Pasākuma “Digitālā nedēļa 2025” fokuss – nākotnes digitālās prasmes

Laika posmā no 17. marta līdz 4. aprīlim Latvijā norisinājās pasākums “ALL Digital Weeks 2025” (#ADWeeks2025), kura ietvaros marta beigās tika organizēta “Digitālā nedēļa 2025”. Tās fokusā bija nākotnes digitālās prasmes, tostarp mākslīgais intelekts, kiberdrošība un digitālās prasmes izglītībā. Šādi notikumi sniedz iespējas gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem piedalīties dažādos klātienes un tiešsaistes pasākumos, kuros var attīstīt jau esošās vai apgūt jaunas digitālās prasmes.

“Digitālās nedēļas 2025” ietvaros notika vairāki pasākumi, tostarp “Fokuss: Prasmes digitālajā desmitgadē”, un izskatītas tādas tēmas kā digitālās prasmes un mākslīgais intelekts, digitālās prasmes izglītībā, digitālā drošība, IKT manai nākotnes karjerai.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente prof. Signe Bāliņa uzsver, ka šie informatīvie un izglītojošie pasākumi ļauj pilnveidot savas digitālās prasmes un apzināties tehnoloģiju sniegtās iespējas, jo to mērķis ir veicināt digitālo prasmju un tehnoloģiju izmantošanas nozīmību ikviena cilvēka un organizācijas ikdienā.

“Digitālo nedēļu 2025” rīko LIKTA sadarbībā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Kultūras informācijas sistēmu centru. Vienlaikus kampaņas ietvaros savus pasākumus rīkoja arī citas organizācijas – IKT nozares uzņēmumi, valsts iestādes, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, bibliotēkas, digitālie centri un izglītības iestādes.

Avots: eprasmes.lv

Ejot līdzi laikam – ideju diena “Mākslīgais intelekts izglītībā”

Marta vidū norisinājās izglītojoša ideju diena “Mākslīgais intelekts izglītībā”, uz kuru bija aicināti pieteikties 7.-12. klašu tehnoloģiju mācību jomas skolotāji. Pasākuma laikā tehnoloģiju eksperti dalījās gan ar pieredzes stāstiem, gan iepazīstināja ar risinājumiem un metodēm jēgpilnai mākslīgā intelekta (MI) izmantošanai skolās.

Ideju dienu atklājot, ar savu pieredzi iepazīstināja Dr. Vanessa Camilleri, Maltas Universitātes Mākslīgā intelekta katedras vecākā pasniedzēja, kura specializējas MI izmantošanā izglītībā un cilvēka – datora mijiedarbībā. Pēcāk Kaspars Kauliņš, MI valodas tehnoloģiju popularizētājs, Tildes starptautiskā biznesa attīstības direktors un Latvijas IT klastera padomes priekšsēdētājs, iepazīstināja ar savu redzējumu par to, kā MI ietekmēs izglītības procesu. Savukārt Egle Tamelīte, Samsung “Solve for Tomorrow” iniciatīvas vadītāja Baltijā, dalījās ar secinājumiem no Samsung korporatīvās atbildības programmas “Solve for Tomorrow” (ikgadējs ideju konkurss 9.-12. klašu skolēniem Baltijas valstīs). Pasākuma laikā tika novadītas MI darbnīcas, kuras sniedza ieskatu par MI lietošanu no pamatiem līdz praksē izmantojamiem risinājumiem. Ideju dienu papildināja arī citas izglītojošas uzstāšanās par MI intelektu mijiedarbībā ar radošumu un tehnoloģijām, dziļviltojumiem, tehnoloģiju uzņēmumu perspektīvām, 3td e-grāmatu bibliotēku, produktu dizainu, palīdzību skolotājiem u.c.

Pasākumu organizēja Rīgas Biznesa skola, tās direktore Inese Muzikante to raksturo šādi: “Šī gada konference veltīta praktiskai un jēgpilnai tehnoloģiju mācīšanai, sniedzot skolotājiem ne tikai teorētisku izpratni, bet arī konkrētus rīkus un metodes, ko izmantot ikdienas darbā ar skolēniem. Eksperti dalījās pieredzes stāstos par to, kā MI var bagātināt mācību procesu, uzlabot individuālo pieeju skolēniem un veicināt radošumu, kā arī pievērsās svarīgiem jautājumiem par drošību, ētiku un datu aizsardzību. Šī bija iespēja skolotājiem attīstīt savas prasmes un smelties iedvesmu no profesionāļiem, lai tehnoloģijas klasē izmantotu efektīvi un mērķtiecīgi.”

Avots: idejudiena.rbs.lv

Pasākums “Uzdrīksties mainīt!” – iedvesmai un drosmei pieņemt jaunus izaicinājumus

Šā gada 24.-28.februārī norisinājās Vidzemes inovāciju nedēļa, kurā ik gadu Vidzemes plānošanas reģions izceļ kādu ar inovācijas attīstību saistītu tēmu, lai rosinātu jaunas idejas gan publiskās pārvaldes, gan uzņēmējdarbības sektoros. Šī gada tēma bija uzdrīkstēšanās – inovāciju un zinātniskās attīstības dzinējspēks!

Viens no notikumiem, kas īpaši tika izcelts Vidzemes inovāciju nedēļā, bija pasākums “Uzdrīksties mainīt!”. Tas bija veltīts iedvesmai un drosmei pieņemt jaunus izaicinājumus un tika organizēts sadarbībā ar kopienu Vidzeme TechGirls. Tā laikā trīs dāmas, kuras ir spērušas nozīmīgu soli savā dzīvē – pievērsušās IT jomai – dalījās savos pieredzes stāstos, kā radās interese par IKT nozari, kādi soļi tika sperti, pārkvalificējoties no citām profesijām, mainot karjeru, kādas apmācības tika apgūtas. Īpašs uzsvars tika likts uz mācību tēmu, dalībnieces atklāti runāja par grūtībām un izaicinājumiem, apgūstot jaunas zināšanas un prasmes, kā arī par atbalstu, ko viņas saņēmušas šajā laikā.

Šis pasākums bija lieliska iespēja ikvienam, kurš apsver iespēju ienākt IT pasaulē, jo personīgie stāsti, personīgās stratēģijas un citu uzdrīkstēšanās pieredzes stāsti var palīdzēt gūt pārliecību un iedvesmu rīcībai.

Avots: innovation.vidzeme.lv

Latvijā pazīstamais zīmols “Visma” rada inovatīvu rīku uzņēmumiem

Zīmola “Visma” viens no Latvijā pārstāvētajiem uzņēmumiem “Visma Enterprise” jau ir izstrādājis daudziem zināmo resursu vadības sistēmu “Visma Horizon”. Tas ir digitāls rīks, kas sniedz iespējas aprēķināt algas, to izmanto aptuveni 40% Latvijas uzņēmumu, grāmatvedības programmatūra automatizē datu ievadi un mazina cilvēcisko kļūdu iespējamību. Šī zīmola IT produktu klāstā ir arī citi risinājumi, piemēram, darbinieku pašapkalpošanās portāls HoP, personāla vadības un biznesa inteliģences rīki, kā arī citi IT risinājumi un sistēmu integrācijas.

Mūsdienu biznesa vidē IT un dažādi digitālie risinājumi būtiski uzlabo uzņēmumu efektivitāti un konkurētspēju, tā atzīst daudzu nozaru eksperti. “Visma Enterprise” pārstāve Laura Brīvība-Dzenuška zina teikt: “Lai gan valsts pārvaldes līmenī Latvija ir sasniegusi ļoti augstu digitalizācijas līmeni, biznesa vidē vēl ir daudz darāmā. Manuālie procesi, intuīcijā balstīti lēmumi un nepietiekami izmantotas tehnoloģijas nereti kavē uzņēmumu izaugsmi. Tieši tāpēc “Visma” risinājumi ir vērsti uz to, lai palīdzētu uzņēmumiem uzlabot efektivitāti un stiprinātu konkurētspēju gan vietējā, gan globālā mērogā. Turklāt šie risinājumi radīti īpaši Latvijas tirgum un tā vajadzībām, kas ir papildu pievienotā vērtība.”

Papildu jau zināmajiem produktiem, uzņēmums tirgū piedāvā arī jaunu inovatīvu risinājumu – darba maiņu plānošanas rīku “Numo”, kura mērķis ir atvieglot darba grafiku plānošanu uzņēmumiem, kuru darbība balstīta uz maiņu vai nestandarta darba laiku. Šis rīks ne tikai ievēro aktuālās normatīvo aktu prasības, bet arī spēj pielāgoties konkrētā uzņēmuma vajadzībām un darbinieku vēlmēm, automatizējot sarežģītus grafiku veidošanas procesus. “Numo” jau šobrīd ir pieejams klientiem, un uzņēmums turpina aktīvu darbu pie tā pilnveides, lai tas būtu piemērots dažādu nozaru specifikai.

Avots: business.gov.lv

Konference DIGI SPĒKS: digitālo prasmju attīstība IKT nozarē

Pērn decembrī Kuldīgā norisinājās apjomīga konference DIGI SPĒKS. Tā sniedza praktisku ieskatu digitālo prasmju attīstībā IKT nozares uzņēmējdarbībā, kuru vienlaikus papildināja būvniecības, tūrisma, vieglās rūpniecības un kokrūpniecības nozaru pārstāvji, tostarp uzņēmēji, eksperti, nozaru līderi un citi interesenti. Konferences galvenais rīkotājs bija Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”.

Konferences laikā uzņēmumu pārstāvji un nozaru eksperti dalījās ar pieredzes un veiksmes stāstiem par rezultātu sasniegšanu, pateicoties digitālo prasmju izmantošanai. Tāpat tā bija iespēja dibināt jaunus kontaktus, veidot sadarbības un satikt daudz iedvesmojošu cilvēku vienuviet. Pasākuma laikā prezentācijas par digitalizāciju bija sagatavojuši: Gvido Grīnbergs no Nodibinājuma “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”, Pauls Siliņš no RigaTechGirls, Kaspars Rožkalns no SIA “UPB Nams”, Jurģis Kalniņš no SIA „Rietumu būvvadība”, Marija Gordina no MG Digital Fashion Studio, Aleksandrs Bobrovs no SIA “Trempel”,
Olavs Rāciņš no Delulu Solutions, Antra Meike no SIA “Hotel Virkas muiža”, Sintija Pusaudze no Liepājas Tūrisma informācijas biroja, Edgars Makarovs no SIA “Kurekss”, Sandis Fogelmanis no SIA “Stiga RM”, Kristaps Freimanis no SIA “TestDevLab” un Agate Ambulte no Digitālo inovāciju parka.

Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības atbalsta departamenta direktore Ilze Lore konferences dalībniekus informēja par pieejamo finansiālo atbalstu uzņēmumu digitalizācijai, apmācību kursiem un iespējām saņemt finansējumu no ES atbalsta programmām. Galvenais secinājums – digitālās prasmes vairs nav tikai nākotnes nepieciešamība, bet gan šodienas realitāte. Mūsdienu uzņēmumu konkurētspēja un efektivitāte ir tieši atkarīga no spējām pielāgoties digitālajai videi. Digitalizācija ir nepārtraukts process, kas prasa elastību, zinātkāri un gatavību mācīties.

Avots: vatp.lv

Biznesa un inovāciju forums “Tech Industry”

Novembra izskaņā Ķīpsalā tika aizvadīts trīs dienu “Tech Industry” Biznesa un inovāciju forums. Datortehnoloģijas nu jau ir saistītas ar visu jaunāko metālapstrādes, metālizstrādājumu ražošanas, mašīnbūves, būvniecības, automatizācijas, elektronikas, elektrotehnikas, autoservisu, ceļu un tiltu celtniecības, kuģu, dzelzceļu un avio būves, lauksaimniecības, ūdensapgādes un siltumapgādes tehnoloģijām. Ikvienas saistītās nozares pārstāvji varēja smelties jaunas zināšanas no Latvijas un citu valstu nacionālajiem stendiem, kas prezentēja ražotāju piedāvājumu, gūt pieredzi ārvalstu dalībnieku stendos no jauno iekārtu, produktu un pakalpojumu prezentācijām, dibināt jaunus biznesa kontaktus un sasniegt sadarbības partnerus no visas pasaules, kā arī piedalīties diskusijās un papildināt prasmes no zinātnes un ražotāju jaunākajiem sasniegumiem.

Izstādes dalībnieku vidū bija sastopami ārvalstu dažādu iekārtu ražotāji, kas demonstrēja modernākās metālapstrādes un rūpnieciskās iekārtas darbībā, mašīnbūves iekārtas un materiālus, metināšanas iekārtas, elektroinstrumentus, gaisa plūsmu tehnoloģijas un hidrotehnoloģijas, metālizstrādājumus, iekārtas un materiālus ražošanai, pakalpojumu servisu, automatizācijas un vadības sistēmas, hidrauliskās iekārtas, mēriekārtas, elektroniku un elektrotehniku, robotizētas iekārtas, gāzes apgādes iekārtas, noliktavu aprīkojumu, darba aizsardzības līdzekļus, iekraušanas un izkraušanas tehniku u. c.

Izstādi organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija sadarbībā ar Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību BT 1.

Avots: techindustry.lv

Jaudīgākais ‘gaming’ jaunuzņēmums Azeron izstrādā tastatūru aizstājējus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

Ventspilī bāzētā videospēļu kontrolieru ražotāja un jaudīgā ‘startup’ jeb jaunuzņēmuma SIA Azeron produkti ir unikāli videospēļu nozarē, un tos arvien vairāk izmanto arī darbā ar dažādām datorprogrammām. Šie ergonomiskie risinājumi ir pielāgojami katra klienta rokai – Azeron ir viens no retajiem ražotājiem, kas piedāvā ‘keypad’ izgatavošanu arī kreiļiem.

Azeron izstrādātie tastatūru aizstājēji cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ne tikai mainījuši datorprogrammu un videospēļu pasauli, bet arī pavēruši neticamas iespējas spēlēt videospēles un iekļauties sabiedrībā cilvēkiem ar dažādiem fiziskiem ierobežojumiem, kuru dēļ ar standarta datora perifērijas ierīcēm, piemēram, klaviatūru un peli to nebūtu iespējams paveikt. Produkts ir veidots kā ergonomiskas videospēļu peles, datora klaviatūras hibrīds, kas ļauj tā lietotājiem spēlēt spēles vai strādāt ar datorprogrammām ar vienu roku. Šis projekts tapis sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Norvēģijas finanšu instrumenta atbalsta programmu.

Projektu vadītāja Eva Daigina skaidro: “Šobrīd savu produkciju eksportējam uz vairāk nekā 100 dažādām pasaules valstīm. Labi saprotam, ka, lai augtu un sasniegtu arvien jaunas virsotnes, ir nepieciešams turpināt ieguldīt sava uzņēmuma izaugsmē un meklēt dažādas finansējuma piesaistes iespējas – projektu konkursus, atbalsta programmas [..]”.

Azeron ir Ventspilī bāzēts inovatīvu, ergonomisku videospēļu aksesuāru ražotājs. Katrs produkts tiek izstrādāts pēc individuāla pasūtījuma, ražojot detaļas ar vairāk kā 100 uzņēmuma īpašumā esošajiem 3D printeriem un pēc tam saliekot ar rokām. Daudzi uzņēmuma klienti ir arī pasaulē pazīstami spēlētāji, jūtūberi ar tūkstošiem un miljoniem sekotāju.

Avots: business.gov.lv

Ekspertu secinājumi par profesionālās kvalifikācijas eksāmeniem

Šā gada 19.septembrī Latvijas Darba devēju konfederācijas Elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares ekspertu padomes (EIKT NEP) sēdē tika apspriesti ekspertu secinājumi par dalību profesionālās kvalifikācijas eksāmenos “Datorsistēmu tehniķis” dažādās mācību iestādēs.

A.Dūda informēja, ka piedalījās eksāmenā Rīgas Valsts tehnikumā. Viņš norādīja, ka audzēkņu sagatavotības līmenis ir labs, taču ieteica iekļaut vairāk jautājumu par kiberdrošību. Viņš arī uzsvēra, ka praktiskajā daļā būtu jāļauj izmantot mobilos telefonus un internetu, jo reālajā dzīvē svarīgi ir zināt, kā atrast nepieciešamo informāciju.

I.Putniņš piedalījās eksāmenā Rīgas Tehniskajā koledžā un atzina, ka audzēkņi ir zinoši un ieinteresēti tehnoloģijās. Viņš uzsvēra sadarbības nozīmi ar uzņēmumu “Mikrotik”, bet ieteica izmantot arī citu ražotāju rūterus. Viņš norādīja uz novecojušo materiāltehnisko bāzi un aicināja nodrošināt jaunākās paaudzes demo datorus. Tāpat viņš uzsvēra nepieciešamību uzlabot latviešu valodas prasmes tehnisko specifikāciju izpratnei.

D.Zariņš piedalījās eksāmenā Ogres tehnikumā un atzina, ka tehnikums labi tika galā ar uzdevumiem. Viņš norādīja, ka, lai gan datori nebija paši jaunākie, tika izmantoti “Mikrotik” maršrutētāji, un audzēkņi labi tika galā ar uzdevumiem, kas saistīti ar “Windows” un “Linux” operētājsistēmu instalēšanu. Viņš uzsvēra, ka eksāmens notika labā līmenī un aicināja arī citus uzņēmumu pārstāvjus piedalīties.

Eksperti kopumā atzina, ka audzēkņu sagatavotības līmenis ir labs, taču norādīja uz nepieciešamību iekļaut vairāk jautājumu par kiberdrošību un uzlabot materiāltehnisko bāzi. Tāpat tika uzsvērta sadarbības nozīme ar tehnoloģiju uzņēmumiem un nepieciešamība uzlabot latviešu valodas prasmes tehnisko specifikāciju izpratnei.

Pasaulē pirmais visaptverošais regulējums mākslīgā intelekta jomā

Stājas spēkā Eiropas Mākslīgā intelekta akts (MI akts), kas ir pasaulē pirmais visaptverošais regulējums mākslīgā intelekta jomā. MI akts ir izstrādāts, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienībā (ES) izstrādātais un izmantotais mākslīgais intelekts ir uzticams, un tajā ir paredzēti aizsardzības pasākumi cilvēku pamattiesību aizsardzībai. Regulas mērķis ir izveidot saskaņotu MI iekšējo tirgu ES, veicinot šīs tehnoloģijas ieviešanu un radot labvēlīgu vidi inovācijai un investīcijām. Mākslīgā intelekta akts ievieš uz nākotni vērstu mākslīgā intelekta definīciju, kuras pamatā ir produktu drošums un uz risku balstīta pieeja ES.

Mākslīgā intelekta akts stājies spēkā šā gada 1. augustā, un tas būs pilnībā piemērojams divus gadus vēlāk, ar dažiem izņēmumiem: aizliegumi stāsies spēkā pēc sešiem mēnešiem, pārvaldības noteikumi un pienākumi attiecībā uz vispārējā lietojuma MI modeļiem kļūs piemērojami pēc 12 mēnešiem, un noteikumi par MI sistēmām, tiks piemēroti pēc 36 mēnešiem. Lai atvieglotu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu, Eiropas Komisija ir uzsākusi Mākslīgā intelekta paktu — brīvprātīgu iniciatīvu, kuras mērķis ir atbalstīt turpmāko īstenošanu, un aicina mākslīgā intelekta izstrādātājus ES un ārpus tās laikus izpildīt Mākslīgā intelekta aktā noteiktos galvenos pienākumus.

Avots: digital-strategy.ec.europa.eu

7 padomi pieaugušo izglītotājiem mākslīgā intelekta apguvē

Dažādus mākslīgā intelekta rīkus, runas un attēlu ģeneratorus, vairs neizmanto tikai datorzinātnieki un tehnoloģiju profesionāļi, bet gan cilvēki visās dzīves jomās, arī izglītības kontekstā. Jau pāris gadus, kopš 2022. gada rudenī tika atklāta programma ChatGPT, mākslīgā intelekta izmantošana ir nonākusi plašākā sabiedrībā.

Pieaugušo izglītotāji iepazīstina savus izglītojamos ar jaunajām tehnoloģijām, izmantojot pieredzi, analīzi un diskusijas par mākslīgā intelekta rīkiem. Lai strādātu ar mākslīgo intelektu, ir nepieciešamas dažādas prasmes un iemaņas, par to tiek runāts sadaļā “Mākslīgā intelekta lietotprasme”.

Ir izstrādāts ieteikumu apkopojums, kas sniedz pārskatu, kas palīdzēs apgūt mākslīgā intelekta lietošanas prasmes:

1. Uz mākslīgā intelekta tehnoloģiju raugieties holistiski;
2. Atrodiet personisku ieskatu tēmā;
3. Padariet mākslīgo intelektu taustāmu;
4. Demonstrējiet mākslīgā intelekta psiholoģisko ietekmi;
5. Pēc iespējas skaidrāk informējiet par tehnisko funkcionālo izpratni;
6. Izmantojiet viktorīnas (paš-)kontrolei;
7. Apgūstiet kritiskas un reflektējošas prakses piemērus.

Pedagogiem ir īpaša atbildība pret saviem izglītojamajiem, īpaši pieaugušo izglītībā, tādēļ viņi tiek aicināti izskaidrot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas un riskus un mudināt izglītojamos kompetenti un atbildīgi izmantot jaunās tehnoloģijas. Kopumā ir ieteicams izglītības pasākumos izmantot reflektējošu pieeju mākslīgajam intelektam ar mērķi veicināt kritisko domāšanu.

Avots: epale.ec.europa.eu

Digitālie atkritumi jāšķiro

Pieaugot digitālo datu apjomam, pieaug arī digitālo atkritumu apjoms. Mēs piedzīvojam, kā samazinās atšķirība starp reālo un virtuālo pasauli. Digitālais kļūst arvien reālistiskāks, un reālais kļūst tikpat elastīgs un pielāgojams kā digitālais. Un tas nozīmē aizvien vairāk klikšķus digitālajā vidē. Digitālie atkritumi ir jebkāds saturs un datnes, kas tiek uzglabātas, lai gan patiesībā nav nepieciešamas.

Interesanti fakti par digitālajiem atkritumiem:

• Datu glabāšanas serveru enerģijas patēriņš kopš 2017.gada pieaudzis par 266%.
• 90% no visiem datiem vairs netiek izmantoti 3 mēnešus pēc to saglabāšanas.
• Viens e-pasts ir vidēji 0.3- 4g CO₂. Tas ir tikpat CO₂ izmešu, kā ieslēdzot spuldzīti uz 6 minūtēm.
• 2007.gadā visas pasaules radītais datu apjoms sasniedza 1 zetabaitu. Tikai trīs gadus vēlāk tie bija jau 2 zetabaiti, bet 2035. gadā mēs izveidosim vairāk nekā 2000 zetabaitus datu.

Digitālie atkritumi ir problēma, jo virtuālo atkritumu radīšana un uzkrāšana rada reālu enerģijas patēriņu un CO₂ izmešus. Katru dienu pasaulē tiek nosūtīti vairāki simti miljardi e-pastu un desmiti triljoni surogātpasta e-pastu. Katru gadu tas rada 20 miljonus tonnu CO₂.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) un biedrība Pēdas.lv, kas ir Lielās talkas organizators, ir noslēdzis sadarbības līgumu par dabai draudzīga dzīvesveida popularizēšanu, kā arī sabiedrības informēšanu un izglītošanu par digitālo atkritumu apjoma mazināšanas iespējām un to radīšanas ierobežošanu.

Avots: https://www.lvrtc.lv

Maijā norisinājās Datakom rīkotā “Biznesa tehnoloģiju diena”

Šā gada 8.maijā norisinājās Datakom rīkotā konference “Biznesa tehnoloģiju diena” Rīgā,
Hanzas peronā. Konference šogad tika veltīta drošības risinājumu un pakalpojumu tēmai.
Eksperti no Latvijas un ārvalstīm dalījās informācijā par jaunākajām tendencēm IT drošības jomā, bija iespēja dzirdēt uzņēmumu pieredzes stāstus, kā arī praktiskā veidā 14 demo stendos iepazīt dažādus
IT risinājumus.

Konferences programmā tika apskatītas tādas tēmas, kā NIS2 direktīvas ieviešana uzņēmumā, kiberdrošības apturēšana reāllaikā, NIS2 & DORA transformācija, peļņa tirdzniecībā, jaunās ēras inovācijas, nozares ekonomikas aktualitātes, IT procesi un ar to saistītais kritiskais minimums, Redhat Openshift izmantošanas pieredze, informācijas drošība mūsdienu uzņēmumā, digitalizācijas programmu aktualitātes un daudz citu. Tāpat konferences ietvaros tika novadīta tehniskā sesija, kas visas dienas garumā sniedza iespēju aprunāties ar ražotāju (IBM, Palo Alto Networks, u. c.) pārstāvjiem un Datakom tehniskajiem konsultantiem.

Mērķauditorija “Biznesa tehnoloģiju dienā” ietvēra uzņēmumu un valsts iestāžu vadītājus, finanšu un IT nodaļu vadītājus, kā arī ikvienu citu interesentu. Konferences noslēgumā bija iespēja piedzīvot muzikālu baudījumu, loteriju un biznesa videi
tik nozīmīgo tīklošanās daļu.

Avots: https://www.datakom.lv

Jau 15.reizi Latvijā norisinājās “Digitālā nedēļa 2024”

Šā gada 13.maijā norisinājās digitālās nedēļas atklāšanas pasākums “Ceļā uz digitālu un drošu Latviju” tiešraidē, ko organizēja Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA). Tas kalpoja, kā ievads ikgadējai informatīvi izglītojošajai kampaņai “Digitālā nedēļa 2024”, kas norisinājās no 13. līdz 18. maijam. Ikviens interesents tika aicināts piedalīties ar mērķi gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem iepazīt, apgūt un attīstīt jaunas digitālās prasmes.

Pasākuma laikā tika pārrunātas Latvijas prioritātes Digitālās transformācijas jomā, ievērojot Eiropas Savienības Digitālās dekādes un Latvijas Digitālās Transformācijas pamatnostādņu izvirzītos uzdevumus. Uzsvars tika likts uz digitālās drošības, mākslīgā intelekta un uzņēmumu un publiskā sektora digitalizācijas attīstības aspektiem. Digitālās nedēļas 2024 ietvēra tādus tematus, kā digitālās prasmes un mākslīgais intelekts, digitālie pakalpojumi un prasmes iedzīvotājiem, digitālās prasmes un risinājumi uzņēmējiem, digitālās drošības diena, digitālās prasmes izglītībā.

Digitālā nedēļa Latvijā tiek organizēta ALL Digital Weeks 2024 ietvaros un šogad Latvijā notika jau 15. reizi. Pirmo reizi “Digitālās nedēļas 2024” noslēdzošā diena – 18. maijs – bija veltīta Muzeju naktij, kurā Latvijas muzeji tika aicināti atklāt iedzīvotājiem savos krājumos digitalizētās vērtības.

Avots: https://likta.lv

Digitālās dekādes ziņojums 2023 semināra “Prasmju nākotne” ietvaros

Tā kā 2023. gads ir pasludināts par Eiropas prasmju gadu, tā galvenais uzstādījums ir dot jaunu impulsu mūžizglītībai, sekmēt iedzīvotāju un uzņēmumu pilnvērtīgu iesaisti zaļajā un digitālajā pārejā, atbalstīt inovācijas un konkurētspēju. Šā gada 12.oktobrī norisinājās tiešsaistes seminārs “Prasmju nākotne”, ko organizēja Izglītības un zinātnes ministrija EPALE – pieaugušo izglītība Latvijā sadarbībā ar Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA).

Semināra laikā tika stāstīts tostarp par Digitālās dekādes ziņojumu 2023. Digitālo prasmju jomā ES ir apņēmusies gādāt par to, lai līdz 2030. gadam vismaz 80% 16–74 gadu vecu iedzīvotāju vidū digitālo pamatprasmju līmenis paaugstinātos un lai IKT speciālistu skaits sasniegtu 20 miljonus.
Ziņojumā atsevišķi ir izdalīti dati par Latviju, kas liecina, ka digitālo prasmju jomā Latvija atrodas nedaudz zem ES vidējā: pamata digitālās prasmes ir tikai 51% iedzīvotāju un tikai 14% uzņēmumu veic savu darbinieku apmācības digitālās prasmēs.

Secināms, ka aizvien aktuālāks kļūst digitālo prasmju jautājums un tā nozīmīgums digitālās pārveides ietekmē, tādēļ Eiropas rekomendācijas mērķu sasniegšanai paredz izmantot Eiropas ietvaru izmantošanu digitālo prasmju attīstībai, esošo resursu metodoloģiju un materiālu atkal izmantošanu un mērogošanu, digitālo prasmju sertifikāciju, pārkvalificēšanu un kvalifikācijas paaugstināšanu, mikrokredītu sistēmu atsevišķu kompetenču, moduļu atzīšanai un apliecināšanai, individuālos mācību kontus, kā arī īpašs uzsvars tiek veltīts kiberdrošības prasmēm.

Avots: https://epale.ec.europa.eu

Darbspēkam ir nepieciešama pilnveide mākslīgā intelekta, virtuālās realitātes un sociālās inovācijas jomās

Veicot izpēti “Darbspēkam ir nepieciešama pilnveide un pārkvalifikācija mākslīgā intelekta (MI), virtuālās realitātes (VR) un sociālās inovācijas (SI) jomā” ir publicēts ziņojums, kura 2. darba pakas ietvaros, projekta partneri veidoja pamatus mācību moduļu izstrādei, izmantojot augšupēju un uz galalietotāju orientētu pieeju.

Lai noskaidrotu uzņēmumiem nepieciešamās prasmes MI, VR un SI jomās, kā arī iegūtu detalizētu informāciju, tika uzrunāts plašs uzņēmumu skaits visās nozarēs. Attiecībā uz AI un VR jomām, visās astoņās iesaistītajās valstīs tika organizēta tiešsaistes aptauja. SI jomā, ņemot vērā, ka šī tēma koncepcijas un informācijas vākšanas ziņā ir sarežģītāka kā AI un VR, tika organizētas fokusa grupas diskusijas. Iegūtie rezultāti tika apkopoti un analizēti, un balstoties uz tiem, tika izveidots saraksts ar kopējām prasmju vajadzībām visās trīs jomās.

Straujā un mainīgā ekonomiskajā vidē, darbinieki ar atbilstošām prasmēm ir būtisks uzņēmumu konkurētspējas elements. Tieši tāpēc ir ieteicams, lai uzņēmumos būtu izveidota labvēlīga mācību vide. Aptuveni puse respondentu regulāri veic darbinieku prasmju novērtēšanu vai arī uzņēmumā ir par apmācībām atbildīga persona/departaments. Tajā pašā laikā 73% respondentu uzskata, ka viņu uzņēmumam būtu lietderīga personāla kvalifikācijas celšana vai pārkvalificēšana IT jomā, savukārt 68% respondentu uzskata, ka darbinieki nav pietiekami apmācīti IT jomā. Turklāt lielākā daļa uzskata, ka darbiniekiem nav pietiekamu IT prasmju, lai veiktu savu darbu, un vienlaikus atzīst, ka darba vietas vajadzības ir vissvarīgākais faktors IT apmācības jomā.

Projekta kontekstā sociālā inovācija (SI) tiek aplūkota kā rīks, kas palīdz uzņēmumiem digitālo pārmaiņu procesā, sevišķi mākslīgā intelekta un virtuālās realitātes ieviešanā.

Avots: https://eulep.eu

Latvijas Inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Ženēvā

Lai nodrošinātu saikni starp Eiropas Kodolpētniecības organizāciju (CERN) Latvijas uzņēmējiem un zinātniskajām institūcijām, šā gada oktobrī Ženēvā, Šveicē darbu sāk Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība, kas darbosies saskaņā ar Latvijas CERN stratēģiju.

CERN piedāvā iespējas gan lieliem pieredzējušiem uzņēmumiem, gan zinātņietilpīgiem jaunuzņēmumiem. Metālapstrāde, mašīnbūve, elektronika, informāciju un komunikāciju tehnoloģijas ir Latvijas galvenās eksporta un tehnoloģiju nozares, kuru produkti un pakalpojumu sakrīt ar CERN attīstītām tehnoloģijām. Latvija kopš 2021. gada ir CERN asociētā dalībvalsts, un mūsu valsts mērķis ir tuvāko gadu laikā kļūt par pilntiesīgu šīs organizācijas dalībvalsti. Dalība šajās izglītības programmās sniedz iespēju paplašināt savas zināšanas par daļiņu fiziku un jaunākajām tehnoloģijām.

Citējot LIAA direktora pienākumu izpildītājas Ivetas Strupkājas teikto, secināms, ka papildu izglītība sadarbībā ar zinātni ļaus jaunu tehnoloģiju radīšanu pacelt augstākā līmenī: “Šveice ir valsts ar ļoti augstu attīstības līmeni inovāciju un tehnoloģiju jomā, tādēļ, plānojot LIAA pārstāvniecību tīklu, tieši šo valsti izvirzījām kā vienu no prioritātēm. Būtiskākais faktors bija Latvijas pievienošanās CERN, jo pašlaik virzāmies uz pilnas dalībvalsts statusu un vēlamies stiprināt CERN sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām.”

Avots: https://labsoflatvia.com

Kiberdrošības konference “Kiberšahs 2023” – jomas politikas un digitālo prasmju attīstīšanai

Starptautiskā kiberdrošība ir joma, kas attiecas uz pasākumiem, kas tiek veikti, lai aizsargātu un nodrošinātu datu un informācijas drošību starptautiskajā mērogā, īpaši attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūru. Tā kā digitālās tehnoloģijas un internets ir kļuvuši par būtisku pasaules ekonomikas, politikas un sabiedrības sastāvdaļu, kiberdrošība ir kļuvusi par globālu prioritāti.

Šogad 4. un 5. oktobrī Rīgā tiks organizēta starptautiska kiberdrošības konference “Kiberšahs 2023”. Konferenci organizē CERT.LV un Latvijas Interneta asociācija sadarbībā ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un partneriem Latvijā un Eiropā, tā norisināsies Radisson BLU Latvija telpās. Konferencē paredzēts iekļaut 3 blokus: “Kiberšahs 2023” (#CyberChess) centrālā sesija, kuras fokuss būs stratēģiski politiskie kiberdrošības jautājumi; tehniskā paralēlsesija “KiberŠoks” (#CyberShock), kas tiks veltīta padziļinātai tehnisku kiberdrošības jautājumu izpētei, iekļaujot praktiskas demonstrācijas; “Baltijas domaina dienas” (#BalticDomainDays), kas tiks veltīta DNS drošībai. Konferences mērķauditorija aptver valsts un pašvaldību iestāžu atbildīgās personas par IT drošību, IT drošības speciālistus, informācijas sistēmu auditorus, IT drošības entuziastus, pētniekus un citi interesentus.

Kiberdrošības politikas uzdevumi un prioritātes digitālo prasmju attīstīšanai ietver esošo speciālistu kvalifikācijas celšanas vajadzību apzināšanu un jaunu speciālistu izglītošanu un piesaisti, nozares profesionāļu iesaisti zināšanu apmācību procesos, IS/IKT drošības pārvaldnieku kvalifikācijas paaugstināšanas mācību programmas, kiberdrošības pētniecības attīstību Latvijā, izmantojot Digitālās Eiropas sniegtās finansējuma iespējas un veidot nepieciešamos nacionālos kiberdrošības pētniecības atbalsta mehānismus.

Avots: https://eprasmes.lv

Mācīšanās prasme kā mūžizglītības ilgtspējas modelis

Pieaugušo izglītības nozarei valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī ir galvenā loma, lai nodrošinātu, ka mācīšanās prasmes ir un arī turpmāk būs galvenais aspekts visās izglītības programmās neatkarīgi no to līmeņa un formas, lai garantētu, ka visi iedzīvotāji var pilnībā izmantot pieejamo un pieaugošo izglītības piedāvājumu.

Attīstoties globālām Eiropas valstu platformām, kuru galvenais mērķis ir publicēt mācību saturu tiešsaistē, moduļu veidā un bieži bez maksas, esam pieredzējuši progresīvu un globālu mācību formātu paradigmas maiņu pēdējo 10 gadu laikā. Sākot ar pirmo masveida tiešsaistes atvērto kursu ieviešanu šā gadsimta pirmajā desmitgadē, tiešsaistē pieejamie neformālās izglītības resursi ir piedzīvojuši nepārtrauktu pieaugumu, paplašinot platformu visu izglītības līmeņu kursu, tematu, apmācību sniedzēju un vairāku dalībnieku, kas reģistrējas šādam piedāvājumam, ziņā.

2021. gadā MOOC ekosistēma ir sasniegusi 220 miljonus studentu, kas piedalījušies 19,4 tūkstošus kursu – šāds rezultāts novērots saskaņā ar Class Central – tiešsaistes kursu apkopotāju – kas apkopo informāciju no tūkstošiem mācību pakalpojumu sniedzēju, viņu iedziļināšanās ikgadējā MOOC Stats and Trends publikācijā (Avots: MOOC desmitgade:A Review of MOOC Stats and Trends in 2021, Dhawal Shah, Class Central, 2021).

Pašapmācībai, mikroapmācībām un mācībām tiešsaistē ir nepieciešama laba līmeņa mācīšanās vadības kompetence, kas jāveicina kā pamata prasme izglītības, nodarbinātības un sabiedrības sistēmās.

Avots: https://epale.ec.europa.eu

Atbalsts digitalizācijas iniciatīvu ieviešanai

Šobrīd, no 31.10.2022. līdz 31.12.2023., norisinās projekts “Automatizācijas rīki radošajām industrijām AutoRade”. Tā ietvaros Ekonomikas un kultūras augstskolai ir uzstādīts mērķis ieviest digitalizācijas iniciatīvas partnerībā ar vairākām augstākās izglītības iestādēm – Latvijas Universitāti, Transporta un sakaru institūtu, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Vidzemes augstskolu, Liepājas Universitāti, Latvijas Digitālo akseleratoru, Ventspils Augsto tehnoloģiju parku un Valmieras Attīstības aģentūru. Notikumi un pasākumi projekta īstenošanas procesā tiek organizēti šajās augstskolās visā Latvijas teritorijā.

Šī notikuma ietvaros tiek organizēti dažādi semināri, darba grupas, laboratoriju izveide, platformu izstrāde, komunikācijas un publicitātes pasākumi, projekta vadība un tās īstenošana. Projekta rezultātā paredzams, ka 6 Latvijas augstskolas saņems Eiropas Sociālā fonda atbalstu digitalizācijas iniciatīvu ieviešanai, lai veicinātu mūsdienīgu, inovatīvos tehnoloģiskos risinājumos balstītu studiju procesu; 7 prioritārajās tematikās tiks izveidoti jauni kursi vai adaptēti esošie kursi, kas tiks integrēti studiju procesā augstskolās; tiks izstrādāti 9 digitālie risinājumi un platformas izglītībai un partneru sadarbībai; augstskolas iegūs jaunu mācību aprīkojumu.

Avots: https://www.digitallatvia.lv/projekti/autorade

Tehnoloģiju demonstrāciju telpa “Nākotnes klase” paver jaunas iespējas Latvijas skolās

“Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” izveidotā izglītības tehnoloģiju (EdTech) demonstrāciju telpa “Nākotnes klase” sniedz iespēju pašvaldībām un skolām iepazīties ar mūsdienīga klases iekārtojuma idejām un testēt dažāda veida aprīkojumu, programmatūru un lietotnes, kas var būt lietderīgas mācību darbā gan klātienes, gan attālinātajās, gan jaukta tipa nodarbībās. Piesakoties pakalpojumam “Nākotnes klase”, skola vai pašvaldība saņems individualizētu aprīkojuma piedāvājumu, vadoties pēc skolai jau pieejamā aprīkojuma, iespējām to savienot ar modernākajām ierīcēm un saturu, kā arī darbinieku apmācības, lai nodrošinātu viņu spējas darboties “Nākotnes klasē” un veicinātu digitālās prasmes skolas vadības un pedagogu līmenī. Apmeklēt “Nākotnes klasi” un uzzināt par tās izmantošanas iespējām EDIC ietvaros iespējams no 5. līdz 15. jūnijam.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka “Nākotnes klase” tapusi Eiropas Savienības iniciatīvas “Pilsētu inovatīvās darbības” projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas ietvaros ar mērķi veicināt izglītības tehnoloģiju izmantošanu izglītības procesā Latvijas skolās. Savukārt Eiropas Digitālās inovācijas centra “Latvijas Digitālais akselerators” darbības mērķis ir atbalstīt inovācijas izglītībā, veicināt izglītības tehnoloģiju attīstīšanu Latvijā un to veiksmīgu izmantošanu mācību procesā visās Latvijas skolās – gan valsts, gan privātajās.

Avots: https://www.digitallatvia.lv/jaunumi/

Papildus informācija

Informācija ievietota: 09.06.2023.

Mākslīgā intelekta rīks Midjourney atklāj attēlu un citu vizuāļu ģenerēšanas iespējas

Attēlu un citu vizuāļu ģenerēšanas rīks Midjourney ir izstrādāts, lai radītu unikāla stila attēlus, kurus iespējams izmantot visdažādākajos veidos, arī reklāmu un satura veidošanai. Jāpiebilst, ka attēli ir savdabīgi, bet to īpašais stils dod iespēju veidot unikālu saturu, izceļot zīmola vizuālo identitāti.

Apgūstot dažādu jaunieviestu rīku izmantošanu un plašās iespējas, ko tie sniedz, var ievērojami uzlabot zīmola atpazīstamību un sekmēt mārketinga attīstību. Ieguvumi, izmantojot AI satura veidošanā un attēlu radīšanai mārketingā, ir vairāki:

• Personalizēšanas iespējas. Mākslīgais intelekts spēj analizēt datus par auditorijas vēlmēm un uzvedību, kas palīdz izveidot personalizētus attēlus, kas būtu atbilstoša noteiktai mērķauditorijai.
• Ar AI darbināmi rīki var nodrošināt satura konsekvenci lielam skaitam attēlu, atvieglojot zīmola identitātes un vizuālā stila saglabāšanu.
• AI algoritmi var analizēt attēlus un ieteikt uzlabojumus, piemēram, pielāgot apgaismojumu, krāsu un kompozīciju, lai izveidotu augstas kvalitātes attēlus, kas ir vizuāli pievilcīgāki un efektīvāki.

Ir iespējams apgūt noderīgiem padomiem bagātu vebināru no AI Business Prompts, kas palīdzēs izprast Midjourney iespējas un saņemt zināšanas, kā to likt lietā, lai pārdotu produktus vai pakalpojumus efektīvāk, izmantojot mākslīgo intelektu.

Avots: https://epale.ec.europa.eu/lv/blog/maksliga-intelekta-riku-midjourney

Mācību vadītāju psiholoģiskās kompetences: prasmīgs lektors zina, kā dalībniekiem radīt motivāciju sadarboties

Pedagogam sagādā neviltotu prieku, ja viņa darbs mācību dalībniekus aizrauj, ja viņi aktīvi līdzdarbojas apmācībā. Šāda sadarbība apmācībās sniedz apziņu par savu profesionālo kompetenci. Tomēr mācību vadītāji ikdienā mēdz saskarties ar dažādiem pretestības veidiem izglītojamo mācību laikā. Visizplatītākais pretestības cēlonis ir garlaicība un intereses trūkums, piemēram, ja mācību dalībnieki uz mācību vadītāju skatās pilnīgi bezkaislīgi vai ir iegrimuši mobilajos telefonos, tas liecina par iespējamu pretestību. Tam par iemeslu var būt dažādi faktori. Iespējams, dalībnieks ir nosūtīts uz obligātām mācībām, kurā viņam vienkārši ir jāpiedalās vai dalībnieks mācībās ieradies „papīra” pēc un viņu tās patiesībā neinteresē. Iemesli var būt dažādi un izpausties dažādos veidos.

Katrs pedagogs pretestību pret mācīšanos mazina citādi, jo cilvēki ir dažādi, tomēr vienlaikus pastāv arī kopīgas iezīmes attiecībā uz to, ko darīt, lai pārvarētu pretestību. Vispirms ar mācību dalībniekiem (tostarp, ar cilvēku, kurš demonstrē pretestību) ir jānodibina cilvēciska saikne. Komunikācija ar apmācāmajiem ir jāizvērtē kā svarīgs rīks, lai sarunas gaitā spētu atrast pretestības cēlonis un pedagogam ir jāspēj paskaidrot mācību dalībniekiem, kādas priekšrocības mācības sniedz. Ne mazāk svarīgi ir uzturēt pozitīvu attieksmi pret cilvēkiem, jo pozitīvas emocijas rada labu atmosfēru turpmākai komunikācijai un mācībām. Mācību vadītājam jābūt labām saskarsmes prasmēm, spējai pazīt un izprast cilvēkus, kā arī pilnīgai izpratnei par mācāmo tematu. Prasmīgs lektors zina, kā dalībniekiem radīt motivāciju sadarboties.

Avots: https://epale.ec.europa.eu

2023. gads pasludināts par Eiropas Prasmju gadu

Šis gads ir pasludināts par Eiropas Prasmju gadu ar mērķi dot jaunu impulsu mūžizglītībai, sniedzot iespējas cilvēkiem un sociālajiem partneriem sniegt ieguldījumu “zaļo” un “digitālo” pāreju laikā, kā arī atbalstīt inovācijas un konkurētspēju, izvērtējot prasmes, kompetences un zināšanas.

Ņemot vērā strauji mainīgās sabiedrības dinamiku, Eiropas Komisija ir izveidojusi Eiropas prasmju gada oficiālo tīmekļa vietni. Šī vietne sola apkopot ieguldījumus, pasākumus, rīkus un idejas, lai palīdzētu sasniegt Eiropas Prasmju gada mērķus. Lai pilnveidotu prasmes, tīmekļa vietnē visiem izglītojamajiem ir pieejams arī digitālo kompetenču tests un bezmaksas mācības digitālo prasmju uzlabošanai. Šo pārbaudījumu ir izveidojis Europass, kas ir Eiropas tiešsaistes rīku un informācijas kopums, lai palīdzētu cilvēkiem pārvaldīt savu izglītību un karjeru. EK prezidente Urzula fon der Leiena uzsver: “Mums daudz vairāk jākoncentrējas uz savu ieguldījumu profesionālajā izglītībā un kvalifikācijas celšanā”.

Pasākumi, semināri un dažādas iniciatīvas ir pieejamas interaktīvā kartē, ko lietotāji var papildināt ar saviem plānotajiem notikumiem un aktivitātēm Eiropas Prasmju gadā. Savukārt ziņu sadaļā sniegta vērtīga informācija par aktivitātēm un galvenajiem atskaites punktiem visa 2023. gada garumā.

Avots: epale.ec.europa.eu

Radām pārmaiņas, ko nodrošina tehnoloģijas un to uzturēšana, izmantojot inovatīvus rīkus

Panākumus digitālajā transformācijā vienmēr ir bijis grūti panākt. Pēdējo divu gadu laikā izaicinājums ir kļuvis tikai akūtāks, jo dramatiski paātrinājās digitālo tehnoloģiju nozīme uzņēmumos.
Uzņēmums McKinsey Digital palīdz saviem klientiem radīt pārmaiņas, ko nodrošina tehnoloģijas un to uzturēšana, izmantojot inovatīvus rīkus. Lai gan daži no šķēršļiem digitālās transformācijas panākumiem ir labi zināmi, jaunākā McKinsey globālā aptauja par digitālo stratēģiju un ieguldījumiem ietvēra jautājumus uzņēmumu vadītājiem par dažādo izaicinājumu attīstību, digitālo tehnoloģiju lomu viņu uzņēmējdarbībā un uzņēmumu stratēģiju. Lai gan joprojām pastāv daudzas tradicionālās digitālās pārveides problēmas, ir parādījušies trīs galvenie faktori, kas ir kritiski svarīgi, ko uzlabot šodien un turpmāk:

1. digitālo tehnoloģiju izmantošana, lai panāktu stratēģisku dažādošanu attiecībā uz klientu iesaistīšanos un drosmīgākas, veiksmīgākas digitālās stratēģijas;
2. patentētu aktīvu, piemēram, mākslīgā intelekta, datu un programmatūras, izstrāde, nevis paļaušanās uz gataviem rīkiem;
3. koncentrēšanās uz tehnoloģiju lietpratīgu vadītāju piesaisti un attīstību un uz tehnoloģiju labāku vispārēju integrāciju organizācijā.
   
   McKinsey rūpīgi izpētīja, ko uzņēmumi ar labākajiem rezultātiem dara atšķirīgi no pārējiem. Pētot iegūtos rezultātus, jebkurš uzņēmums var rast iespējas darbinieku izglītošanā ar mērķi sasniegt labākus rezultātus, lai spētu pieņemt racionālus biznesa lēmumus ne tikai ātrākā tempā, bet arī biznesa jomās, kurās, iespējams, nav iepriekšējas pieredzes vai zināšanu par digitālajām tehnoloģijām vai to transformācijām.
   
   Avots: www.mckinsey.com

Atveseļošanas fonda mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas ceļā uz zaļo un digitālo ekonomiku

Mūsdienās digitalizācija ietekmē visas ekonomikas nozares, maina ikviena indivīda dzīvi, darbu un saziņu. Digitalizācijas jautājumus īpaši aktualizēja Covid-19 pandēmija, apliecinot, cik aktuāla gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem ir spēja adaptēties un izmantot digitālos pakalpojumus, rīkus un piemēroties mainīgajiem apstākļiem kopumā. Tādēļ Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu (Atveseļošanas fonds) atbalsta programmu “Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei”, ko rudenī apstiprinājis arīdzan Ministru kabinets (MK).

Atveseļošanas fonda ietvaros kā viena no EM galvenajām prioritātēm definēta atbalsta sniegšana uzņēmējdarbības digitālajai transformācijai, kā arī digitālo pakalpojumu un nepieciešamo spēju un prasmju attīstība. Savukārt atbalsta programmas mērķis ir veicināt Eiropas Savienības vienotajā tīklā ietilpstošus Eiropas digitālās inovācijas centrus (EDIC), sekmējot vienotu un koordinētu atbalsta ekosistēmu digitālās transformācijas veicināšanai.

EDIC strādās, lai paaugstinātu uzņēmumu un sabiedrības izpratni par digitālo transformāciju, un nodrošinās dažādus pakalpojumus, tostarp, sākotnējā un otrreizējā digitālā brieduma testa veikšanu, digitālās attīstības ceļa kartes un konsultācijas, atzinuma izstrādi, mentoringu, piekļuvi eksperimentēšanas, pilotēšanas un testēšanas darbībām pirms investīciju ieguldījumiem. Tāpat plānots palielināt informētību par digitālās transformācijas veicināšanas pakalpojumiem un izveidot vismaz piecus reģionālos kontaktpunktus visā Latvijā.

Avots: www.em.gov.lv

Šī gada novembra izskaņā #5GTechritory blogā Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas – valdības informācijas sistēmu vadītāja valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols dalījās pārdomās par to, kādi varētu būt principi un galvenie izaicinājumi, kas saistīti ar mūsdienīgas un pieguļošas digitālās likumdošanas nodrošināšanu.

Digitālajiem tiesību aktiem neapšaubāmi būs izšķiroša nozīme tajā, kā un cik lielā mērā tehnoloģijas veidos mūsu dzīvi. Tas nodrošinās procesu, kam būs veidojoša loma nākotnes vides veidošanā – analogo un digitālo dimensiju pasaulē, kam ir tendence saplūst kopā. Likumdevēji nevar atļauties būt slikti sagatavoti, bet tajā pašā laikā viņi ir neapskaužamā situācijā – viņiem nav stikla bumbas, kas parāda, kā šī nākotne patiesībā izskatīsies. Ne velti Gatis bija izvēlējies devīzi – citātu no A. Sent-Ekziperī darba: “Kas attiecas uz nākotni, jūsu uzdevums nav to paredzēt, bet gan iespējot”.

Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir viens no #5GTechritory2022 stratēģiskajiem partneriem un jau vairākus gadus pēc kārtas sniedz būtisku ieguldījumu šajā notikumā. Pasākumu #5GTechritory2022 organizē VAS Elektroniskie sakari (Latvijas Elektronisko sakaru birojs). Stratēģiskie partneri – LR VARAM, LMT Innovations, Ziemeļvalstu Ministru padome un Ziemeļvalstu padome un Latvijas digitālais akselerators / EDIH Latvia, kā arī LIAA.

Avots: www.5gtechritory.com

Vebināra vādītājs/eksperts:
Aleksejs Romanovs

apmacibas@itnet.lv 

Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@itnet.lv

Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests https://www.gudralatvija.lv/

Papildus informācija

Informācija ievietota: 09.12.2022.

Arvien vairāk visā pasaulē IT nozare un tehnoloģijas attīstās straujiem soļiem, un jomas profesionāļiem regulāri ir jāpilnveido savas zināšanas, jo pieaugušo kompetenču izglītība, nepārtraukta sevis pilnveide un izglītošana ir būtiski priekšnosacījumi darba ikdienā.

Šī gada pavasarī IKT jomas uzņēmums SIA Baltijas Informācijas Tehnoloģijas (BIT), kurš specializējas IT infrastruktūras piegādē, ieviešanā un apkalpošanā, aptverot visas klientu uzņēmumu darbības sfēras – serveri, datu glabāšanas sistēmas, datori un programmnodrošinājums, instalēšana, uzturēšana un apkalpošana, kopā ar Hewlett Packard Enterprise (HPE), pēc ilga pārtraukuma, klātienē iepazīstināja klientus ar 2022. gada Tehnoloģiju jaunumiem. HPE pārstāvis Tarass Vercešuks informēja par HPE Alletra Storage, kura funkcija ir neierobežota mēroga datu pārvalde mākonī un kura pārvaldība tiek veikta no vienas SaaS konsoles.

Datu glabāšanas Mākoni veido daudzi ļoti jaudīgi serveri, kuri ir izvietoti drošos datu centros un par nepārtrauktu to darbību rūpējas augsti kvalificēti speciālisti. Indivīdi vai uzņēmumi no mākoņpakalpojumu sniedzējiem pērk vai iznomā noteiktu vietas apjomu savu datu glabāšanai.

Turpinot iepazīstināt ar tehnoloģiju nozares jaunumiem, pavisam nesen, oktobrī, BIT kolēģi piedalījās Google for Education Partner Summit-CEE Varšavā, kur ieguva zināšanas, lai sniegtu atbalstu Latvijas izglītības nozarei, kurai šogad tiks piegādāti datori ar Google Chrome programmatūru, kopējā mācību procesa uzlabošanai.

Avots: www.bit.lv

Šī gada 6. un 7. oktobrī Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā RIGA COMM 2022 ietvaros norisinājās biznesa tehnoloģiju izstāde un konferences.

Tās programmā bija iekļauti dažādi ar biznesa attīstību saistīti pasākumi, tai skaitā, biznesa un digitālie risinājumi darbam izstādē Tech EXPO, finanšu tehnoloģijas uzņēmumiem un organizācijām Fintech konferencē, e-komercijas risinājumi mūsdienīgiem uzņēmumiem – E-commerce, kiberdrošības risinājumi organizācijas aizsardzībai Kiberdrošības konferencē, viedie tehnoloģiju risinājumi cilvēkresursu (HR) vadībai HR Tech konferencē, digitālā mārketinga un pārdošanas rīki konferencē Digital Marketing, mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās prognozēšanas rīki uzņēmumiem un valsts institūcijām Machine Learning konferencē, WEB3 konference par decentralizētām un demokratizētām digitālajām platformām, Women in tech konferences ietvaros sieviešu iedrošināšana tehnoloģiju nozarei, kā arī influenceru konference “Sijā auzas!”, kurā tiks apskatītas digitālā satura veidotāju un zīmolu attiecības mārketinga un reklāmas tirgū un daudzi citi.

Šī un citas uzņēmēju tīkošanās platformas ir tikšanās vietas uzņēmējiem un organizāciju, pašvaldību un valsts institūciju vadītājiem; pasākums apvienoja uzņēmējus, vadītājus, biznesa attīstības vadītājus, mārketinga un pārdošanas vadītājus, pašvaldības pārstāvjus, kā arī IT un citu nozaru profesionāļus. Tā ir vieta, kur dalībnieki gūst jaunas zināšanas, pieredzes apmaiņu un iedvesmu tālākai personiskai un nozares attīstībai.

Avots: https://rigacomm.com/lv/

Interneta laikmetā dators ir skaitļošanas platformas kodols, un pele un tastatūra, kā pirmā interneta mijiedarbības paaudze, ir pilnībā uzņēmusi apgriezienus datoru laikmetā. Mobilā interneta laikmetā viedtālruņi sāk ieņemt būtisku lomu skaitļošanas platformas kodolā, un multi touch darbība ir kļuvusi par otrās paaudzes revolucionārā interaktīvā režīma simbolu.

Mijiedarbības režīms ir attīstījies no viendimensionālās atslēgas un klikšķu mijiedarbības līdz divdimensiju daudzskārienu mijiedarbībai. Mēs redzam, ka visu lietu savstarpēji saistītajā digitālajā pasaulē trīsdimensiju daudzrežīmu mijiedarbības līdzekļiem būs ārkārtīgi svarīga loma jaunajā skaitļošanas platformā XR (AR / VR / MR), radot izcilu sirreālu lietotāju pieredzi inteliģentajai pasaulei.
Kāds ir sirreālas pieredzes apzināšanās priekšnoteikums?

Multireālajai, interaktīvajai sirreālajai pieredzei ir nepieciešama netraucēta virtuālās pasaules un reālās pasaules integrācija, un tā var precīzi uztvert un atjaunot pasauli, kā arī izprast lietotāja nodomu jauktajā reālās-virtuālās realitātes pasaulē.

Zināmā mērā XR ir cilvēku reālās digitalizācijas sākums. MR (hibrīda realitāte), VR (virtuālā realitāte) un AR (paplašinātā realitāte) ir trīs svarīgas nākotnes digitālās pasaules organizatoriskās daļas. Paļaujoties uz jauno skaitļošanas platformu un progresīvāku 5g / 6G tehnoloģiju, robeža starp fizisko pasauli un virtuālo digitālo pasauli pastāvīgi ir izplūdusi, un XR tehnoloģijas attīstība sniedz praktiķiem lieliskas attīstības iespējas un vēl nebijušus izaicinājumus.

Avots: jutouchtech.com

“Exonicus” (pazīstams arī kā “Anatomy Next”) ir medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums, kas ar virtuālās realitātes (VR) palīdzību digitalizē anatomijas apguvi. Risinājums paredzēts medicīnas studentiem, pasniedzējiem un medicīnas darbiniekiem. “Exonicus” 2014. gadā tika dibināts kā digitālās izdevniecības uzņēmums un publicēja grāmatu par cilvēka ķermeņa anatomiju, kas plaši izmantota lielākajās kinostudijās, kā arī mākslinieku un zinātnieku vidū. Uzņēmums sāka ar redzes nerva digitalizāciju. Soli pa solim ir digitalizēts viss cilvēka ķermenis.

Laikā, kad lasītāji jau vairāku gadu garumā periodiski saskaras ar dažādiem ierobežojumiem, lai apmeklētu bibliotēkas klātienē, īpaši nozīmīgi kļuvuši bibliotēku piedāvātie tiešsaistes pakalpojumi. Viens no visintensīvāk izmantotajiem un gan bibliotekāru, gan lasītāju vidū novērtētajiem resursiem ir Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka un tās kolekcijas, kā piemēram, periodikas kolekcija.

apmacibas@itnet.lv 

Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@itnet.lv

Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests https://www.gudralatvija.lv/

Papildus informācija

PIEVIENOTS DATU FAILS

Informācija ievietota: 10.06.2022.

apmacibas@itnet.lv 

Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@itnet.lv

Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests https://www.gudralatvija.lv/

Papildus informācija

Informācija ievietota: 10.12.2021.

Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam
pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@itnet.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus
atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests
https://www.gudralatvija.lv/
Papildus informācija
Informācija ievietota: 11.06.2021.

2021. gada 25. martā Microsoft Teams vidēnotika LDTA biedru sapulce

LDTA sapulcē piedalījās VARAM valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Āri Dzērvāna kungs, notika domu apmaiņa par ITK nozares attīstību un problemātiku. LDTA biedri iepazinās ar Revidenta ziņojumu un apstiprināja Gada pārskatu. Apstiprinot Protokolu, par LDTA Valdes locekli ievēlēja Dzintaru Zariņu, bet par revidentu Jāni Bikši.

https://www.la.lv/vieglak-iekaset-no-vietejiem-vairumtirgotajiem

apmacibas@itnet.lv 

https://www.la.lv/uznemejus-satrauc-reversa-pvn-atcelsanas-sekas

Pagājuši tikai nepilni divi mēneši, kopš Latvijā pārstājusi darboties reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtība atsevišķām preču grupām, bet vairākas nozares jau ceļ trauksmi par gaidāmajām sekām. Vismaz vairākas nozares ir uztrauktas par reversā PVN darbības pārtraukšanu. Iemesls, kādēļ tas vairs nedarbojas, ir banāls – tā kā 2018. gadā veidotā nodokļu reforma tika radīta priekšvēlēšanu gadā un bija ZZS vēlēšanu kampaņas sastāvdaļa, tad tieši vēlēšanu tuvums ir visticamākais iemesls, kādēļ to savlaicīgi nesaskaņoja ar Eiropas Komisiju. Tā šo pārkāpumu nepiedeva, uzsāka pārkāpuma procedūru un pieprasīja atcelt nesaskaņotos lēmumus no 2020. gada 1. janvāra. Rezultātā izveidojusies situācija, ka datortehnikas, elektropreču un potenciāli vēl vairākas citas nozares ir satrauktas par atcelto lēmumu ietekmi uz biznesu. Jāpiebilst, ka “Eurostat” vērtējumā t. s. PVN plaisa jeb starpība starp aprēķināto un reāli iekasēto PVN pieaug, tiesa, tas izteikts, vērtējot 2016.–2017. gada datus. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests ziņo par PVN plaisas samazināšanos.

Pilnu rakstu lūdzam lasīt: s://www.la.lv/uznemejus-satrauc-reversa-pvn-atcelsanas-sekas