēmumu asociācija, kas apvieno juridiskas personas; lielākos vairumtirgotājus, sistēmu integratorus, kā arī virkni programmatūras izstrādes uzņēmumu. Viens no galvenajiem asociācijas uzdevumiem ir nodrošināt informācijas sabiedrības veidošanas procesu valstī.

 

2004. gada 22. jūlijs

Kārtējā LDTA Valdes sēdē tika uzņemts jauns biedrs – reģiona lielākais IT produktu vairumtirdzniecības uzņēmums „ELKO Latvija”.

Valde uzklausīja izpilddirektora Dz. Zariņa informāciju par aktivitātēm 2004.gada 27.aprīļa Ministru Kabineta noteikumu Nr.443 grozījumu sagatavošanā. Valde atzinīgi novērtēja Kultūras ministrijas piekrišanu veidot darba grupu, kurā būtu iesaistītas visas ieinteresētās puses, tomēr uzsverot, ka nekavējoties jāaptur organizācijas AKKA/LAA tiesības iekasēt jebkādus maksājumus par datu nesējiem, līdz pretrunīgo MK noteikumu Nr.443 grozījumu pieņemšanai.

Atsaucoties Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) aicinājumam, valde izveidoja darba grupu priekšlikumu izstrādei normatīvo aktu grozījumiem IT produktu iepirkumu gadījumiem.

Latvijas Datortehnoloģiju asociācija dibināta 1997 gadā un ir vecākā Latvijas Informātikas uzņēmumu asociācija, kas apvieno juridiskas personas; lielākos vairumtirgotājus, sistēmu integratorus, kā arī virkni programmatūras izstrādes uzņēmumu. LDTA ir pozitīva sadarbības pieredze ar muitu, valsts ieņēmumu dienestu, policiju un citām valsts struktūrām, kas ļauj korekti risināt neskaidros jautājumus veicot procedūras, kas saistītas ar valsts iepirkumu izvērtēšanu un muitas darbu. LDTA ir piedalījusies daudzās valsts struktūru iniciētās ekspertīzēs. Viens no LDTA pamatuzdevumiem ir Latvijas IT produktu tirgus sakārtošana un godīgas konkurences apstākļu radīšana.

2004. gada 17. maijs

Latvijas Datortehnoloģiju asociācija (LDTA) ir vairākkārtīgi vērsusies pie KM ar iniciatīvu piedalīties normatīvo dokumentu izstrādē, kas saistīti ar „Likuma par autortiesībām un blakus tiesībām” izpildi. Diemžēl 2004. gada 27.aprīļa MK Noteikumi Nr. 443 tika pieņemti neņemot vērā LDTA viedokli.

LDTA darba grupa konstatēja, ka Noteikumi pašreizējā redakcijā ir absurdi, bet vietām pat komiski, demonstrējot rakstītāju neizpratni par IT produktu importa, eksporta procedūrām. Neprofesionāli sagatavotais Noteikumu teksts draud viest haosu IT preču plūsmā nodarot milzīgus zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai, jo uzņēmēji būs spiesti meklēt valstis ar ES tirgum labvēlīgāku uzņēmējdarbības vidi.

Īsa dažu Noteikumu prasību analīze:

Nesēja atlīdzības aprēķinu metodoloģija ir ļoti sarežģīta, tāpēc ir neiespējami izkontrolēt tās ieviešanu, radot augsni negodīgai konkurencei, turklāt nav saprotams tarifu lieluma izcelsme un pamatojums.
Tukšo datu nesēju realizācijas Noteikumu 12.punkts – katram tukšam datu nesējam pievienot speciālu apliecību – ir nesaprātīgi un praktiski neizpildāmi, kas norāda, ka Noteikumu rakstītājiem nav reāla priekšstata par datu nesēju reālo izskatu, pielietojumu un tirdzniecības īpatnībām.

Noteikumos teikts, ka atlīdzību iekasē, sadala un izmaksā viena mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, taču nav definēti citi šīs vai citas organizācijas pienākumi, piemēram, kontroles funkcijas, kas novērstu negodīgu konkurenci (ja kāds nemaksā vispār), kā arī organizācijas tehniskā spēja veikt atlīdzības iekasēšanu un administrēšanu (13.punkts) atbilstoši normālām komercijas prasībām. Pēc mūsu informācijas, Latvijā pašlaik nav organizācijas, kas spētu veikt šādas funkcijas (atskaitot muitu).
Redzams, ka noteikumu rakstītāji nav veikuši aprēķinus, kādas summas (bet tās būs milzīgas) papildus būtu jāparedz valsts budžetā valsts IT infrastruktūras projektu realizācijai, ja atlīdzību rēķinās pēc Noteikumos dotās metodikas. Piemēram, vidēja valsts datu reģistra datubāze parasti ir ar aptuveni 10 000 GB ietilpību, kas ir nodrošināta ar 20 000 GB ietilpības rezerves  kopēšanas  sistēmu. Pēc Noteikumos dotās metodoloģijas “teorētiski” var ierakstīt video informāciju 12 500 stundu jeb pusotra gada (!) garumā, par ko ir jāmaksā autoratlīdzība, to maksās valsts pakalpojumu saņēmēji- nodokļu maksātāji!

Ņemot vērā tikai dažus augstāk minētos argumentus, LDTA ir griezusies pie kultūras ministres H. Demakovas ar lūgumu darīt visu iespējamo, lai nekavējoties apturētu Noteikumu darbību šādā redakcijā un veicinātu visu ieinteresēto pušu lietpratēju kopīgu aktivitāšu uzsākšanu, lai pēc iespējas ātrāk uzrakstītu loģiskus, saprotamus un praktiski realizējamus Noteikumus.

Latvijas Datortehnoloģiju asociācija dibināta 1997. gadā un ir vecākā Latvijas Informātikas uzņēmumu asociācija, kas apvieno juridiskas personas; lielākos vairumtirgotājus, sistēmu integratorus, kā arī virkni programmatūras izstrādes uzņēmumu. Viens no galvenajiem asociācijas uzdevumiem ir nodrošināt informācijas sabiedrības veidošanas procesu valstī. LDTA aktīvi piedalās arī Latvijas IT produktu tirgus sakārtošanas procesā un godīgas konkurences apstākļu radīšanā. LDTA ir pozitīva sadarbības pieredze ar muitu, valsts ieņēmumu dienestu, policiju un citām valsts struktūrām, kas ļauj korekti risināt neskaidros jautājumus veicot procedūras, kas saistītas ar valsts iepirkumu izvērtēšanu un muitas darbu. LDTA ir piedalījusies daudzās muitas un policijas iniciētās ekspertīzēs.

2003. gada 4. augusts

Latvijas Informācijas tehnoloģiju (IT) tirgus dalībniekus nesagatavotus pārsteidza informācija, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skolu informatizācijai pēkšņi atradusi līdzekļus aptuveni 1111 datoru iegādei. Datoru iepirkšana ir ļoti apsveicama valdības rīcība, jo statistika rāda, ka šogad Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) finansējums nedaudz pārsniedza 1997. gada līmeni, kad skolu informatizācijai tika izmantoti aptuveni 400 tūkstoši lati. Ieskatoties pagātnē redzam, ka no 1999. līdz 2002. gadam valsts un pašvaldības skolnieku datorprasmju un informātikas apmācībai varēja rast aptuveni 3,3 un vairāk miljonus latu ik gadu. Šāda summa varētu būt minimāli pietiekama informācijas sabiedrības pamatu ielikšanai skolā. Īpaši tas bija svētīgi reģionos, kur lauku skolas parasti ir vienīgā vieta, kur bērni piekļūst datoram un mācās, lai ar savām zināšanām nākotnē spētu konkurēt uz augstāk kvalificētām darba vietām ES darba tirgū.

Iecere piemērot nevis atklātu konkursu, bet sarunu procedūru, šim projektam, aktualizē jautājumu par uzaicināmo firmu iespējām nodrošināt prasītos apjomus un kvalitāti. Pēc sarunām ar LIIS projekta vadību tika apspriesta iespēja, ka LDTA tiks uzaicināta izteikt viedokli par uz sarunām uzaicināmo firmu atbilstību dalībai projektā un spējām veikt kvalitatīvus pakalpojumus un nodrošināt godīgu konkurenci pretendentiem. LDTA ir gatava sniegt atbalstu LIIS vadībai projekta realizācijas gaitā.

Latvijas Datortehnoloģiju asociācija dibināta 1997 gadā un ir vecākā Latvijas Informātikas uzņēmumu asociācija, kas apvieno juridiskas personas; lielākos vairumtirgotājus, sistēmu integratorus, kā arī virkni programmatūras izstrādes uzņēmumu. LDTA ir pozitīva sadarbības pieredze ar muitu, valsts ieņēmumu dienestu, policiju un citām valsts struktūrām, kas ļauj korekti risināt neskaidros jautājumus veicot procedūras, kas saistītas ar valsts iepirkumu izvērtēšanu un muitas darbu. LDTA ir piedalījusies daudzās muitas un policijas iniciētās ekspertīzēs. Viens no LDTA pamatuzdevumiem ir Latvijas IT produktu tirgus sakārtošana un godīgas konkurences apstākļu radīšana.

2003. gada 17. februāris

2003. gada 17. februārī Latvijas informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju un elektronikas nozares (ITTE) ALIANSES pārstāvji tikās ar Satiksmes ministru Robertu Zīli. Latvijas Datortehnoloģiju asociāciju pārstāvēja tās izpilddirektors Dzintars Zariņš. Ar šo tikšanos Satiksmes ministrs atsaucās ITTE ALIANSES aicinājumam valdībai, kurā ALIANSE izteica nopietnas bažas par valdības šībrīža nostāju, kas rada šaubas par ITTE nozares tālākas attīstības perspektīvu. Īpašu satraukumu ITTE nozares pārstāvjos rada fakts, ka šis ir pirmais gads, kopš projekta sākuma, kad līdzekļi Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas attīstībai budžetā vispār nav paredzēti. Asociāciju pārstāvji uzsvēra, ka šobrīd ir kritisks stāvoklis arī inženieru sagatavošanas jomā ITTE nozarei, atzīmējot, ka netiek turpināts mērķtiecīgi iesāktais ITTE nozares attīstības process.

Satiksmes ministrijas Informātikas departamenta direktors V.Zvidriņš tikšanās dalībniekus iepazīstināja ar e-pārvaldes funkcionālo modeli un izmaksu plānu. Nozares pārstāvji kopumā pozitīvi novērtēja paveikto, kā arī izteica piezīmes un priekšlikumus šī dokumenta pilnveidošanai. Šaubas par funkcionālā modeļa īstenošanu rada apstāklis, ka šogad nav paredzētas valsts investīcijas e-pārvaldei nepieciešamās infrastruktūras veidošanai, kā arī tālākam analītiskajam darbam likumdošanas izmaiņu sagatavošanai.

Tikšanās izvērtās par lietišķu domu apmaiņu starp Satiksmes ministru un nozares pārstāvjiem. Pēc ALIANSES ieteikuma, Satiksmes ministrs nolēma aktivizēt Nacionālās padomes „Informātika” darbību, kas iepriekšējos periodos bija nozares lietpratēju un ekspertu tikšanās vieta. Tiesa, ministrs arī piezīmēja, ka laika gaitā nacionālo programmu statuss ir mainījies, kas prasa jaunu pieeju nozares problēmas risinošas, konsultatīvas institūcijas darbībai.

Satiksmes ministrs pauda gatavību turpmāk aktīvāk sadarboties ar ITTE nozares sabiedriskajām organizācijām, lai mērķtiecīgāk veiktu valsts investīciju programmu un esošo informācijas tehnoloģiju projektu izvērtēšanu, kā arī informēt par darbu e-pārvaldes funkcionālā modeļa izstrādē.

ITTE ALIANSE ir asociāciju alianse ir dibināta 2000.gada 12. septembrī. Organizācija uz līguma pamata apvieno profesionālās asociācijas, kas pārstāv Latvijā darbojošos uzņēmumus, pētniecības un izglītības iestādes, kuru darbs saistīts ar elektronikas un elektrotehnikas, informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju nozarēm. Alianse pašreiz apvieno sešas asociācijas; Latvijas Datortehnoloģiju asociāciju (LDTA), Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociāciju (LETRA), Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociāciju (LITTA), Latvijas Interneta asociāciju (LIA), Latvijas Kabeļtelevīzijas un telekomunikāciju operatoru asociāciju (LKOTA), Latvijas Telekomunikāciju asociāciju (LTA).