IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Ventspilī bāzētā videospēļu kontrolieru ražotāja un jaudīgā ‘startup’ jeb jaunuzņēmuma SIA Azeron produkti ir unikāli videospēļu nozarē, un tos arvien vairāk izmanto arī darbā ar dažādām datorprogrammām. Šie ergonomiskie risinājumi ir pielāgojami katra klienta rokai – Azeron ir viens no retajiem ražotājiem, kas piedāvā ‘keypad’ izgatavošanu arī kreiļiem.
Azeron izstrādātie tastatūru aizstājēji cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ne tikai mainījuši datorprogrammu un videospēļu pasauli, bet arī pavēruši neticamas iespējas spēlēt videospēles un iekļauties sabiedrībā cilvēkiem ar dažādiem fiziskiem ierobežojumiem, kuru dēļ ar standarta datora perifērijas ierīcēm, piemēram, klaviatūru un peli to nebūtu iespējams paveikt. Produkts ir veidots kā ergonomiskas videospēļu peles, datora klaviatūras hibrīds, kas ļauj tā lietotājiem spēlēt spēles vai strādāt ar datorprogrammām ar vienu roku. Šis projekts tapis sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Norvēģijas finanšu instrumenta atbalsta programmu.
Projektu vadītāja Eva Daigina skaidro: “Šobrīd savu produkciju eksportējam uz vairāk nekā 100 dažādām pasaules valstīm. Labi saprotam, ka, lai augtu un sasniegtu arvien jaunas virsotnes, ir nepieciešams turpināt ieguldīt sava uzņēmuma izaugsmē un meklēt dažādas finansējuma piesaistes iespējas – projektu konkursus, atbalsta programmas [..]”.
Azeron ir Ventspilī bāzēts inovatīvu, ergonomisku videospēļu aksesuāru ražotājs. Katrs produkts tiek izstrādāts pēc individuāla pasūtījuma, ražojot detaļas ar vairāk kā 100 uzņēmuma īpašumā esošajiem 3D printeriem un pēc tam saliekot ar rokām. Daudzi uzņēmuma klienti ir arī pasaulē pazīstami spēlētāji, jūtūberi ar tūkstošiem un miljoniem sekotāju.
Avots: business.gov.lv
Intervijā piedalās:
Vladimirs Kuzmins
“Sertificēts Adizes Partneris Adizes Institūts Latvijā”
Biznesa konsultants
Kāda ir Jūsu un Adizes Institūta specializācija datortehnoloģiju nozarē?
Personīgā pieredze ietver to, ka esmu izskolots par datortehnoloģijām, man ir maģistra grāds datorzinātņu jomā, kas iegūts Latvijas Universitātē. Strādājot nozarē, sapratu, ka tehnoloģijas ir labs risinājums, tomēr tas nav veiksmīgs iznākums, ļoti daudz kas no tā ir neatkarīgs. Uzņēmumā Adizes Institūts Latvijā esam tie, kas sniedz sadarbības iespējas, kā panākt pārmaiņas, kā ieviest tehnoloģijas, lai digitalizācijas process notiktu. Pārmaiņas notiek dažādas, bet mūsdienās digitalizācija kļūst obligāta. Tā ietver gan noteiktu procesu uzlabošanu, gan visa uzņēmuma struktūras izpratni, kas pamatā nodrošina panākumus.
Vēl es pārstāvu biedrību, kurā ir mūsu absolventi, kas veiksmīgi ir izgājuši cauri digitalizācijas pārmaiņām, nodrošinām platformu, kurā ar šo pieredzi viņi var dalīties. Pieredze man ir visos līmeņos, jo ir gan zināšanas, gan praktiskā darbība biedrībā un institūtā ar tiem, kas jau ir digitalizējušies, un zina, kā pārmaiņu procesā sasniegt panākumus.
Kāpēc datortehnoloģiju nozares uzņēmumiem ir svarīgi pastāvīgi mācīties?
No tehnoloģiju viedokļa ļoti strauji viss attīstās. Tas, kas vakar ir bijis kosmoss un fantastika, šodien var būt jau efektīvs risinājums, kuru ir ekonomiski pamatoti ieviest uzņēmumā. Tajā pašā laikā uzņēmumi attīstās arī Latvijā, lai gan tiek uzskatīts, ka mums pastāv ekonomiskā lejupslīde, taču attīstība nesarūk. Tie risinājumi, kurus uzskatījām par adekvātiem iepriekšējās izaugsmes stadijās, šobrīd vairs nav tik labi piemēroti uzņēmuma jaudai un prasībām. Nepārtraukti jāskatās, kādas tehnoloģijas ir ārpus uzņēmuma, jāmāk pārvērtēt to, kā mainās situācija uzņēmumā, savienot jaunas lietas ar jauniem izaicinājumiem.
Adizes Institūts palīdz saredzēt, kādas ir izdevības, kādi ir draudi, kā novadīt digitalizācijas procesu, jo nereti informācijas ir par daudz. Adizes klubā ir uzņēmumi, kas ir izgājuši cauri šai pieredzei, kuri var pastāstīt, kas strādā, kas nestrādā, ko ir un ko nav vērts apgūt.
Kādas kompetences ir svarīgākās vadības līmenī?
Vadītājam bieži vien ir svarīgi saprast ne tik daudz pašas tehnoloģijas, jo piegādātāji nodrošinās ar vajadzīgo informāciju, bet gan svarīgāk ir saprast tieši to atšķirību starp iespējām ārā un vajadzībām uzņēmuma iekšpusē – kā novērtēt, vai uzņēmuma struktūrai ir nepieciešama digitalizācija, kā saprast, vai process ir pietiekami nobriedis, lai tas tiktu digitalizēts. Tāpat jāsaprot arī pašizmaksa, jo, ieguldot līdzekļus digitalizācijā, jāsaprot, vai pārāk daudz nepalielinām pašizmaksu. Visas šīs pamatlietas ir būtiskas digitalizācijas kontekstā un lēmuma pieņemšanas procesā jāsaprot, kā iekšēji organizēt vienošanos starp dažādām ieinteresētām pusēm, jo uzņēmuma iekšpusē vienmēr ir tie, kas vairāk sliecas uz efektivitāti, digitalizāciju, automatizāciju, un ir tie, kam ir svarīgi strādāt, nodrošināt darba procesu. Šī izpratne par dažādiem briedumiem, risinājumiem, digitalizācijas procesu ir uzņēmuma vadītājam ir vajadzīga. Adizes Institūtā ir izstrādātas dažādas vadlīnijas un labākā prakse, kas uzņēmumos strādā dažādās situācijās, kādas kompetences jāapgūst, kādus ekspertus vēlams noalgot.
Kā tiek ieviestas informācijas tehnoloģijas un kāpēc ir svarīgi tās apgūt?
Skaidrojot, kā notiek digitalizācijas process, redzam, kā tas notiek, vai tas ir piemērots, bet vienmēr jāpieiet no vajadzību puses. Profesionāļi, kas strādā ar efektivitāti vai finansēm, ir tuvāki digitalizācijas risinājumiem, jo apgrozās tur, kur ir piedāvājums, savukārt viņi ir tālāki no tām vajadzībām, kas ietver specifiku un izpratni par to, cik standartizējams vai variatīvs ir process. No IT viedokļa ierobežojumu nav, jo par uzņēmuma naudu visu var izdarīt, bet paliek jautājums, vai uzņēmums to var atļauties, vai tam ir ekonomiski pamatoti to atļauties. Šajā procesā ir svarīgi iziet cauri tiem posmiem, lai redzam savus procesus, lai varam novērtēt, cik izdevīgi ir ieguldīt digitalizācijā, lai uzņēmuma iekšpusē dažādas ieinteresētās puses var vienoties starp efektivitāti un rezultativitāti.
Kāds ir Jūsu redzējums par nozares attīstību nākotnē?
Tehnoloģijas kļūst pieejamākas! Agrāk bija nepieciešami specializēti cilvēki, programmētāji vai inženieri, kas prot dot komandas datoram, robotam vai citām tehnoloģijām darīt to, kas uzņēmumam nepieciešams. Šobrīd šīs tehnoloģijas attīstās caur mākslīgo intelektu un ir tendētas uz to, ka dators pats kļūst spējīgs saprast to, ko uzņēmumam vajag, pārvērst tā prasības tajā, kas ir nepieciešams. Arī roboti jau kļūst humanoīdi, tos var pielikt pie darba ražošanā, un, piemēram, likt tam vadāt kastes. Šādas tehnoloģijas ļoti strauji attīstās, tās tiek pavairotas, masveidā ražotas. Nepaies ne daži gadi, kad jebkurš uzņēmums Latvijā daudziem parasto strādnieku darbiem varēs izmantot robotus. Tas pats ar IT – agrāk bija nepieciešams sistēmas speciālists, kurš zina, kādus iestatījumus var uzstādīt, vai programmētājs, kurš var saprogrammēt, to vietā uzņēmumi šobrīd ievieš mākslīgo intelektu, kurš šo dara jau patstāvīgi.
“Līdz šim mēs esam apzinājuši iespējamās mākslīgā intelekta pielietojuma jomas savā darbā, kā arī tā priekšrocības un riskus, un noteikuši, kādi ir nepieciešamie tā izmantošanas noteikumi.”
“Jūs nevarat atteikties (no MI). Neatkarīgi no tā, vai jūs pats izmantojat mākslīgo intelektu vai nē, tas maina mūsu profesionālās jomas un darba tirgu,” savos uzskatos dalās Kristīne Bauere-Grečeniga, Zalcburgas BIBER Bildungsberatung rīkotājdirektore un karjeras konsultante.
Avots: epale.ec.europa.eu
Digitālās transformācijas plānošana, ieviešana un vadība
PASNIEDZĒJS:
Toms Kalderovskis
APMĀCĪBU KURSA SATURS:
• organizācijas digitālā infrastruktūra un tās loma organizācijas mērķu sasniegšanai;
• inovāciju nepieciešamības identificēšana, priekšrocības un uzlabojumi, ieviešot jaunas tehnoloģijas;
• pierādījumos balstītas pārmaiņu koncepcijas izstrāde;
• inovācijas procesu metodes un paņēmieni;
• iespējamu traucējumu un pārrāvumu pārvaldība digitālās transformācijas ieviešanas laikā;
• pārmaiņu vadība digitālās transformācijas ietvaros;
• digitālās transformācijas izmaiņu izmaksu un ieguvumu analīzes metodes;
• atbilstošu tehnoloģisko risinājumu izvērtēšana, pamatojoties uz ieguvumu, risku un kopējās ietekmes analīzi;
• procesu uzlabojumu ieviešanas plānu dokumentācija;
• projektu un pārmaiņu vadības labākās prakses ietvari un digitālie atbalsta rīki.
LATVIJAS DATORTEHNOLOĢIJU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu
“IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts”
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Projekta īstenošana līdz 2026.gada 30.jūnijam
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku.
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@itnet.lv
