LDTA turpina īstenot IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projektu, nodrošinot jaunākās zināšanas un prasmju attīstību uzņēmumiem un to darbiniekiem.
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
No 16. līdz 20. martam visā Latvijā norisināsies informatīvi izglītojošā kampaņa “Digitālā nedēļa 2026”, kuras mērķis ir veicināt digitālo prasmju attīstību un sabiedrības izpratni par tehnoloģiju nozīmi mūsdienu darba tirgū, izglītībā un ikdienas dzīvē. Kampaņu organizē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) sadarbībā ar Latvijas Digitālo prasmju partnerības organizācijām un vairākiem valsts sektora partneriem.
Digitālā nedēļa Latvijā šogad notiks jau 17. reizi, un tā tiek organizēta Eiropas iniciatīvas “ALL Digital Weeks 2026” ietvaros, kas visā Eiropā norisināsies no 9. līdz 25. martam. Šīs iniciatīvas laikā iedzīvotājiem tiek piedāvātas iespējas piedalīties tiešsaistes pasākumos, konkursos, digitālo prasmju pašnovērtēšanas testos un citās aktivitātēs, kas veicina digitālo kompetenču pilnveidi.
Latvijā Digitālās nedēļas pasākumu programmā paredzētas vairākas tematiskās dienas, kas aptvers dažādus ar tehnoloģijām saistītus jautājumus. 16. martā notiks Digitālās nedēļas ieskaņas pasākumi, 17. marts būs veltīts digitālajām prasmēm un mākslīgajam intelektam, 18. martā uzmanības centrā būs prasmes izglītībā un Eiropas iedzīvotāju digitālo kompetenču ietvars DigComp 3.0. Savukārt 19. marts tiks veltīts kiberdrošībai un drošākam internetam, bet 20. martā īpaša uzmanība tiks pievērsta digitālajām prasmēm uzņēmējiem un IKT profesionāļiem.
Pasākumu laikā visā Latvijā notiks semināri, diskusijas, praktiskas darbnīcas un citas aktivitātes, ko organizēs valsts iestādes, pašvaldības, izglītības iestādes, bibliotēkas, nevalstiskās organizācijas un IKT nozares uzņēmumi. Pasākumi būs pieejami gan klātienē dažādos Latvijas reģionos, gan tiešsaistē, un centrālajiem notikumiem varēs sekot līdzi arī LIKTA sociālo tīklu tiešraidēs.
martā pēc atklāšanas norisināsies pirmā Mākslīgā intelekta dienas konference Latvijā. Tajā eksperti un nozares pārstāvji diskutēs par mākslīgā intelekta izmantošanu publiskajā pārvaldē, digitālo prasmju nozīmi un tehnoloģiju attīstības izaicinājumiem. Dienas gaitā notiks arī vairākas praktiskas darbnīcas, kurās dalībnieki varēs apgūt, piemēram, MI rīku izmantošanu darbā, mākslīgā intelekta aģentu veidošanu, MI vadlīniju ieviešanu publiskajā sektorā, kā arī izmēģināt iespējas izveidot mobilo lietotni bez programmēšanas prasmēm.
Eurostat dati liecina, ka 2025. gadā 32,7 % cilvēku vecumā no 16 līdz 74 gadiem Eiropas Savienībā izmantoja ģeneratīvā mākslīgā intelekta rīkus. Lielākā daļa tos lietoja personiskiem mērķiem (25,1 %), savukārt 15,1 % izmantoja darbam un 9,4 % – formālajai izglītībai. Šie dati apliecina, ka digitālās prasmes kļūst arvien nozīmīgākas gan profesionālajā vidē, gan ikdienas dzīvē.
“Digitālās nedēļas laikā aicinām ikvienu izmantot izdevību pilnveidot savas prasmes un veicināt izpratni par tehnoloģiju sniegtajām iespējām. Mākslīgais intelekts, kiberdrošība un digitālās prasmes būtiski ietekmē darba tirgu, uzņēmējdarbību un ikdienas dzīvi. Digitālā nedēļa sniedz potenciālu kopīgi mācīties, dalīties pieredzē un veidot zinošu, konkurētspējīgu un drošu sabiedrību,” uzsver LIKTA prezidente prof. Signe Bāliņa.
Digitālās nedēļas organizatori aicina iesaistīties gan individuālos dalībniekus, gan organizācijas, lai kopīgi veicinātu digitālo prasmju attīstību un tehnoloģiju jēgpilnu izmantošanu Latvijā.
Avots: epale.ec.europa.eu
Intervijā piedalās:
Aivars VembrisSIA “AP4PIC”Uzņēmuma vadītājs,Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks un Organisko materiālu laboratorijas vadītājs
Ko saviem potenciālajiem klientiem piedāvā uzņēmums SIA “AP4PIC?
Mūsu gadījumā tas vairāk būtu pakalpojums, nevis gala produkts. Salīdzinājumam varam ņemt par piemēru uzņēmumu “NVIDIA”. Es domāju, ka digitālajās aprindās šo kompāniju ļoti labi zina – zina viņu grafiskās kartes, ko viņi veido. Taču grafiskajām kartēm ir nepieciešami procesori. Un tas nosacīti paradoksālais ir tas, ka “NVIDIA” pati šos procesorus neražo.
Šāda veida uzņēmumus sauc par fabless jeb bezražotnes uzņēmumiem – viņi tikai izstrādā dizainu čipiem. Savukārt ražošanu veic citi uzņēmumi, piemēram, Taivānas ražotāji vai uzņēmums “Intel”, kas ir saistīts ar elektronikas ražošanu.
Mēs savukārt nākotnē sevi vairāk pozicionējam kā ražotājus. Tas, ko mēs izstrādājam, ir platforma, kas balstīta uz polimēru materiāliem. Ja kādam ir interese par informācijas pārvadi vai izstrādi, mēs varētu piedāvāt platformu, kurā šādu mikroshēmu, kas ir balstīta uz gaismu, nevis elektroniem, var izstrādāt pie mums. Tātad mēs šo mikroshēmu arī varētu uzražot.
Līdz ar to galvenais virziens, uz kuru mēs ejam, tomēr vairāk ir pakalpojumu sniegšana. Tajā pašā laikā mēs saprotam, ka fotoniskās integrētās shēmas jeb mikročipi pagaidām tirgū vēl nav ļoti populāri, un daudzi uzņēmumi pat nezina par šādu čipu vai mikroshēmu eksistenci. Tāpēc, ja mēs gribam atrast klientus, mums ir jāskatās, kur šādam risinājumam varētu būt praktisks pielietojums. Tad mēs varam iet pie klienta un teikt, ka varam uzražot mikroshēmu, kas nākotnē palīdzētu atvieglot viņu procesus un uzlabot efektivitāti.
Viens no virzieniem, ko mēs diezgan nopietni skatāmies, ir datu centri. Datu centros jau šobrīd pastāv un nākotnē vēl vairāk pieaugs problēma ar enerģijas patēriņu. Lai datu centrus varētu darbināt, nāksies būvēt atomreaktorus, izmantot papildus saules paneļus un citus enerģijas avotus. Tātad nepieciešamais enerģijas daudzums būs ļoti liels.
Tas lielā mērā saistīts ar mākslīgo intelektu un tā saucamo lietu internetu. Pašreizējās prognozes rāda, ka ap 2030. gadu aptuveni 10% no visas saražotās enerģijas varētu tikt patērēti tieši datu centros. Šī prognoze vairāk tiek minēta ASV kontekstā, taču, ja datu centrus būvē arī citur pasaulē, to var uzskatīt par globālu jautājumu.
Un 10% ir ļoti daudz elektroenerģijas. Ja daļu no šajos datu centros izmantotajiem elektriskajiem čipiem jeb mikročipiem aizstātu ar optiskajiem, tad optika jeb fotonika prasa mazāk enerģijas un var būt arī ātrāka. Precīzu aplēšu šobrīd vēl nav, taču enerģijas ietaupījums varētu būt ļoti nozīmīgs. Ja no 10% izdotos samazināt patēriņu līdz, piemēram, 8% vai 7%, tad globālā mērogā tas būtu ļoti ievērojams ietaupījums.
Kādi ir galvenie apsvērumi un izaicinājumi, izmantojot digitālos rīkus un mākslīgo intelektu?
Es domāju, ka tas lielā mērā ir saistīts ar iespējām, ko šīs tehnoloģijas var sniegt. Tajā pašā laikā būšu godīgs – dažos gadījumos esmu skeptisks attiecībā uz gaidām, kas šobrīd ar to tiek saistītas.
Daudzos gadījumos mākslīgais intelekts un ar to saistītās izstrādes zināmā mērā var tikt salīdzinātas ar tā saukto “dot-com” periodu, kad uz internetu tika liktas ļoti lielas cerības un tika domāts, ka internets tūlīt atrisinās pilnīgi visas problēmas.
Mēs redzam, ka internets patiešām daudz ko ir mainījis un atrisinājis, taču tā nebija burvju nūjiņa visam. Tajā laikā bija arī kompānijas, kuras neizturēja konkurenci, jo nespēja īstenot visu, ko bija iecerējušas.
Runājot par mākslīgo intelektu, es domāju, ka tas pavisam noteikti ir ļoti labs rīks un labs palīgs šobrīdējā attīstības stadijā. Taču tajā pašā laikā mēs nevaram cerēt, ka tas atrisinās pilnīgi visu vai pilnībā aizstās cilvēku un cilvēka radošumu.
Datu mums ir ļoti daudz, un tieši datu apstrādē es redzu lielāko pievienoto vērtību. Mākslīgais intelekts var palīdzēt datu analīzē, testēšanā vai analīžu veikšanā situācijās, kur datu apjoms ir ļoti liels un cilvēkam pat ar datorresursiem to ir grūti efektīvi apstrādāt. Šādos gadījumos mākslīgais intelekts var ļoti labi noderēt, piemēram, segmentu grupēšanā vai attēlu apstrādē, kur iepriekš cilvēkiem tas prasīja ļoti daudz laika.
Tomēr dažkārt šķiet, ka sabiedrībā veidojas tik lielas gaidas attiecībā uz mākslīgo intelektu, ka rodas iespaids – mums vairs nevajadzēs radošos cilvēkus vai pat zinātniekus. Protams, es varbūt nedaudz pārspīlēju, taču dažkārt izskan doma, ka mākslīgais intelekts mūsu vietā varēs izdarīt pilnīgi visu.
Es tam īsti nevaru piekrist. Drīzāk jautājums ir par to, vai mūsu gaidas ar laiku kļūs realistiskākas un mēs labāk sapratīsim, kur mākslīgo intelektu patiešām ir lietderīgi izmantot.
Sliktākajā gadījumā mēs turpināsim ieguldīt arvien vairāk resursu šajā jomā, veidosies arvien vairāk ar mākslīgo intelektu saistītu jaunuzņēmumu un būs nepieciešams arvien lielāks finansējums. Un kādā brīdī, skatoties pesimistiski, šis vilnis var arī sabrukt.
Tomēr jebkurā gadījumā es domāju, ka mēs nonāksim līdz situācijai, kur būs skaidrāk redzams – kur mākslīgais intelekts ļoti labi strādā un dod labus rezultātus, un kur joprojām ir nepieciešams cilvēka darbs un rokas.
Kā vērtējama digitālās un informācijas tehnoloģiju attīstība Latvijā Eiropas kontekstā?
Ja runājam par digitalizāciju kopumā, tad, cik es pats esmu pieredzējis un arī dzirdējis, Latvijā dažos aspektos tā pat ir attīstītāka nekā citviet Eiropā.
Nesen piedalījos “Startin.LV” biedru sanāksmē, kurā piedalījās arī Latvijas prezidents. Viņš minēja interesantu piemēru – ja runājam par digitālajiem rīkiem, piemēram, dokumentu parakstīšanu, tad Vācija šajā ziņā ir apmēram 15 gadus atpalikusi no Latvijas. Tas ir interesanti, jo bieži vien mēs uzskatām Vāciju par gandrīz vai Eiropas etalonu tehnoloģiju un ekonomikas ziņā.
Arī praktiski braucot pa dažādām Eiropas valstīm var redzēt, ka interneta pieslēgums Latvijā ir viens no labākajiem IT infrastruktūras ziņā.
Informācijas tehnoloģijas mūsdienās ir svarīgas jebkuram uzņēmumam – bez tām uzņēmuma darbība praktiski nav iedomājama. Pat vienkāršās lietās – mēs dokumentus vairs nerakstām ar roku – izmantojam datoru. Un šeit ir tas brīnišķīgais – dokumentus varam digitāli parakstīt un nosūtīt, pat neizmantojot papīra formātu. Tas ļauj ļoti vienkārši kārtot dažādas lietas Latvijā un Baltijas valstīs.
Bez interneta, bez IT un bez digitalizācijas mūsdienās uzņēmumu darbību vairs nevar iedomāties. Arī mums, piemēram, datu apstrāde un mērījumi daudzos gadījumos jau ir automatizēti. Tas nozīmē, ka darbojas programmatūras cikli, kas veic mērījumus un palīdz atvieglot cilvēku darbu.
Tomēr vienlaikus jāatceras, ka visas IT sistēmas saistītas arī ar riskiem, kas mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā kļūst arvien aktuālāki. Arī mēs kā uzņēmums arvien vairāk domājam par to, kur glabājam savus datus – kādi serveri tiek izmantoti un kur tie atrodas.
Piemēram, ja tas ir “Microsoft”, tad ir svarīgi saprast, vai serveri atrodas Eiropā vai Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas nav tikai jautājums par mūsu austrumu kaimiņiem – tas ir daudz plašāks, globāls jautājums, jo ģeopolitiskā situācija ir tāda, kāda tā ir.
IT risinājumi uzņēmumos ienāk arvien vairāk, un mums ir jādomā līdzi, kā mēs tos izmantojam, cik pieejami ir mūsu dati, kam pieder serveri un kam ir piekļuve. Tās ir lietas, ar kurām ir jārēķinās.
Pagājušā gada nogalē Eiropas Komisija paziņoja par jaunu finansējuma programmu, kuras ietvaros paredzēti €204 miljoni inovāciju un digitalizācijas projektu atbalstam. Šis finansējums īpašu uzmanību pievērsīs tehnoloģiju attīstībai, mākslīgajam intelektam (AI), datu izmantošanai un digitālo prasmju veicināšanai, palīdzot uzņēmumiem un nozares dalībniekiem modernizēt darbību un palielināt konkurētspēju.
“Šie projektu aicinājumi nodrošinās būtisku atbalstu uzņēmumiem un nozares dalībniekiem, ļaujot tiem ieviest inovācijas, digitalizēt procesus un attīstīt digitālās prasmes.” Ar šo iniciatīvu tiek radīta iespēja uzņēmumiem ieviest jaunas tehnoloģijas, optimizēt darbības procesus un stiprināt darbinieku digitālās kompetences, tādējādi veicinot Eiropas konkurētspēju globālā mērogā. Finansējums ir pieejams gan lielajiem uzņēmumiem, gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), īpaši tiem, kas strādā inovāciju un tehnoloģiju jomā.
Avots: digital-strategy.ec.europa.eu
Ievads uzņēmuma digitālajā transformēšanā
Dzintars Koknēvičs
LATVIJAS DATORTEHNOLOĢIJU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu“IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts”Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001Projekta īstenošana līdz 2026.gada 30.jūnijamPieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta līdz 2026.gada 30.aprīlimLūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@itnet.lv
Projekta investīcijas mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikā reģistrētus sīkos (mikro), mazos, vidējos un lielos komersantus ar digitālajām, robotizācijas un automatizācijas pamatprasmēm, digitālo pārveidi un digitālajām inovācijām, tai skaitā prasmēm, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmēm uzņēmumu vadības līmenī un prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos.
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansiālu atbalstu.Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 134 000, t.sk. plānotais Atveseļošanas fonda atbalsts – EUR 567 000.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus.Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.