IKT un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts.
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/001
Konference “LIKTA JAUDA 2025” arī šogad pulcēja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares līderus, lai godinātu spilgtākos digitālās inovācijas piemērus. Balva “Platīna pele” apliecināja, ka Latvijas uzņēmumi un valsts institūcijas mērķtiecīgi izmanto mākslīgo intelektu un citus modernus rīkus, lai efektivizētu pārvaldību, stiprinātu drošību un radītu jaunu vērtību sabiedrībai. LIKTA prezidente Signe Bāliņa uzsvēra, ka šī gada laureāti izceļas ne tikai ar tehnoloģisku progresu, bet spēju risināt sarežģītus, sistēmiski nozīmīgus uzdevumus – sākot ar loģistikas pārvaldības modernizāciju un publisko iepirkumu analītiku, līdz automatizētai satiksmes kontrolei un kiberdrošības izglītībai.
Uzņēmumu digitālās transformācijas kategorijā visspilgtāk izcēlās iniciatīvas, kas būtiski ietekmē industriālās digitalizācijas attīstību Latvijā. Baltic Container Terminal kopā ar LMT īstenoja pirmo privāto industriālo 5G tīklu Baltijā, uzlabojot termināļa automatizācijas iespējas un operacionālo drošību. Savukārt Latvenergo, sadarbojoties ar Mitigate, radījis mākslīgā intelekta asistentu, kas palīdz analizēt iepirkumu informāciju un sniedz datu balstītus ieteikumus lēmumu pieņemšanai, būtiski atslogojot ekspertu darbu. Par nozīmīgu soli klientu ērtībās un operatīvā informācijas apmaiņā atzīts airBaltic projekts, ieviešot Starlink interneta pieslēgumu lidmašīnu flotē.
Valsts digitālās transformācijas jomā izceļas Rīgas pašvaldības policijas kopdarbs ar LMT – automatizēta satiksmes uzraudzības sistēma, kas ar augstu precizitāti spēj atpazīt numurzīmes, fiksēt pārkāpumus un nodrošināt ātrāku reaģēšanu. Aizsardzības ministrijas atzinību ieguva RTU izveidotā Kiberdrošības akadēmija, kas nodrošina intensīvas, praktiskas apmācības nākamajiem kiberdrošības speciālistiem.
Šogad īpaši spilgti sevi pieteica arī izglītības iniciatīvas. Balvu “Labākais e-skolotājs” ieguva Dace Okmane, kura prasmīgi integrē digitālos rīkus un mākslīgo intelektu mācību procesā, savukārt LMT atzinību saņēma Egita Petrusa, rosinot skolēnus izprast MI ētiku un atbildīgu lietojumu. Par būtisku ieguldījumu bērnu digitālās pratības stiprināšanā atzīta Tet digitālās drošības skoliņa, kas pirmsskolas vecuma bērniem saprotamā veidā māca drošu uzvedību digitālajā vidē.
Sabiedrības balsojuma uzvarētājs šogad ir Latvenergo projekts ar integrēto MI asistentu, kas kā moderns un efektīvs rīks palīdz pārvaldīt valsts uzņēmumu iepirkumu procesus.
Platīna pele 2025 skaidri iezīmē, ka Latvijas tehnoloģiju vide kļuvusi stratēģiski nobriedusi. No industriālā 5G un reāllaika satiksmes uzraudzības līdz bērnu kiberdrošības izglītošanai — šie risinājumi parāda plašu skatījumu uz digitālo transformāciju kā sabiedrības attīstības pamatmehānismu. Laureātu darbi ilustrē, ka digitālās inovācijas vairs netiek ieviestas fragmentāri; tās veido saistītu, mērķtiecīgu un ilgtspējīgu kopainu, kas palīdz Latvijai attīstīt drošāku, konkurētspējīgāku un tehnoloģiski nobriedušāku vidi.
Avots: labsoflatvia.com
Intervijā piedalās:
Matīss RušaSIA “iConcept”Izpilddirektors
Kāda ir uzņēmuma SIA “iConcept” darbības joma?
Mums pamatā ir trīs lieli pīlāri, uz kuriem balstās uzņēmuma darbība. Pirmais ir XUI jeb padziļināta lietotāju izpēte un lietotāju interfeisu izstrāde. Otrais pīlārs ir sistēmu izstrāde – dažāda veida iekšējās sistēmas, ārējās sistēmas, lietotāju kabineti un ar tiem saistīti risinājumi. Trešais virziens ir mobilās aplikācijas, kas patiesībā ir mūsu pamats. Papildus tam mums ir arī vēl viens uzņēmums, kas atsevišķi nodarbojas tieši ar mobilo aplikāciju izstrādi.
Kādas pārmaiņas, jūsuprāt, gaidāmas IT nozarē tuvāko gadu laikā?
IKT nozare mainīsies tādā virzienā, ka tajā atkal paliks tie cilvēki, kuri patiešām vēlas programmēt. Ja paskatāmies aptuveni 20 gadus atpakaļ, programmētājs bieži bija tas, kurš atbilda klasiskajiem stereotipiem – brillītēs, cilvēks, kura dzīve bija programmēšana. Tad nāca padsmitie gadi, kad programmēšana sāka labi pelnīt, un nozarei pievienojās ļoti daudzi – arī tie, kuriem programmēšana patiesībā līdz galam nesaistīja, bet kuri redzēja labas finansiālās iespējas.
Tagad, skatoties uz tuvāko nākotni, es domāju, ka atkal paliks tie, kuri būs programmētāji līdz asinīm. Tie cilvēki turpinās attīstīt nozari. Būs liela nepieciešamība pēc ļoti augsta līmeņa speciālistiem, savukārt mazāk nepieciešami būs tie, kuru prasmes ir viegli robotizējamas vai automatizējamas.
Šobrīd ir arī svarīgi saprast, ka nozare kā tāda būtiski mainās. Kādā brīdī tajā bija ienākuši pārāk daudz dalībnieku, un, visticamāk, nākotnē tik liels skaits vairs nebūs nepieciešams – izdzīvos stiprākie. Ja man šodien būtu jāsāk viss no jauna, es IT nozari, iespējams, neizvēlētos, jo tas būtu ļoti, ļoti sarežģīti. Tie, kuri jau ilgstoši ir šajā biznesā, nākotnes ceļu, iespējams, izies vieglāk, taču jaunienācējiem tas noteikti nebūs viegls.
Kādēļ, jūsuprāt, programmētāju darbs paliks nemainīgi aktuāls?
Iedomāsimies situāciju, kur jūs esat uzņēmējs ar, piemēram, 10 miljonu apgrozījumu un komandu, kurā strādā 200 cilvēki. Vai jūs būtu gatavs visu savu IT infrastruktūru nodot mākslīgajam intelektam, ļaujot tam atbildēt par visiem datiem un procesiem? Visticamāk, ka nē. Jūs gribētu piesaistīt konkrētu speciālistu, kurš nepieciešamības gadījumā var uzņemties atbildību.
Mēs vēl nevaram tik dziļi paļauties uz mākslīgo intelektu. Manuprāt, arī turpmāk būs vajadzīgs cilvēks, kurš spēj ar savām rokām visu izdarīt, saprot sistēmas uzbūvi un spēj reaģēt sarežģītās situācijās.
Kāda nozīme ir vadības līmeņa speciālistu profesionālajai attīstībai?
Programmētājiem ir nepārtraukti jāattīstās, un tieši tas pats attiecas arī uz vadītājiem. Mēs nevaram šodien strādāt ar tām pašām pieejām un zināšanām, ar kurām strādājām pirms 18 gadiem. Arī vadības līmenī katru dienu ir jāaug, jāseko līdzi nozares attīstībai un jāskatās uz priekšu.
Es pats esmu aktīvs semināru un konferenču apmeklētājs, kā arī regulārs grāmatu lasītājs. Es pastāvīgi meklēju iespējas, kur varu augt un pilnveidoties, jo tas notiek pa mazam solītim – pa vienam “lego gabaliņam”, kas, salikti kopā, veido lielo bildi.
Kā jūs vērtējat Latvijas IT speciālistu profesionalitāti Eiropas kontekstā?
Es teiktu, ka uz šo jautājumu nevajadzētu skatīties tikai Eiropas, bet arī pasaules kontekstā. Manuprāt, pasaules līmenī mēs sevi ļoti stabili esam uzlikuši uz kartes tieši FinTech jomā. Latvijā ir spēcīgi un lieli FinTech spēlētāji. Kopumā es teiktu, ka arī globālā mērogā mēs kotējamies kā augstas kvalitātes speciālisti.
Mēs esam pieprasīti, mēs esam punktuāli, mēs esam gudri un darbaspējīgi. Manuprāt, mums ir visas dotības, lai attīstītos vēl vairāk. Iespējams, vienkārši būtu nepieciešams skaidrāks fokuss uz nākotnes mērķiem – ja mēs vēlamies kļūt par IT lielvalsti, tad mums šis ceļš ir jāiet apzināti. Jāuzliek tas kā valsts līmeņa mērķis un konsekventi uz to jāvirzās.
Eiropas Komisija turpina atbalstīt uzņēmumu attīstību un nozares modernizāciju visā Eiropā, nodrošinot finansējumu inovācijām, digitalizācijai un digitālo prasmju attīstībai. Jaunajā paziņojumā 2025. gada 9. oktobrī Komisija piedāvā vairākus projektu aicinājumus kopējā apjomā aptuveni 204 miljoni eiro, lai veicinātu rūpniecības un auto nozares digitalizāciju, kā arī publiskā un veselības sektora digitalizāciju. Šajā kontekstā Eiropas Komisija uzsver:
“Šie projektu aicinājumi nodrošinās būtisku atbalstu uzņēmumiem un nozares dalībniekiem, ļaujot tiem ieviest inovācijas, digitalizēt procesus un attīstīt digitālās prasmes. Tādejādi tiek veicināta ne tikai uzņēmumu konkurētspēja, bet arī visas nozares modernizācija un ilgtermiņa izaugsme Eiropas Savienībā.”
Avots: digital-strategy.ec.europa.eu
No speciālista par vadītāju
Aldis ZaulsSIA “WIN partners”Komandas attīstības treneris
Mācības “No speciālista par vadītāju” palīdz jauniem vadītājiem fokusēties uz jaunu pienākumu izpildi. Programma sniedz atbildes uz šādiem jautājumiem:
Piegādes formāti:Programmu iespējams īstenot divos formātos
Ko iegūst mācību dalībnieki?
LATVIJAS DATORTEHNOLOĢIJU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu “IKT un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts”.Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/001
Projekts tiek īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu: apmacibas@itnet.lv
Projekts balstīts uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas mērķiem:
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansiālo atbalstu.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus.
Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
INFORMĀCIJA PAR PROJEKTA DARBĪBU ĪSTENOŠANAS VIETAS PIEKĻŪSTAMĪBU:
Projekta ietvaros tiek nodrošinātas darbības projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem, t.sk.: