LDTA turpina īstenot IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projektu, nodrošinot jaunākās zināšanas un prasmju attīstību uzņēmumiem un to darbiniekiem.
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
2026.gada 21. aprīlī Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija jau deviņpadsmito reizi rīkoja konferenci par atvērtajiem datiem un tehnoloģijām, kas šogad tika veltīta tēmai par procesiem, datu centriem un mākslīgo intelektu. Konference notika Latvijas Nacionālā bibliotēka un pulcēja nozares profesionāļus, lai izvērtētu līdzšinējo progresu un iezīmētu nākamos attīstības virzienus. Pasākums notika laikā, kad Latvija atrodas intensīvā valsts sektora IKT risinājumu atjaunošanas un nākamā attīstības cikla plānošanas posmā, kur pēdējos gados īstenotas vairākas iniciatīvas arhitektūras atvērtības, sadarbspējas un caurspīdīgākas pārvaldības virzienā. Konference kalpoja kā platforma, kurā tika atskatīts uz paveikto, novērtēti rezultāti un definēti turpmākie soļi, īpaši akcentējot trīs centrālās tēmas – procesus, datu centrus un mākslīgo intelektu.
Jau dienu pirms konferences tika sperts nozīmīgs solis digitālās attīstības virzienā – parakstīts memorands starp Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un LATA par programmatūras un datu atkārtotas izmantošanas veicināšanu. Tā mērķis ir stiprināt valsts pārvaldes digitālo neatkarību, caurspīdīgumu un efektivitāti, veicinot atvērtā koda, mākslīgā intelekta modeļu un koplietošanas risinājumu izmantošanu, kā arī vienotu valsts programmatūras licencēšanas pieeju. Memorands iezīmē būtisku virzību uz atkārtoti izmantojamu valsts informācijas sistēmu kodu, kas ilgtermiņā ļauj samazināt izmaksas, paātrināt jaunu risinājumu izstrādi un nodrošināt godīgāku konkurenci.
Konferences nozīmīgumu īpaši akcentēja Rolands Strazdiņš, norādot: “Digitālā dienas kārtība publiskā telpā nekad vēl nav bijusi tik intensīva, kā tas ir šobrīd. Mākslīgais intelekts, digitālā suverenitāte un ģeopolitiskā sāncensība ir viskarstākie jautājumi, kas šobrīd ir aktuāli ne tikai aizjūru informācijas tehnoloģiju industrijai, bet arī Latvijas un Eiropas uzņēmumiem. Šī gada konference ļāva labāk saprast, ne tikai kāds ir šī brīža tehnoloģiju briedums Latvijā, bet iezīmēja skaidrus attīstības un pilnveides virzienus mums visiem kopā – valsts pārvaldei, pašvaldībām un visu Latvijas tautsaimniecības nozaru pārstāvjiem. Ir paveikts nozīmīgs solis – parakstīts Memorands par apņemšanos nodrošināt pieejamu un atkārtoti izmantojamu valsts un pašvaldību informācijas sistēmu programmatūras kodu. Šis nozīmīgais solis ļaus samazināt izmaksas, veidojot jaunus digitālus risinājumus, veicinās Latvijas informācijas tehnoloģiju industrijas eksportspēju un nodrošinās caurspīdīgāku un godīgāku konkurenci valsts un pašvaldību digitālo sistēmu veidošanā. Valsts ir apņēmusies pakāpeniski piemērot atvērtā koda programmatūras licenci valsts un pašvaldību informācijas sistēmām. Ar šo apņēmīgo soli Latvija rāda priekšzīmi visai Eiropas Savienības dalībvalstu kopienai,”. Savukārt Gatis Ozols uzsvēra praktisko ieguvumu dimensiju: “Memorands ar LATA iezīmē nākamo posmu valsts IKT pārvaldībā, stiprinot publiski finansētu risinājumu atvērtību un pārizmantojamību. Atkalizmantojams kods sniedz iespējas valsts risinājumu straujākai attīstībai, izmaksu ekonomiju ilgtermiņā, augstāku drošību un plašāku valsts piegādātāju konkurenci. VARAM ir publicējis DevOps vadlīnijas, kas rekomendē vienotu pieeju koda pārvaldībai, bet sadarbība ar nozari ir būtiska, lai labas prakses principi tiktu ne tikai definēti, bet arī ievēroti un izmantoti praksē.”
Konferences saturiskajā daļā īpaša uzmanība tika pievērsta procesiem, analizējot, kā tiek organizēta valstiska mēroga digitālās arhitektūras plānošana un ieviešana, kā arī kā mainās iepirkumu pieejas, pārvaldības modeļi un sadarbības principi starp iestādēm. Diskusijās tika izvērtētas līdzšinējās mācības un identificēti praktiski soļi, kas nepieciešami, lai uzlabotu sadarbspēju un paātrinātu digitālo pakalpojumu attīstību. Datu centru tematika izgaismoja infrastruktūras nozīmi sistēmu noturības un drošības nodrošināšanā, analizējot valsts datu centru brieduma pakāpi, koplietošanas jaudas un pakalpojumu attīstību, kā arī diskutējot par to, cik sistēmas ir atvērtas vai slēgtas un kā nodrošināt augstu pieejamību un uzticamību. Savukārt mākslīgā intelekta sadaļā tika akcentēta straujā IT vides transformācija, ko ietekmē lielo valodu modeļu un MI rīku ienākšana, kā arī analizēts, kā šo tehnoloģiju ieviešana var uzlabot valsts pakalpojumu efektivitāti, drošību un inovāciju potenciālu.
Konferences norises vietas nozīmi uzsvēra arī Dagnija Baltiņa, kura norādīja: “Straujā mākslīgā intelekta attīstība, izmantojot arvien plašāk pieejamus publiskos datus, kā arī ģeopolitiskā situācija liek arvien biežāk atgriezties pie nemainīgām vērtībām un fokusēties uz uzticamu, uz sabiedrības interesēm vērstu rezultātu. LNB šajā uzdevumā ieņem daudzdimensionālu un valstiski kritisku lomu. Tā ir ne tikai lielākā zināšanu un datu turētāja Latvijā un latviešu valodā, bet arī būtiska valsts digitālās infrastruktūras sastāvdaļa. LNB ir viens no četriem valsts datu apstrādes mākoņa pārziņiem un nodrošina drošu, ilgtspējīgu un uzticamu datu centru un mākoņdatošanas pakalpojumu visai valsts pārvaldei. Tas nozīmē ne tikai tehnoloģisku kapacitāti, bet arī stratēģisku atbildību par datu drošību, pieejamību un Latvijas digitālo suverenitāti. Ar tālejošu un stratēģisku redzējumu šī loma ir iezīmēta LNB projektā, veidojot LNB arī kā nākotnes zināšanu un infrastruktūras centru. Šodien mēs ar pārliecību turpinām iesākto – attīstot vidi, kur vienuviet satiekas kultūras mantojums, modernās tehnoloģijas un valsts kritiskā informācijas infrastruktūra.”
Konferences noslēgumā tika pasniegta “LATA gada balva 2025”, godinot aizvadītā gada nozīmīgākos sasniegumus atvērto tehnoloģiju jomā. Nominācijā “Atvērtākais risinājums” balvu ieguva biedrība “Datoriķi” par iniciatīvu “Mārtiņa–CTF 2025”, kas kļuvusi par lielākajām komandu kiberdrošības sacensībām Baltijā, savukārt nominācijā “Atvērtākā personība” tika apbalvots Lauris Linabergs par būtisku ieguldījumu atvērtā koda tehnoloģiju popularizēšanā valsts pārvaldē.
Kopumā konference “Digitālā burbuļošana 2026” apliecināja, ka Latvijas digitālā transformācija ir nonākusi jaunā attīstības posmā, kur stratēģiskās iniciatīvas arvien ciešāk sasaistās ar praktisku ieviešanu. Diskusijas par atvērtību, infrastruktūras attīstību un mākslīgā intelekta integrāciju iezīmē virzienu uz efektīvāku, drošāku un konkurētspējīgāku digitālo vidi, vienlaikus stiprinot valsts spēju pielāgoties strauji mainīgajai tehnoloģiju realitātei.
Avots: lata.org.lv
Intervijā piedalās:
Andris Gailītis“Delska”Valdes priekšsēdētājs
Kā digitalizācija mūsdienās palīdz uzņēmumiem augt?
Digitālie rīki ir ļoti dažādi — sākot ar jau ierastiem jeb, kā mēs smejamies, “vēsturiskajiem” pakalpojumiem, piemēram, mājaslapām un e-pastiem. Tie jau paši par sevi nodrošina ātru informācijas apriti un iespēju sasniegt potenciālos klientus un partnerus. Papildus tam — kā tu parādi sevi publiskajā vidē, kā informē par saviem pakalpojumiem, servisiem un cenām. Un tas ir tikai pats vienkāršākais digitalizācijas līmenis.
Tam visam, protams, nāk klāt visi pārējie instrumenti — apjoms ir tik liels, ka mēs varētu vairākas diennaktis runāt tikai par tiem. Ikdienā tie palīdz projektu vadībā, cilvēku un resursu pārvaldībā. Viss, kas saistīts ar klientu sistēmām un CRM. Mēs pat bieži neaizdomājamies, ka tas ir saistīts ar IT un digitalizāciju.
Printeri, skeneri, rūpniecības iekārtas un roboti — tas viss pēc būtības ir IT un automatizācijas daļa. Šis jau vairāk ir stāsts par automatizāciju. Lauksaimniecībā, piemēram, viss, kas saistīts ar jaunā tipa tehniku — gan traktori, gan kombaini —, kur liela daļa procesu jau tiek vadīti digitāli un cilvēks vairāk uzrauga parametrus, nevis veic darbu manuāli.
Tā tas principā ir jebkurā industrijā un jebkurā rūpnīcā — viss, kas saistīts ar pārvietošanos un mašīnām. IT ar dažāda veida funkcionalitāti šobrīd ir pamatā gandrīz jebkuram biznesam. Tehnoloģiju aptvertais diapazons ir tik plašs, ka drīzāk varētu jautāt — kur IT vairs nav?
Viss iet uz priekšu, un uzņēmumi ar katru gadu arvien vairāk izmanto dažādas tehnoloģiskās iespējas. Pateicoties tam, ka ļoti strauji attīstās interneta pieslēgumi, Latvijā tie tiešām ir ļoti labi — gan stacionārie, gan mobilie. Uzņēmumi izmanto daudz un dažādus mākoņpakalpojumus — gan Latvijas, gan ārvalstu. Varētu teikt, ka visa lielā pasaule ir vaļā un viss attīstās ļoti strauji.
Protams, ir arī lietas, par kurām mums ir ideoloģiskas domstarpības. Mums ir arī diskusijas par to, cik lielā mērā valstij pašai būtu jāuztur infrastruktūra un cik — jāizmanto privātā sektora kapacitāte. Mūsuprāt, valsts pārziņā vajadzētu atstāt tikai uz pirkstiem saskaitāmas kritiskās informācijas sistēmas, bet visu pārējo uzticēt brīvajam tirgum, jo daudzos gadījumos privātais sektors šo infrastruktūru spēj nodrošināt efektīvāk un elastīgāk. Tā ir lieta, ko mēs vienmēr cenšamies atgādināt.
Kā redzat lokālo datu centru nozīmi laikā, kad aizvien vairāk uzņēmumu izmanto globālos mākoņpakalpojumus?
Droši vien atbilde ir tāda, ka ir pietiekami daudz iemeslu izmantot gan ārvalstu piegādātājus, gan lokālos. Lokālajiem pirmais un galvenais aspekts ir tas, ka ir noteikti datu tipi un sistēmas, kuriem jāatrodas konkrētās valsts ietvaros.Tāpat ir noteiktas aplikācijas un datu tipi, kuriem tehnoloģisku iemeslu dēļ jāatrodas tuvāk lietotājam, piemēram, zemākas tīkla aiztures dēļ. Un, protams, ir arī cilvēku vēlme izmantot lokālos piegādātājus.
Apvienojot visus šos faktorus, ir vieta gan globālajiem spēlētājiem, gan lokālajiem. Lokālie pakalpojumu sniedzēji vairāk koncentrējas uz infrastruktūru, kā mēs to darām, savukārt globālie spēlētāji — uz augstāka līmeņa aplikāciju funkcionalitātēm.
Mēs strādājam kopā gan ar lielajiem, gan mazajiem spēlētājiem, un mūsdienās uzņēmumi var izvēlēties hibrīdrisinājumus — daļa ir lokāli uz vietas, bet daļa atrodas globālo piegādātāju infrastruktūrā.
Un galu galā tas palīdz mazināt arī ģeopolitiskos riskus — kaut kas atrodas šeit, kaut kas ārzemēs, un iespējams izvairīties no situācijas, kad nestrādā nekas. Rezerves kopēšanas un disaster recovery risinājumi ļauj šādus riskus pārvaldīt daudz elastīgāk nekā agrāk.
Kāda loma ir vadības līmeņa speciālistiem digitālo kompetenču veicināšanā?
Man šis nav vienkāršs jautājums, jo es šajā vidē esmu jau desmitiem gadu, un es pats ikdienā to vien daru. Es bieži smejos, ka vakarā nelasu romānu par mīlestību, bet tehnisko manuāli — tas man palīdz “atslēgt” smadzenes.
Pirmkārt, es gribētu teikt, ka viss ir atkarīgs no cilvēka paša vēlmes mācīties. Šobrīd iespēju, ko mācīties, ir daudz vairāk nekā agrāk, bet tajā pašā laikā arī veidi un instrumenti, kā mācīties, ir nesalīdzināmi pieejamāki. Tāpēc mācīties šodien ir daudz vieglāk.
Protams, uzņēmumā ir jābūt noteiktam digitālo prasmju minimumam, lai ikdienas darbs vispār varētu notikt vienotā vidē. Kā es mēdzu teikt — neatkarīgi no tā, kāda tipa speciālists cilvēks ir uzņēmumā, mums visiem ir jāstrādā vienā sistēmā.
Tālāk jau nāk specializācija un konkrētajam amatam nepieciešamās digitālās prasmes. Protams, ir labi, ja uzņēmums tam seko līdzi — gan bāzes lietām, gan specifiskām digitālajām prasmēm, kas palīdz virzīties vienu soli uz priekšu.
Nav nepieciešams visu ieviest uzreiz maksimālā līmenī, bet ir nepieciešams elementārs budžets un laiks, lai darbiniekiem piedāvātu iespējas mācīties. Svarīgi ir regulāri pārrunāt attīstību un nepieciešamās prasmes. Tai nav jābūt publiskai, bet svarīgi, lai starp vadītāju un darbinieku būtu dialogs — lai šīs tēmas tiktu regulāri izrunātas: kas attīstās, kas vēl jāapgūst un kur nepieciešama izaugsme.
Es pat neteiktu, ka tā ir kontrole — drīzāk tās ir attiecības starp darbinieku un vadītāju, kurās abas puses ir ieinteresētas attīstībā. Ņemot vērā laikmetu, kurā dzīvojam, digitālās prasmes šobrīd ir patiešām nepieciešamas ikvienam.
Eiropas Komisijas augsta līmeņa pārstāve, komisāre Maria Luís Albuquerque, uzsvērusi Eiropas nepieciešamību stiprināt kontroli pār stratēģiski nozīmīgajām tehnoloģijām, kas veido ekonomikas pamatu un virza tās attīstību. Viņa norādīja, ka digitālās un tehnoloģiskās kapacitātes attīstība ir tieši saistīta ar Eiropas spēju saglabāt konkurētspēju globālajā ekonomikā, īpaši mākslīgā intelekta, datu un industriālo tehnoloģiju jomās.
“Eiropai ir jāsaglabā kontrole pār galvenajām tehnoloģijām, kas veido un virza mūsu ekonomikas.”
Šis uzsvars iezīmē Eiropas Komisijas pieeju digitālajai suverenitātei, kur digitālās transformācijas mērķis nav tikai tehnoloģiju ieviešana, bet arī Eiropas spējas nodrošināt neatkarību, drošību un ilgtspējīgu izaugsmi digitālajā vidē. Vienlaikus tiek akcentēta nepieciešamība attīstīt digitālās prasmes un inovāciju vidi, lai uzņēmumi un publiskais sektors spētu pilnvērtīgi izmantot jauno tehnoloģiju potenciālu.
Avots: reuters.com
Pasūtījumu digitāla pieņemšana un klientu attālināta apkalpošana
Artūrs Pētersons, Arvils Stikuts, Dzintars Koknēvičs
LATVIJAS DATORTEHNOLOĢIJU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu“IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts”Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001Projekta īstenošana līdz 2026.gada 30.jūnijamPieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta līdz 2026.gada 30.aprīlimLūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@itnet.lv
Projekta investīcijas mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikā reģistrētus sīkos (mikro), mazos, vidējos un lielos komersantus ar digitālajām, robotizācijas un automatizācijas pamatprasmēm, digitālo pārveidi un digitālajām inovācijām, tai skaitā prasmēm, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmēm uzņēmumu vadības līmenī un prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos.
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansiālu atbalstu.Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 134 000, t.sk. plānotais Atveseļošanas fonda atbalsts – EUR 567 000.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus.Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.