Sveicināti Latvijas Datortehnoloģiju  asociācijas (LDTA) mājaslapā

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, attīstoties informātikas nozarei un datoru ražošanai Latvijā, kļuva nepieciešams sakārtot informācijas tehnoloģiju tirgu, nodrošināt vienādus uzņēmējdarbības noteikumus šajā jomā strādājošajiem uzņēmumiem, kā arī sekmēt nozares attīstību.

Šim nolūkam Latvijas Datorražotāju asociācija (LDRA) tika reģistrēta 1997.gada 10.septembrī kā nevalstiska, sabiedriska organizācija. Mainoties asociācijas biedru uzņēmējdarbības specifikai, kas aptver arvien plašāku datortehnoloģiju nozaru spektru, 2000.gada 17.martā tika mainīts organizācijas nosaukums, kas tagad ir Latvijas Datortehnoloģiju asociācija (LDTA). Ja atskatās uz paveikto, tad asociācijas darbība tika vērsta uz katra asociācijas biedra uzņēmējdarbības atbalstīšanu, kā arī nozares uzņēmumu konkurētspējas palielināšanu piedaloties vairāku likumprojektu izstrādē, kā arī regulāri tiekoties ar valsts pārvaldes un likumdevēju pārstāvjiem iesniedzot savus priekšlikumus. Šobrīd pie LDTA, kā nozares lietpratēju asociācijas, pēc konsultācijām griežas mūsu valsts, kā arī ārvalstu organizācijas.

Ar vien vairāk projektu tiek īstenoti sadarbībā ar LIAA un Eiropas Sociālo fondu.

Šobrīd organizācija aktīvi piedalās dažādu likumprojektu un normatīvo aktu izstrādē, kā arī sadarbojas ar citām, līdzīga profila asociācijām.

(LDRA) tika reģistrēta 1997.gadā 10.septembrī kā nevalstiska, sabiedriska organizācija. Mainoties asociācijas biedru uzņēmējdarbības specifikai, kas aptver arvien plašāku datortehnoloģiju nozaru spektru, 2000.gada 17.martā tika mainīts organizācijas nosaukums, kas tagad ir Latvijas Datortehnoloģiju asociācija (LDTA).

KĻŪT PAR BIEDRU

 

Aktualitātes un jaunumi

1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2

Digitālās dekādes ziņojums 2023 semināra “Prasmju nākotne” ietvaros

Tā kā 2023. gads ir pasludināts par Eiropas prasmju gadu, tā galvenais uzstādījums ir dot jaunu impulsu mūžizglītībai, sekmēt iedzīvotāju un uzņēmumu pilnvērtīgu iesaisti zaļajā un digitālajā pārejā, atbalstīt inovācijas un konkurētspēju. Šā gada 12.oktobrī norisinājās tiešsaistes seminārs “Prasmju nākotne”, ko organizēja Izglītības un zinātnes ministrija EPALE – pieaugušo izglītība Latvijā sadarbībā ar Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA).

Semināra laikā tika stāstīts tostarp par Digitālās dekādes ziņojumu 2023. Digitālo prasmju jomā ES ir apņēmusies gādāt par to, lai līdz 2030. gadam vismaz 80% 16–74 gadu vecu iedzīvotāju vidū digitālo pamatprasmju līmenis paaugstinātos un lai IKT speciālistu skaits sasniegtu 20 miljonus.
Ziņojumā atsevišķi ir izdalīti dati par Latviju, kas liecina, ka digitālo prasmju jomā Latvija atrodas nedaudz zem ES vidējā: pamata digitālās prasmes ir tikai 51% iedzīvotāju un tikai 14% uzņēmumu veic savu darbinieku apmācības digitālās prasmēs.

Secināms, ka aizvien aktuālāks kļūst digitālo prasmju jautājums un tā nozīmīgums digitālās pārveides ietekmē, tādēļ Eiropas rekomendācijas mērķu sasniegšanai paredz izmantot Eiropas ietvaru izmantošanu digitālo prasmju attīstībai, esošo resursu metodoloģiju un materiālu atkal izmantošanu un mērogošanu, digitālo prasmju sertifikāciju, pārkvalificēšanu un kvalifikācijas paaugstināšanu, mikrokredītu sistēmu atsevišķu kompetenču, moduļu atzīšanai un apliecināšanai, individuālos mācību kontus, kā arī īpašs uzsvars tiek veltīts kiberdrošības prasmēm.

Avots: https://epale.ec.europa.eu

(vairāk…)

1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2

Darbspēkam ir nepieciešama pilnveide mākslīgā intelekta, virtuālās realitātes un sociālās inovācijas jomās

Veicot izpēti “Darbspēkam ir nepieciešama pilnveide un pārkvalifikācija mākslīgā intelekta (MI), virtuālās realitātes (VR) un sociālās inovācijas (SI) jomā” ir publicēts ziņojums, kura 2. darba pakas ietvaros, projekta partneri veidoja pamatus mācību moduļu izstrādei, izmantojot augšupēju un uz galalietotāju orientētu pieeju.

Lai noskaidrotu uzņēmumiem nepieciešamās prasmes MI, VR un SI jomās, kā arī iegūtu detalizētu informāciju, tika uzrunāts plašs uzņēmumu skaits visās nozarēs. Attiecībā uz AI un VR jomām, visās astoņās iesaistītajās valstīs tika organizēta tiešsaistes aptauja. SI jomā, ņemot vērā, ka šī tēma koncepcijas un informācijas vākšanas ziņā ir sarežģītāka kā AI un VR, tika organizētas fokusa grupas diskusijas. Iegūtie rezultāti tika apkopoti un analizēti, un balstoties uz tiem, tika izveidots saraksts ar kopējām prasmju vajadzībām visās trīs jomās.

Straujā un mainīgā ekonomiskajā vidē, darbinieki ar atbilstošām prasmēm ir būtisks uzņēmumu konkurētspējas elements. Tieši tāpēc ir ieteicams, lai uzņēmumos būtu izveidota labvēlīga mācību vide. Aptuveni puse respondentu regulāri veic darbinieku prasmju novērtēšanu vai arī uzņēmumā ir par apmācībām atbildīga persona/departaments. Tajā pašā laikā 73% respondentu uzskata, ka viņu uzņēmumam būtu lietderīga personāla kvalifikācijas celšana vai pārkvalificēšana IT jomā, savukārt 68% respondentu uzskata, ka darbinieki nav pietiekami apmācīti IT jomā. Turklāt lielākā daļa uzskata, ka darbiniekiem nav pietiekamu IT prasmju, lai veiktu savu darbu, un vienlaikus atzīst, ka darba vietas vajadzības ir vissvarīgākais faktors IT apmācības jomā.

Projekta kontekstā sociālā inovācija (SI) tiek aplūkota kā rīks, kas palīdz uzņēmumiem digitālo pārmaiņu procesā, sevišķi mākslīgā intelekta un virtuālās realitātes ieviešanā.

Avots: https://eulep.eu

(vairāk…)

1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2

Latvijas Inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Ženēvā

Lai nodrošinātu saikni starp Eiropas Kodolpētniecības organizāciju (CERN) Latvijas uzņēmējiem un zinātniskajām institūcijām, šā gada oktobrī Ženēvā, Šveicē darbu sāk Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība, kas darbosies saskaņā ar Latvijas CERN stratēģiju.

CERN piedāvā iespējas gan lieliem pieredzējušiem uzņēmumiem, gan zinātņietilpīgiem jaunuzņēmumiem. Metālapstrāde, mašīnbūve, elektronika, informāciju un komunikāciju tehnoloģijas ir Latvijas galvenās eksporta un tehnoloģiju nozares, kuru produkti un pakalpojumu sakrīt ar CERN attīstītām tehnoloģijām. Latvija kopš 2021. gada ir CERN asociētā dalībvalsts, un mūsu valsts mērķis ir tuvāko gadu laikā kļūt par pilntiesīgu šīs organizācijas dalībvalsti. Dalība šajās izglītības programmās sniedz iespēju paplašināt savas zināšanas par daļiņu fiziku un jaunākajām tehnoloģijām.

Citējot LIAA direktora pienākumu izpildītājas Ivetas Strupkājas teikto, secināms, ka papildu izglītība sadarbībā ar zinātni ļaus jaunu tehnoloģiju radīšanu pacelt augstākā līmenī: “Šveice ir valsts ar ļoti augstu attīstības līmeni inovāciju un tehnoloģiju jomā, tādēļ, plānojot LIAA pārstāvniecību tīklu, tieši šo valsti izvirzījām kā vienu no prioritātēm. Būtiskākais faktors bija Latvijas pievienošanās CERN, jo pašlaik virzāmies uz pilnas dalībvalsts statusu un vēlamies stiprināt CERN sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām.”


Avots: https://labsoflatvia.com

(vairāk…)

1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2

Kiberdrošības konference “Kiberšahs 2023” – jomas politikas un digitālo prasmju attīstīšanai

Starptautiskā kiberdrošība ir joma, kas attiecas uz pasākumiem, kas tiek veikti, lai aizsargātu un nodrošinātu datu un informācijas drošību starptautiskajā mērogā, īpaši attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūru. Tā kā digitālās tehnoloģijas un internets ir kļuvuši par būtisku pasaules ekonomikas, politikas un sabiedrības sastāvdaļu, kiberdrošība ir kļuvusi par globālu prioritāti.


Šogad 4. un 5. oktobrī Rīgā tiks organizēta starptautiska kiberdrošības konference “Kiberšahs 2023”. Konferenci organizē CERT.LV un Latvijas Interneta asociācija sadarbībā ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un partneriem Latvijā un Eiropā, tā norisināsies Radisson BLU Latvija telpās. Konferencē paredzēts iekļaut 3 blokus: “Kiberšahs 2023” (#CyberChess) centrālā sesija, kuras fokuss būs stratēģiski politiskie kiberdrošības jautājumi; tehniskā paralēlsesija “KiberŠoks” (#CyberShock), kas tiks veltīta padziļinātai tehnisku kiberdrošības jautājumu izpētei, iekļaujot praktiskas demonstrācijas; “Baltijas domaina dienas” (#BalticDomainDays), kas tiks veltīta DNS drošībai. Konferences mērķauditorija aptver valsts un pašvaldību iestāžu atbildīgās personas par IT drošību, IT drošības speciālistus, informācijas sistēmu auditorus, IT drošības entuziastus, pētniekus un citi interesentus.


Kiberdrošības politikas uzdevumi un prioritātes digitālo prasmju attīstīšanai ietver esošo speciālistu kvalifikācijas celšanas vajadzību apzināšanu un jaunu speciālistu izglītošanu un piesaisti, nozares profesionāļu iesaisti zināšanu apmācību procesos, IS/IKT drošības pārvaldnieku kvalifikācijas paaugstināšanas mācību programmas, kiberdrošības pētniecības attīstību Latvijā, izmantojot Digitālās Eiropas sniegtās finansējuma iespējas un veidot nepieciešamos nacionālos kiberdrošības pētniecības atbalsta mehānismus.


Avots: https://eprasmes.lv

(vairāk…)

1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2

Mācīšanās prasme kā mūžizglītības ilgtspējas modelis

Pieaugušo izglītības nozarei valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī ir galvenā loma, lai nodrošinātu, ka mācīšanās prasmes ir un arī turpmāk būs galvenais aspekts visās izglītības programmās neatkarīgi no to līmeņa un formas, lai garantētu, ka visi iedzīvotāji var pilnībā izmantot pieejamo un pieaugošo izglītības piedāvājumu.

Attīstoties globālām Eiropas valstu platformām, kuru galvenais mērķis ir publicēt mācību saturu tiešsaistē, moduļu veidā un bieži bez maksas, esam pieredzējuši progresīvu un globālu mācību formātu paradigmas maiņu pēdējo 10 gadu laikā. Sākot ar pirmo masveida tiešsaistes atvērto kursu ieviešanu šā gadsimta pirmajā desmitgadē, tiešsaistē pieejamie neformālās izglītības resursi ir piedzīvojuši nepārtrauktu pieaugumu, paplašinot platformu visu izglītības līmeņu kursu, tematu, apmācību sniedzēju un vairāku dalībnieku, kas reģistrējas šādam piedāvājumam, ziņā.

2021. gadā MOOC ekosistēma ir sasniegusi 220 miljonus studentu, kas piedalījušies 19,4 tūkstošus kursu – šāds rezultāts novērots saskaņā ar Class Central – tiešsaistes kursu apkopotāju – kas apkopo informāciju no tūkstošiem mācību pakalpojumu sniedzēju, viņu iedziļināšanās ikgadējā MOOC Stats and Trends publikācijā (Avots: MOOC desmitgade:A Review of MOOC Stats and Trends in 2021, Dhawal Shah, Class Central, 2021).

Pašapmācībai, mikroapmācībām un mācībām tiešsaistē ir nepieciešama laba līmeņa mācīšanās vadības kompetence, kas jāveicina kā pamata prasme izglītības, nodarbinātības un sabiedrības sistēmās.

Avots: https://epale.ec.europa.eu

(vairāk…)

1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2

Atbalsts digitalizācijas iniciatīvu ieviešanai

Šobrīd, no 31.10.2022. līdz 31.12.2023., norisinās projekts “Automatizācijas rīki radošajām industrijām AutoRade”. Tā ietvaros Ekonomikas un kultūras augstskolai ir uzstādīts mērķis ieviest digitalizācijas iniciatīvas partnerībā ar vairākām augstākās izglītības iestādēm – Latvijas Universitāti, Transporta un sakaru institūtu, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Vidzemes augstskolu, Liepājas Universitāti, Latvijas Digitālo akseleratoru, Ventspils Augsto tehnoloģiju parku un Valmieras Attīstības aģentūru. Notikumi un pasākumi projekta īstenošanas procesā tiek organizēti šajās augstskolās visā Latvijas teritorijā.


Šī notikuma ietvaros tiek organizēti dažādi semināri, darba grupas, laboratoriju izveide, platformu izstrāde, komunikācijas un publicitātes pasākumi, projekta vadība un tās īstenošana. Projekta rezultātā paredzams, ka 6 Latvijas augstskolas saņems Eiropas Sociālā fonda atbalstu digitalizācijas iniciatīvu ieviešanai, lai veicinātu mūsdienīgu, inovatīvos tehnoloģiskos risinājumos balstītu studiju procesu; 7 prioritārajās tematikās tiks izveidoti jauni kursi vai adaptēti esošie kursi, kas tiks integrēti studiju procesā augstskolās; tiks izstrādāti 9 digitālie risinājumi un platformas izglītībai un partneru sadarbībai; augstskolas iegūs jaunu mācību aprīkojumu.

Avots: https://www.digitallatvia.lv/projekti/autorade

(vairāk…)

1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2

Tehnoloģiju demonstrāciju telpa “Nākotnes klase” paver jaunas iespējas Latvijas skolās

“Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” izveidotā izglītības tehnoloģiju (EdTech) demonstrāciju telpa “Nākotnes klase” sniedz iespēju pašvaldībām un skolām iepazīties ar mūsdienīga klases iekārtojuma idejām un testēt dažāda veida aprīkojumu, programmatūru un lietotnes, kas var būt lietderīgas mācību darbā gan klātienes, gan attālinātajās, gan jaukta tipa nodarbībās. Piesakoties pakalpojumam “Nākotnes klase”, skola vai pašvaldība saņems individualizētu aprīkojuma piedāvājumu, vadoties pēc skolai jau pieejamā aprīkojuma, iespējām to savienot ar modernākajām ierīcēm un saturu, kā arī darbinieku apmācības, lai nodrošinātu viņu spējas darboties “Nākotnes klasē” un veicinātu digitālās prasmes skolas vadības un pedagogu līmenī. Apmeklēt “Nākotnes klasi” un uzzināt par tās izmantošanas iespējām EDIC ietvaros iespējams no 5. līdz 15. jūnijam.


Ventspils Augsto tehnoloģiju parka “Nākotnes klase” tapusi Eiropas Savienības iniciatīvas “Pilsētu inovatīvās darbības” projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas ietvaros ar mērķi veicināt izglītības tehnoloģiju izmantošanu izglītības procesā Latvijas skolās. Savukārt Eiropas Digitālās inovācijas centra “Latvijas Digitālais akselerators” darbības mērķis ir atbalstīt inovācijas izglītībā, veicināt izglītības tehnoloģiju attīstīšanu Latvijā un to veiksmīgu izmantošanu mācību procesā visās Latvijas skolās – gan valsts, gan privātajās.

Avots: https://www.digitallatvia.lv/jaunumi/

(vairāk…)

Biedrība “Latvijas Datortehnoloģiju asociācija” ir uzsākusi nodarbināto apmācību 2.kārtas
projekta “IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts
2″ (projekts Nr. 1.2.2.1/19/A/001 ), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām
ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2020.gada 13.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%

Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 200 000, no tām plānotais ERAF
atbalsts – EUR 540 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 32 komersantus un 402
šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 1 100 000, no tām
plānotais ERAF atbalsts – EUR 540 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 21
komersantu un 264 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir IKT un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto
prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un
darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Projekta ietvaros atbalstāmās apmācību jomas:
214 Dizains;
345 20 Projektu vadība;
345 24 Ražošanas inženierzinības un vadība;
48 482 Datoru lietošana;
48 483 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli;
48 484 Programmēšana;
52 Inženierzinātnes un tehnoloģijas;
85 Vides aizsardzība;
22 227 Valodas.
Projekta ietvaros papildus iekļautās atbalstāmās apmācību jomas:
341 01 Elektroniskā komercija;
342 01 Mārketings un tirdzniecība;
345 01 Biznesa vadība;
345 04 Kvalitātes nodrošināšana un vadība.
Šobrīd pieejamas apmācību programmas apmācību jomās:
48 483 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli; 52 Inženierzinātnes un tehnoloģijas; 345 24
Ražošanas inženierzinības un vadība”, 345 20 Projektu vadība; 345 04 Mārketings un
tirdzniecība.
IKT un saistīto nozaru komersanti ir laipni aicināti piedalīties nodarbināto kvalifikācijas
celšanas pasākumos projekta ietvaros.

Kontaktinformācija:
Dzinatrs Zariņš, LDTA vadītājs
apmacibas@itnet.lv

Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam
pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@itnet.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus
atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests
https://www.gudralatvija.lv/


Papildus informācija


Informācija ievietota: 09.06.2023.

1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2

Mākslīgā intelekta rīks Midjourney atklāj attēlu un citu vizuāļu ģenerēšanas iespējas

Attēlu un citu vizuāļu ģenerēšanas rīks Midjourney ir izstrādāts, lai radītu unikāla stila attēlus, kurus iespējams izmantot visdažādākajos veidos, arī reklāmu un satura veidošanai. Jāpiebilst, ka attēli ir savdabīgi, bet to īpašais stils dod iespēju veidot unikālu saturu, izceļot zīmola vizuālo identitāti.

Apgūstot dažādu jaunieviestu rīku izmantošanu un plašās iespējas, ko tie sniedz, var ievērojami uzlabot zīmola atpazīstamību un sekmēt mārketinga attīstību. Ieguvumi, izmantojot AI satura veidošanā un attēlu radīšanai mārketingā, ir vairāki:

• Personalizēšanas iespējas. Mākslīgais intelekts spēj analizēt datus par auditorijas vēlmēm un uzvedību, kas palīdz izveidot personalizētus attēlus, kas būtu atbilstoša noteiktai mērķauditorijai.
• Ar AI darbināmi rīki var nodrošināt satura konsekvenci lielam skaitam attēlu, atvieglojot zīmola identitātes un vizuālā stila saglabāšanu.
• AI algoritmi var analizēt attēlus un ieteikt uzlabojumus, piemēram, pielāgot apgaismojumu, krāsu un kompozīciju, lai izveidotu augstas kvalitātes attēlus, kas ir vizuāli pievilcīgāki un efektīvāki.

Ir iespējams apgūt noderīgiem padomiem bagātu vebināru no AI Business Prompts, kas palīdzēs izprast Midjourney iespējas un saņemt zināšanas, kā to likt lietā, lai pārdotu produktus vai pakalpojumus efektīvāk, izmantojot mākslīgo intelektu.

Avots: https://epale.ec.europa.eu/lv/blog/maksliga-intelekta-riku-midjourney

(vairāk…)

1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2

Mācību vadītāju psiholoģiskās kompetences: prasmīgs lektors zina, kā dalībniekiem radīt motivāciju sadarboties

Pedagogam sagādā neviltotu prieku, ja viņa darbs mācību dalībniekus aizrauj, ja viņi aktīvi līdzdarbojas apmācībā. Šāda sadarbība apmācībās sniedz apziņu par savu profesionālo kompetenci. Tomēr mācību vadītāji ikdienā mēdz saskarties ar dažādiem pretestības veidiem izglītojamo mācību laikā. Visizplatītākais pretestības cēlonis ir garlaicība un intereses trūkums, piemēram, ja mācību dalībnieki uz mācību vadītāju skatās pilnīgi bezkaislīgi vai ir iegrimuši mobilajos telefonos, tas liecina par iespējamu pretestību. Tam par iemeslu var būt dažādi faktori. Iespējams, dalībnieks ir nosūtīts uz obligātām mācībām, kurā viņam vienkārši ir jāpiedalās vai dalībnieks mācībās ieradies „papīra” pēc un viņu tās patiesībā neinteresē. Iemesli var būt dažādi un izpausties dažādos veidos.

Katrs pedagogs pretestību pret mācīšanos mazina citādi, jo cilvēki ir dažādi, tomēr vienlaikus pastāv arī kopīgas iezīmes attiecībā uz to, ko darīt, lai pārvarētu pretestību. Vispirms ar mācību dalībniekiem (tostarp, ar cilvēku, kurš demonstrē pretestību) ir jānodibina cilvēciska saikne. Komunikācija ar apmācāmajiem ir jāizvērtē kā svarīgs rīks, lai sarunas gaitā spētu atrast pretestības cēlonis un pedagogam ir jāspēj paskaidrot mācību dalībniekiem, kādas priekšrocības mācības sniedz. Ne mazāk svarīgi ir uzturēt pozitīvu attieksmi pret cilvēkiem, jo pozitīvas emocijas rada labu atmosfēru turpmākai komunikācijai un mācībām. Mācību vadītājam jābūt labām saskarsmes prasmēm, spējai pazīt un izprast cilvēkus, kā arī pilnīgai izpratnei par mācāmo tematu. Prasmīgs lektors zina, kā dalībniekiem radīt motivāciju sadarboties.

Avots: https://epale.ec.europa.eu

(vairāk…)

1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2

2023. gads pasludināts par Eiropas Prasmju gadu

Šis gads ir pasludināts par Eiropas Prasmju gadu ar mērķi dot jaunu impulsu mūžizglītībai, sniedzot iespējas cilvēkiem un sociālajiem partneriem sniegt ieguldījumu “zaļo” un “digitālo” pāreju laikā, kā arī atbalstīt inovācijas un konkurētspēju, izvērtējot prasmes, kompetences un zināšanas.


Ņemot vērā strauji mainīgās sabiedrības dinamiku, Eiropas Komisija ir izveidojusi Eiropas prasmju gada oficiālo tīmekļa vietni. Šī vietne sola apkopot ieguldījumus, pasākumus, rīkus un idejas, lai palīdzētu sasniegt Eiropas Prasmju gada mērķus. Lai pilnveidotu prasmes, tīmekļa vietnē visiem izglītojamajiem ir pieejams arī digitālo kompetenču tests un bezmaksas mācības digitālo prasmju uzlabošanai. Šo pārbaudījumu ir izveidojis Europass, kas ir Eiropas tiešsaistes rīku un informācijas kopums, lai palīdzētu cilvēkiem pārvaldīt savu izglītību un karjeru. EK prezidente Urzula fon der Leiena uzsver: “Mums daudz vairāk jākoncentrējas uz savu ieguldījumu profesionālajā izglītībā un kvalifikācijas celšanā”.


Pasākumi, semināri un dažādas iniciatīvas ir pieejamas interaktīvā kartē, ko lietotāji var papildināt ar saviem plānotajiem notikumiem un aktivitātēm Eiropas Prasmju gadā. Savukārt ziņu sadaļā sniegta vērtīga informācija par aktivitātēm un galvenajiem atskaites punktiem visa 2023. gada garumā.


Avots: epale.ec.europa.eu

(vairāk…)

1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2

Radām pārmaiņas, ko nodrošina tehnoloģijas un to uzturēšana, izmantojot inovatīvus rīkus

Panākumus digitālajā transformācijā vienmēr ir bijis grūti panākt. Pēdējo divu gadu laikā izaicinājums ir kļuvis tikai akūtāks, jo dramatiski paātrinājās digitālo tehnoloģiju nozīme uzņēmumos.
Uzņēmums McKinsey Digital palīdz saviem klientiem radīt pārmaiņas, ko nodrošina tehnoloģijas un to uzturēšana, izmantojot inovatīvus rīkus. Lai gan daži no šķēršļiem digitālās transformācijas panākumiem ir labi zināmi, jaunākā McKinsey globālā aptauja par digitālo stratēģiju un ieguldījumiem ietvēra jautājumus uzņēmumu vadītājiem par dažādo izaicinājumu attīstību, digitālo tehnoloģiju lomu viņu uzņēmējdarbībā un uzņēmumu stratēģiju. Lai gan joprojām pastāv daudzas tradicionālās digitālās pārveides problēmas, ir parādījušies trīs galvenie faktori, kas ir kritiski svarīgi, ko uzlabot šodien un turpmāk:

  1. digitālo tehnoloģiju izmantošana, lai panāktu stratēģisku dažādošanu attiecībā uz klientu iesaistīšanos un drosmīgākas, veiksmīgākas digitālās stratēģijas;
  2. patentētu aktīvu, piemēram, mākslīgā intelekta, datu un programmatūras, izstrāde, nevis paļaušanās uz gataviem rīkiem;
  3. koncentrēšanās uz tehnoloģiju lietpratīgu vadītāju piesaisti un attīstību un uz tehnoloģiju labāku vispārēju integrāciju organizācijā.

    McKinsey rūpīgi izpētīja, ko uzņēmumi ar labākajiem rezultātiem dara atšķirīgi no pārējiem. Pētot iegūtos rezultātus, jebkurš uzņēmums var rast iespējas darbinieku izglītošanā ar mērķi sasniegt labākus rezultātus, lai spētu pieņemt racionālus biznesa lēmumus ne tikai ātrākā tempā, bet arī biznesa jomās, kurās, iespējams, nav iepriekšējas pieredzes vai zināšanu par digitālajām tehnoloģijām vai to transformācijām.

    Avots: www.mckinsey.com
(vairāk…)

1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2

Atveseļošanas fonda mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas ceļā uz zaļo un digitālo ekonomiku

Mūsdienās digitalizācija ietekmē visas ekonomikas nozares, maina ikviena indivīda dzīvi, darbu un saziņu. Digitalizācijas jautājumus īpaši aktualizēja Covid-19 pandēmija, apliecinot, cik aktuāla gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem ir spēja adaptēties un izmantot digitālos pakalpojumus, rīkus un piemēroties mainīgajiem apstākļiem kopumā. Tādēļ Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu (Atveseļošanas fonds) atbalsta programmu “Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei”, ko rudenī apstiprinājis arīdzan Ministru kabinets (MK).


Atveseļošanas fonda ietvaros kā viena no EM galvenajām prioritātēm definēta atbalsta sniegšana uzņēmējdarbības digitālajai transformācijai, kā arī digitālo pakalpojumu un nepieciešamo spēju un prasmju attīstība. Savukārt atbalsta programmas mērķis ir veicināt Eiropas Savienības vienotajā tīklā ietilpstošus Eiropas digitālās inovācijas centrus (EDIC), sekmējot vienotu un koordinētu atbalsta ekosistēmu digitālās transformācijas veicināšanai.


EDIC strādās, lai paaugstinātu uzņēmumu un sabiedrības izpratni par digitālo transformāciju, un nodrošinās dažādus pakalpojumus, tostarp, sākotnējā un otrreizējā digitālā brieduma testa veikšanu, digitālās attīstības ceļa kartes un konsultācijas, atzinuma izstrādi, mentoringu, piekļuvi eksperimentēšanas, pilotēšanas un testēšanas darbībām pirms investīciju ieguldījumiem. Tāpat plānots palielināt informētību par digitālās transformācijas veicināšanas pakalpojumiem un izveidot vismaz piecus reģionālos kontaktpunktus visā Latvijā.


Avots: www.em.gov.lv

(vairāk…)

1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2

Inovāciju apgūšanai ir nepieciešama labvēlīga vide un likumdošana ir svarīga šī procesa sastāvdaļa

Šī gada novembra izskaņā #5GTechritory blogā Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas – valdības informācijas sistēmu vadītāja valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols dalījās pārdomās par to, kādi varētu būt principi un galvenie izaicinājumi, kas saistīti ar mūsdienīgas un pieguļošas digitālās likumdošanas nodrošināšanu.


Digitālajiem tiesību aktiem neapšaubāmi būs izšķiroša nozīme tajā, kā un cik lielā mērā tehnoloģijas veidos mūsu dzīvi. Tas nodrošinās procesu, kam būs veidojoša loma nākotnes vides veidošanā – analogo un digitālo dimensiju pasaulē, kam ir tendence saplūst kopā. Likumdevēji nevar atļauties būt slikti sagatavoti, bet tajā pašā laikā viņi ir neapskaužamā situācijā – viņiem nav stikla bumbas, kas parāda, kā šī nākotne patiesībā izskatīsies. Ne velti Gatis bija izvēlējies devīzi – citātu no A. Sent-Ekziperī darba: “Kas attiecas uz nākotni, jūsu uzdevums nav to paredzēt, bet gan iespējot”.


Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir viens no #5GTechritory2022 stratēģiskajiem partneriem un jau vairākus gadus pēc kārtas sniedz būtisku ieguldījumu šajā notikumā. Pasākumu #5GTechritory2022 organizē VAS Elektroniskie sakari (Latvijas Elektronisko sakaru birojs). Stratēģiskie partneri – LR VARAM, LMT Innovations, Ziemeļvalstu Ministru padome un Ziemeļvalstu padome un Latvijas digitālais akselerators / EDIH Latvia, kā arī LIAA.


Avots: www.5gtechritory.com

(vairāk…)

Vebināra vādītājs/eksperts:
Aleksejs Romanovs

(vairāk…)

Biedrība “Latvijas Datortehnoloģiju asociācija” ir uzsākusi nodarbināto apmācību 2.kārtas projekta “IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2” (projekts Nr. 1.2.2.1/19/A/001 ), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.

Projekts tiek īstenots no 2020.gada 13.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.

Projekta mērķa grupa – komersanti.

ERAF atbalsta intensitāte:

Lielajiem komersantiem:           30-50%

Vidējiem komersantiem:            60%

Mazajiem komersantiem:           70%

Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 200 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 540 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 32 komersantus un 402 šajos komersantos nodarbinātās personas.

Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 1 100 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 540 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 21 komersantu un 264 šajos komersantos nodarbinātās personas.

Projekta mērķis ir IKT un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.

Projekta ietvaros atbalstāmās apmācību jomas:

214 Dizains;

345 20 Projektu vadība;

345 24 Ražošanas inženierzinības un vadība;

48 482 Datoru lietošana;

48 483 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli;

48 484 Programmēšana;

52 Inženierzinātnes un tehnoloģijas;

85 Vides aizsardzība;

22 227 Valodas.

Projekta ietvaros papildus iekļautās atbalstāmās apmācību jomas:

341 01 Elektroniskā komercija;

342 01 Mārketings un tirdzniecība;

345 01 Biznesa vadība;

               345 04 Kvalitātes nodrošināšana un vadība.

Šobrīd pieejamas apmācību programmas apmācību jomās:

48 483 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli; 52 Inženierzinātnes un tehnoloģijas; 345 24 Ražošanas inženierzinības un vadība”, 345 20 Projektu vadība; 345 04 Mārketings un tirdzniecība. 

IKT un saistīto nozaru komersanti ir laipni aicināti piedalīties nodarbināto kvalifikācijas celšanas pasākumos projekta ietvaros.

Kontaktinformācija:

Dzinatrs Zariņš, LDTA vadītājs

apmacibas@itnet.lv 

Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@itnet.lv

Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests https://www.gudralatvija.lv/

Papildus informācija

Informācija ievietota: 09.12.2022.

1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2

Nepārtraukta sevis pilnveide un izglītošana ir būtiski priekšnosacījumi darba ikdienā

Arvien vairāk visā pasaulē IT nozare un tehnoloģijas attīstās straujiem soļiem, un jomas profesionāļiem regulāri ir jāpilnveido savas zināšanas, jo pieaugušo kompetenču izglītība, nepārtraukta sevis pilnveide un izglītošana ir būtiski priekšnosacījumi darba ikdienā.


Šī gada pavasarī IKT jomas uzņēmums SIA Baltijas Informācijas Tehnoloģijas (BIT), kurš specializējas IT infrastruktūras piegādē, ieviešanā un apkalpošanā, aptverot visas klientu uzņēmumu darbības sfēras – serveri, datu glabāšanas sistēmas, datori un programmnodrošinājums, instalēšana, uzturēšana un apkalpošana, kopā ar Hewlett Packard Enterprise (HPE), pēc ilga pārtraukuma, klātienē iepazīstināja klientus ar 2022. gada Tehnoloģiju jaunumiem. HPE pārstāvis Tarass Vercešuks informēja par HPE Alletra Storage, kura funkcija ir neierobežota mēroga datu pārvalde mākonī un kura pārvaldība tiek veikta no vienas SaaS konsoles.


Datu glabāšanas Mākoni veido daudzi ļoti jaudīgi serveri, kuri ir izvietoti drošos datu centros un par nepārtrauktu to darbību rūpējas augsti kvalificēti speciālisti. Indivīdi vai uzņēmumi no mākoņpakalpojumu sniedzējiem pērk vai iznomā noteiktu vietas apjomu savu datu glabāšanai.


Turpinot iepazīstināt ar tehnoloģiju nozares jaunumiem, pavisam nesen, oktobrī, BIT kolēģi piedalījās Google for Education Partner Summit-CEE Varšavā, kur ieguva zināšanas, lai sniegtu atbalstu Latvijas izglītības nozarei, kurai šogad tiks piegādāti datori ar Google Chrome programmatūru, kopējā mācību procesa uzlabošanai.


Avots: www.bit.lv

(vairāk…)

1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2

Jaunu zināšanu apguvei svarīga ir tīklošanās un dalība tikšanās platformās ar organizāciju, pašvaldību un valsts institūciju vadītājiem

Šī gada 6. un 7. oktobrī Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā RIGA COMM 2022 ietvaros norisinājās biznesa tehnoloģiju izstāde un konferences.


Tās programmā bija iekļauti dažādi ar biznesa attīstību saistīti pasākumi, tai skaitā, biznesa un digitālie risinājumi darbam izstādē Tech EXPO, finanšu tehnoloģijas uzņēmumiem un organizācijām Fintech konferencē, e-komercijas risinājumi mūsdienīgiem uzņēmumiem – E-commerce, kiberdrošības risinājumi organizācijas aizsardzībai Kiberdrošības konferencē, viedie tehnoloģiju risinājumi cilvēkresursu (HR) vadībai HR Tech konferencē, digitālā mārketinga un pārdošanas rīki konferencē Digital Marketing, mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās prognozēšanas rīki uzņēmumiem un valsts institūcijām Machine Learning konferencē, WEB3 konference par decentralizētām un demokratizētām digitālajām platformām, Women in tech konferences ietvaros sieviešu iedrošināšana tehnoloģiju nozarei, kā arī influenceru konference “Sijā auzas!”, kurā tiks apskatītas digitālā satura veidotāju un zīmolu attiecības mārketinga un reklāmas tirgū un daudzi citi.


Šī un citas uzņēmēju tīkošanās platformas ir tikšanās vietas uzņēmējiem un organizāciju, pašvaldību un valsts institūciju vadītājiem; pasākums apvienoja uzņēmējus, vadītājus, biznesa attīstības vadītājus, mārketinga un pārdošanas vadītājus, pašvaldības pārstāvjus, kā arī IT un citu nozaru profesionāļus. Tā ir vieta, kur dalībnieki gūst jaunas zināšanas, pieredzes apmaiņu un iedvesmu tālākai personiskai un nozares attīstībai.


Avots: https://rigacomm.com/lv/

(vairāk…)

1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2

2022. gada tehnoloģijas prognozē lielas izmaiņas cilvēka un digitālās pasaules mijiedarbībā: ir parādījies trešās paaudzes mijiedarbības modeļa prototips

Interneta laikmetā dators ir skaitļošanas platformas kodols, un pele un tastatūra, kā pirmā interneta mijiedarbības paaudze, ir pilnībā uzņēmusi apgriezienus datoru laikmetā. Mobilā interneta laikmetā viedtālruņi sāk ieņemt būtisku lomu skaitļošanas platformas kodolā, un multi touch darbība ir kļuvusi par otrās paaudzes revolucionārā interaktīvā režīma simbolu.


Mijiedarbības režīms ir attīstījies no viendimensionālās atslēgas un klikšķu mijiedarbības līdz divdimensiju daudzskārienu mijiedarbībai. Mēs redzam, ka visu lietu savstarpēji saistītajā digitālajā pasaulē trīsdimensiju daudzrežīmu mijiedarbības līdzekļiem būs ārkārtīgi svarīga loma jaunajā skaitļošanas platformā XR (AR / VR / MR), radot izcilu sirreālu lietotāju pieredzi inteliģentajai pasaulei.
Kāds ir sirreālas pieredzes apzināšanās priekšnoteikums?


Multireālajai, interaktīvajai sirreālajai pieredzei ir nepieciešama netraucēta virtuālās pasaules un reālās pasaules integrācija, un tā var precīzi uztvert un atjaunot pasauli, kā arī izprast lietotāja nodomu jauktajā reālās-virtuālās realitātes pasaulē.


Zināmā mērā XR ir cilvēku reālās digitalizācijas sākums. MR (hibrīda realitāte), VR (virtuālā realitāte) un AR (paplašinātā realitāte) ir trīs svarīgas nākotnes digitālās pasaules organizatoriskās daļas. Paļaujoties uz jauno skaitļošanas platformu un progresīvāku 5g / 6G tehnoloģiju, robeža starp fizisko pasauli un virtuālo digitālo pasauli pastāvīgi ir izplūdusi, un XR tehnoloģijas attīstība sniedz praktiķiem lieliskas attīstības iespējas un vēl nebijušus izaicinājumus.


Avots: jutouchtech.com

(vairāk…)

1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2

Exonicus” veiksmīgi paplašinājis medicīnas tehnoloģiju robežas

“Exonicus” (pazīstams arī kā “Anatomy Next”) ir medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums, kas ar virtuālās realitātes (VR) palīdzību digitalizē anatomijas apguvi. Risinājums paredzēts medicīnas studentiem, pasniedzējiem un medicīnas darbiniekiem. “Exonicus” 2014. gadā tika dibināts kā digitālās izdevniecības uzņēmums un publicēja grāmatu par cilvēka ķermeņa anatomiju, kas plaši izmantota lielākajās kinostudijās, kā arī mākslinieku un zinātnieku vidū. Uzņēmums sāka ar redzes nerva digitalizāciju. Soli pa solim ir digitalizēts viss cilvēka ķermenis.

(vairāk…)

1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2

Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas process

Laikā, kad lasītāji jau vairāku gadu garumā periodiski saskaras ar dažādiem ierobežojumiem, lai apmeklētu bibliotēkas klātienē, īpaši nozīmīgi kļuvuši bibliotēku piedāvātie tiešsaistes pakalpojumi. Viens no visintensīvāk izmantotajiem un gan bibliotekāru, gan lasītāju vidū novērtētajiem resursiem ir Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka un tās kolekcijas, kā piemēram, periodikas kolekcija.

(vairāk…)

Biedrība “Latvijas Datortehnoloģiju asociācija” ir uzsākusi nodarbināto apmācību 2.kārtas projekta “IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2” (projekts Nr. 1.2.2.1/19/A/001 ), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.

Projekts tiek īstenots no 2020.gada 13.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.

Projekta mērķa grupa – komersanti.

ERAF atbalsta intensitāte:

Lielajiem komersantiem:           30-50%

Vidējiem komersantiem:           60%

Mazajiem komersantiem:          70%

Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 200 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 540 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 32 komersantus un 402 šajos komersantos nodarbinātās personas.

Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 1 100 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 540 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 21 komersantu un 264 šajos komersantos nodarbinātās personas.

Projekta mērķis ir IKT un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.

Projekta ietvaros atbalstāmās apmācību jomas:

214 Dizains;

345 20 Projektu vadība;

345 24 Ražošanas inženierzinības un vadība;

48 482 Datoru lietošana;

48 483 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli;

48 484 Programmēšana;

52 Inženierzinātnes un tehnoloģijas;

85 Vides aizsardzība;

22 227 Valodas.

Projekta ietvaros papildus iekļautās atbalstāmās apmācību jomas:

341 01 Elektroniskā komercija;

342 01 Mārketings un tirdzniecība;

345 01 Biznesa vadība;

               345 04 Kvalitātes nodrošināšana un vadība.

Šobrīd pieejamas apmācību programmas apmācību jomās:

48 483 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli; 52 Inženierzinātnes un tehnoloģijas; 345 24 Ražošanas inženierzinības un vadība”, 345 20 Projektu vadība; 345 04 Mārketings un tirdzniecība. 

IKT un saistīto nozaru komersanti ir laipni aicināti piedalīties nodarbināto kvalifikācijas celšanas pasākumos projekta ietvaros.

Kontaktinformācija:

Dzinatrs Zariņš, LDTA vadītājs

apmacibas@itnet.lv 

Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@itnet.lv

Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests https://www.gudralatvija.lv/

Papildus informācija

PIEVIENOTS DATU FAILS

Informācija ievietota: 10.06.2022.

Biedrība “Latvijas Datortehnoloģiju asociācija” ir uzsākusi nodarbināto apmācību 2.kārtas projekta “IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2” (projekts Nr. 1.2.2.1/19/A/001 ), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.

Projekts tiek īstenots no 2020.gada 13.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.

Projekta mērķa grupa – komersanti.

ERAF atbalsta intensitāte:

Lielajiem komersantiem:           30-50%

Vidējiem komersantiem:           60%

Mazajiem komersantiem:          70%

Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 200 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 540 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 32 komersantus un 402 šajos komersantos nodarbinātās personas.

Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 1 100 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 540 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 21 komersantu un 264 šajos komersantos nodarbinātās personas.

Projekta mērķis ir IKT un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.

Projekta ietvaros atbalstāmās apmācību jomas:

214 Dizains;

345 20 Projektu vadība;

345 24 Ražošanas inženierzinības un vadība;

48 482 Datoru lietošana;

48 483 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli;

48 484 Programmēšana;

52 Inženierzinātnes un tehnoloģijas;

85 Vides aizsardzība;

22 227 Valodas.

Projekta ietvaros papildus iekļautās atbalstāmās apmācību jomas:

341 01 Elektroniskā komercija;

342 01 Mārketings un tirdzniecība;

345 01 Biznesa vadība;

               345 04 Kvalitātes nodrošināšana un vadība.

Šobrīd pieejamas apmācību programmas apmācību jomās:

48 483 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli; 52 Inženierzinātnes un tehnoloģijas; 345 24 Ražošanas inženierzinības un vadība”, 345 20 Projektu vadība; 345 04 Mārketings un tirdzniecība. 

IKT un saistīto nozaru komersanti ir laipni aicināti piedalīties nodarbināto kvalifikācijas celšanas pasākumos projekta ietvaros.

Kontaktinformācija:

Dzinatrs Zariņš, LDTA vadītājs

apmacibas@itnet.lv 

Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@itnet.lv

Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests https://www.gudralatvija.lv/

Papildus informācija

Informācija ievietota: 10.12.2021.

Biedrība “Latvijas Datortehnoloģiju asociācija” ir uzsākusi nodarbināto apmācību 2.kārtas
projekta “IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts
2″ (projekts Nr. 1.2.2.1/19/A/001 ), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām
ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2020.gada 13.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%

Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 200 000, no tām plānotais ERAF
atbalsts – EUR 540 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 32 komersantus un 402
šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 1 100 000, no tām
plānotais ERAF atbalsts – EUR 540 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 21
komersantu un 264 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir IKT un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto
prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un
darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Projekta ietvaros atbalstāmās apmācību jomas:
214 Dizains;
345 20 Projektu vadība;
345 24 Ražošanas inženierzinības un vadība;
48 482 Datoru lietošana;
48 483 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli;
48 484 Programmēšana;
52 Inženierzinātnes un tehnoloģijas;
85 Vides aizsardzība;
22 227 Valodas.
Projekta ietvaros papildus iekļautās atbalstāmās apmācību jomas:
341 01 Elektroniskā komercija;
342 01 Mārketings un tirdzniecība;
345 01 Biznesa vadība;
345 04 Kvalitātes nodrošināšana un vadība.
Šobrīd pieejamas apmācību programmas apmācību jomās:
48 483 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli; 52 Inženierzinātnes un tehnoloģijas; 345 24
Ražošanas inženierzinības un vadība”, 345 20 Projektu vadība; 345 04 Mārketings un
tirdzniecība.
IKT un saistīto nozaru komersanti ir laipni aicināti piedalīties nodarbināto kvalifikācijas
celšanas pasākumos projekta ietvaros.

Kontaktinformācija:
Dzintars Zariņš, LDTA vadītājs
apmacibas@itnet.lv

Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam
pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@itnet.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus
atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests
https://www.gudralatvija.lv/
Papildus informācija
Informācija ievietota: 11.06.2021.

2021. gada 25. martā Microsoft Teams vidēnotika LDTA biedru sapulce

LDTA sapulcē piedalījās VARAM valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Āri Dzērvāna kungs, notika domu apmaiņa par ITK nozares attīstību un problemātiku. LDTA biedri iepazinās ar Revidenta ziņojumu un apstiprināja Gada pārskatu. Apstiprinot Protokolu, par LDTA Valdes locekli ievēlēja Dzintaru Zariņu, bet par revidentu Jāni Bikši.

Tirgotāji apvienojas cīņā pret noziedzniekiem pēc vairāku noliktavu apzagšanas.

Kopā apvienojušies septiņi Latvijas uzņēmumi un tiek aicināti atsaukties arī citi, kuri pēdējo gadu laikā pieredzējuši liela apmēra zādzības. Cietušo uzņēmumu starpā ir IT produktu vairumtirgotāji AS “Elko grupa”, SIA “CMNO Logica”, SIA “Euro DK”, IT produktu mazumtirgotājs SIA “Baltic Data”, IT produktu ražotājs SIA “Mikrotīkls”, elektromateriālu tirgotājs SIA “SLO Latvia” un transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējs SIA “Beweship Latvia”.

“Kamēr mēs katrs atsevišķi risinām savu problēmu, mēs neredzam kopbildi un esam bezspēcīgi. Tas ir kā ar trejgalvu pūķi, kuram nocirstās galvas vietā ataug trīs citas. Jācīnās ar pūķi, ne galvu. Tikai tad, kad paši publiski sākām runāt par notikumu mūsu noliktavā, mūs sasniedza ziņas, ka neesam pirmie un vienīgie. Iegūtā informācija liek domāt par zināmām sakritībām, kas varētu palīdzēt atklāt noziegumus, kā arī nodrošināties pret līdzīgiem gadījumiem nākotnē,” teic “Elko grupas” direktors Svens Dinsdorfs.

Lielāko daļu noziegumu vieno fakts, ka noliktava atradusies nomaļā vietā un ielaušanās notikusi vairākos posmos. Sākotnēji tiek veikta apsardzes testēšana, mēģinot uzlauzt, piemēram, vārtus. Otrajā reizē zagļi iekļūst ēkā darba laikā un sabojā kameras un sensorus. Visbeidzot notiek pati ielaušanās un zādzība. Visos gadījumos noziegums ir bijis rūpīgi izplānots; zagļi rīkojušies mērķtiecīgi, precīzi pārzinājuši apsardzes sistēmu un konkrētu produktu atrašanās vietu.

Uzņēmumi kopā ar partneriem: Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Ārvalstu investoru padomi Latvijā, Amerikas Tirdzniecības padomi Latvijā, Latvijas Datortehnoloģiju asociāciju un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets”, apņēmušies neklusēt un atklāti pārrunāt un diskutēt par situāciju tirgū, pastāvošajiem riskiem un iespējamajiem risinājumiem. Tiek gatavotas arī oficiālas vēstules valdības pārstāvjiem ar mērķi aktualizēt organizētās noziedzības nodarījumu un ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī pievērst atbildīgo valsts institūciju augstāko amatpersonu uzmanību minētajām kopsakarībām atsevišķu lietu apstākļos.


LATVIJAS BIZNESS Otrdiena, 25. 02. 2020

https://www.la.lv/uznemejus-satrauc-reversa-pvn-atcelsanas-sekas

Pagājuši tikai nepilni divi mēneši, kopš Latvijā pārstājusi darboties reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtība atsevišķām preču grupām, bet vairākas nozares jau ceļ trauksmi par gaidāmajām sekām. Vismaz vairākas nozares ir uztrauktas par reversā PVN darbības pārtraukšanu. Iemesls, kādēļ tas vairs nedarbojas, ir banāls – tā kā 2018. gadā veidotā nodokļu reforma tika radīta priekšvēlēšanu gadā un bija ZZS vēlēšanu kampaņas sastāvdaļa, tad tieši vēlēšanu tuvums ir visticamākais iemesls, kādēļ to savlaicīgi nesaskaņoja ar Eiropas Komisiju. Tā šo pārkāpumu nepiedeva, uzsāka pārkāpuma procedūru un pieprasīja atcelt nesaskaņotos lēmumus no 2020. gada 1. janvāra. Rezultātā izveidojusies situācija, ka datortehnikas, elektropreču un potenciāli vēl vairākas citas nozares ir satrauktas par atcelto lēmumu ietekmi uz biznesu. Jāpiebilst, ka “Eurostat” vērtējumā t. s. PVN plaisa jeb starpība starp aprēķināto un reāli iekasēto PVN pieaug, tiesa, tas izteikts, vērtējot 2016.–2017. gada datus. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests ziņo par PVN plaisas samazināšanos.

Pilnu rakstu lūdzam lasīt: s://www.la.lv/uznemejus-satrauc-reversa-pvn-atcelsanas-sekas

2016. gada  27. janvārī

Notika tikšanās ar PTAC  (Patērētāju Tiesību Aizsardzības centrs) vadītāju Baibu Vītoliņas kundzi, sakarā ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (turpmāk – PTAL), atsaucoties uz viņas aicinājumu patērētāju tiesību aizsardzības biedrībām un komersantu biedrībām, izvērtēt iespēju deleģēt savus pārstāvjus dalībai Komisijā, kas jāizveido saskaņā ar PTAL likuma grozījumiem.

Saskaņā ar 2015.gada 18.jūnija grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā PTAL, kas stājās spēkā 2015.gada  9.jūlijā, noteikts, ka 2016.gada 1.janvārī stājas spēkā PTAL VI2 nodaļa Patērētāju strīdu risināšanas komisija.
Saskaņā ar likumu, tagad komersantu biedrībām ir tiesības deleģēt pārstāvi dalībai Komisijā – personu:
1)      kurai ir vidējā profesionālā izglītība vai augstākā izglītība un pieredze pārstāvētajā nozarē vai patērētāju tiesību aizsardzības jomā;
2)      kura pārvalda latviešu valodu;
3)      kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība.

No LDTA puses sarunā piedalījās Dzintars Zariņš un LDTA biedru pārstāvji.

Līdztekus augstāk minētajiem kritērijiem, ir arī jānodrošina, lai komisijas locekļiem nerastos interešu konflikts izskatot lietu, tādēļ vajadzētu deleģēt un apstiprināt darbam vismaz 4-5 LDTA pārstāvjus. Šīs personas arī tiktu atbilstoši apmācītas lēmumu pieņemšanai.

Sadarbības partneri