IKT un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts.
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/001
Foto autors: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.
2026.gada 15. aprīlī Rīgā norisināsies nozīmīgs tehnoloģiju nozares notikums – uzņēmuma Delska jaunā datu centra EU North Riga LV DC1 oficiālā atklāšana. Pasākums pulcēs valdības pārstāvjus, sadarbības partnerus un nozares ekspertus, lai diskutētu par Latvijai unikālās būves nozīmi valsts un starptautiskā kontekstā, un par mākslīgā intelekta infrastruktūras, suverēnās skaitļošanas un ilgtspējīgu datu centru nākotni kopumā.
Pasākumā būs iespējams piedalīties gan klātienē Rīgā, gan sekot līdzi tiešraidē – Delska mājaslapā un sociālajos tīklos – iepriekš reģistrējoties: https://delska.com/lvdc1-launch-event/
Dienas programmā paredzēta gan oficiālā atklāšanas ceremonija ar valsts amatpersonu uzrunām, gan nozares prezentācijas, datu centra ekskursijas un tīklošanās iespējas. Uzstāsies arī starptautiski tehnoloģiju uzņēmumi, tostarp Dell Technologies, Veeam un 11Stream, kā arī Delska vadība. Pasākumā piedalīsies augsta līmeņa Latvijas amatpersonas, tostarp Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Ministru prezidente Evika Siliņa un vairāki ministri.
Pirms oficiālās atklāšanas, 3. februārī, Delska jauno 10 MW datu centru privātā vizītē apmeklēja arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Vizītes laikā Delska valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis un tehniskais direktors Rihards Kaļetovs iepazīstināja prezidentu ar mūsdienīgo datu centra infrastruktūru, tā nozīmi mākslīgā intelekta (MI) un augstas veiktspējas skaitļošanas (high performance computing, HPC) risinājumu nodrošināšanā, kā arī ar centra lomu nacionālās, reģionālās un Eiropas digitālās suverenitātes un drošības stiprināšanā.
“Latvijā izvietoti datu centri ir būtiski tehnoloģisko uzņēmumu attīstībai un valsts digitālajai noturībai. Tādēļ no valsts puses ir svarīgi apzināties ne tikai izaicinājumus, bet arī iespējas, ko piedāvā datu centru pakalpojumu sniedzēji Latvijas konkurētspējas veicināšanai. Šodien redzētais un pārrunātais ar uzņēmuma pārstāvjiem apliecina, ka uzņēmums ir tālredzīgi plānojis ne tikai jaunā datu centra jaudu piedāvājumu, bet arī strādājis pie ilgtspējīgas un energoefektīvas infrastruktūras izbūves, lai nodrošinātu nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu saviem klientiem,” pēc tikšanās pauda Valsts prezidents E. Rinkēvičs.
Šajā kontekstā tika uzsvērts gan Latvijas, gan Baltijas valstu potenciāls kā piemērotai videi datu centru attīstībai. Arī pasākumā tiks apspriestas būtiskākās globālās tendences, kas ietekmē datu centru nozari, tostarp straujo mākslīgā intelekta attīstību un pieaugošos elektroenerģijas un datu centru kapacitātes ierobežojumus lielākajās Eiropas pilsētās. Elektroenerģijas jaudas ierobežojumu saasināšanās liek uzņēmumiem arvien biežāk meklēt reģionus ar pietiekamu jaudas kapacitāti un ilgtermiņa attīstības iespējām.
Delska ir viens no vadošajiem datu centru operatoriem Latvijā un Baltijas valstīs ar vairāk nekā 26 gadu pieredzi IT un tīkla infrastruktūras nodrošināšanā. Uzņēmuma pakalpojumu klāstā ietilpst mākoņpakalpojumi, serveru noma, IT iekārtu izvietošana, tīkla un drošības risinājumi, kā arī IT infrastruktūras pārvaldība. Delskai pieder seši videi draudzīgi datu centri Latvijā un Lietuvā ar kopējo jaudu 19 MW, un klātbūtnes punkti Frankfurtē un Amsterdamā, kas apliecina uzņēmuma stabilo pozīciju reģionā un ilgtermiņa attīstības stratēģiju.
Jaunais datu centrs jau šobrīd guvis augstu novērtējumu gan vietējo, gan ārvalstu nozares profesionāļu un potenciālo klientu vidū un tiek uzskatīts par vienu no tehnoloģiski progresīvākajiem Baltijā. Šī gada martā tas ieguvis Latvijas Būvniecības Gada balvu, ierindojoties 1. vietā kategorijā “Ražotne, Industriāla būve”.
Latvijā unikālā, modulāri būvētā 7100 m² ēka nodrošina jaudu līdz pat 250 kW uz statni un ir projektēta ilgtermiņa attīstībai, paredzot iespēju paplašināt datu centru kompleksu līdz pat 30 MW uz jau iegādātas zemes ar rezervētu jaudu. Datu centra izveidē ieguldītas investīcijas vairāk nekā 30 miljonu eiro apmērā, demonstrējot Latvijas IKT pakalpojumu eksporta potenciālu un spēju piesaistīt gan vietējos, gan starptautiskos klientus.
Ilgtspēja vienmēr ir bijusi viena no uzņēmuma pamatvērtībām, un jaunais datu centrs, tāpat kā citi Delska datu centri Latvijā un Lietuvā, tiek pilnībā darbināts ar atjaunojamo enerģiju no Ziemeļeiropas vēja un saules parkiem, kā arī hidroelektrostacijām. Rezerves ģeneratori darbojas ar Neste MY atjaunojamo dīzeļdegvielu, savukārt to testēšanas un apkopes laikā saražotā elektroenerģija tiek novirzīta citiem patērētājiem, tādējādi mazinot ietekmi uz vidi.
Vienlaikus Delska veic pārrunas ar “Rīgas Siltumu” par projektu, kas paredz datu centra siltuma izmantošanu līdz pat 25 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku apsildei. Šāda sadarbība ar pašvaldību veicina efektīvāku energoresursu izmantošanu un atbilst uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Šobrīd tiek izskatītas iespējas finansējuma piesaistei infrastruktūras izveidei.
Datu centrs projektēts un būvēts tā, lai sasniegtu elektroenerģijas efektivitātes koeficientu (power usage effectiveness, PUE) zem 1,3. To nodrošina mūsdienīgi brīvās gaisa dzesēšanas risinājumi, tai skaitā karstā gaisa izolācija, Weiss Technik Vindur® CoolW@ll sistēmas un Trane dzesētāji. Datu centrs atbalsta gan gaisa, gan šķidruma dzesēšanas risinājumus augsta blīvuma darba slodzēm, tostarp MI un HPC, kā arī tiem paredzētajiem grafiskajiem procesoriem (Graphics Processing Unit, GPU).
Datu centra projekts pagājušajā gadā jau ieguvis Uptime Institute Tier III Design sertifikātu, un šobrīd noris sertifikācijas process Tier III Facility prasībām, apliecinot, ka ēka atbilst tikpat augstiem pieejamības standartiem kā tās dizains. Praksē tas nozīmē, ka datu centrs spēj nodrošināt vismaz 99,982% nepārtraukta darba laika.
Jaunā Delska datu centra Rīgā oficiālā atklāšana 15. aprīlī kļūs par nozīmīgu notikumu ne tikai uzņēmumam, bet arī visai Latvijas digitālajai nozarei, apliecinot valsts ambīcijas kļūt par nozīmīgu digitālās infrastruktūras attīstības centru reģionā un stiprinot tās konkurētspēju ilgtermiņā.
Avots: delska.com
Intervijā piedalās:
Dana Kocāne,“Tech Recruitment”Vadītāja
Kā jūs raksturotu “Tech Recruitment” darbības fokusu un misiju talantu piesaistē?
“Tech Recruitment” uzņēmums radās 2020. gadā. Pirms tam daudzus gadus biju strādājusi dažādos IT un finanšu tehnoloģiju uzņēmumos. Strādājot es sapratu, ka darbā pieņemšanas prakse bieži notiek haotiski, un tas mani mudināja domāt par to, kā to varētu uzlabot.
Sadarbojoties ar citām aģentūrām, pamanīju, ka fokuss biežāk ir uz CV kvantitāti, nevis kvalitāti. Tāpat man vienmēr ir paticis būt tuvu biznesam un ietekmēt rezultātus, palīdzot uzņēmumiem augt.
Tā arī radās šis pakalpojums – lai uzlabotu darbā pieņemšanas praksi Latvijā un palīdzētu uzņēmumiem attīstīties. Arī šodien, kad darba tirgus ir ļoti krasi mainījies, es joprojām gūstu gandarījumu. Mēs esam tuvu biznesam un palīdzam vadītājiem pieņemt sarežģītus lēmumus.
Kā raksturojams mūsdienīgs IT un IKT nozares speciālista profils?
Pēdējo trīs gadu laikā darba tirgus ir būtiski mainījies dažādu faktoru ietekmē – tie ir gan politiskie notikumi, gan ekonomiskie faktori, kā arī straujā tehnoloģiju attīstība, īpaši mākslīgais intelekts, SaaS (Software as a Service) mākoņpakalpojumi un citi virzieni. Nozīmīgi ir arī tas, ka uz doto mirkli darba tirgū vienlaikus darbojas vairākas paaudzes.
Šobrīd pieprasītākās prasmes ir programmēšana, mākoņtehnoloģijas, DevOps (programmatūras izstrādes un IT operāciju integrēta pieeja), kiberdrošība un mākslīgais intelekts. Tendence Baltijā un Eiropā rāda, ka uzņēmumi veido mazākas, bet spēcīgākas komandas. Tas nozīmē, ka nepieciešami speciālisti ar plašāku prasmju kopumu.
Ļoti svarīga ir spēja apvienot tehniskās zināšanas ar biznesa izpratni un pielāgoties pārmaiņām. Bieži nepieciešams plašāks skatījums uz jautājumiem, nevis tikai viena perspektīva. Tāpat arvien nozīmīgāka kļūst starptautiska pieredze, jo šobrīd mēs strādājam pasaulē bez robežām, un uzņēmumi attīstās starptautiski, veido filiāles citās valstīs un šāds faktors paliek arvien būtiskāks.
Kā uzņēmumi var piesaistīt un noturēt speciālistus mūsdienu dinamiskajā darba vidē?
Uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt vienā teikumā, bet, ja jāizceļ galvenais – ir svarīgi veidot spēcīgu un pozitīvu darba devēja tēlu.
Tas ir būtiski, jo konkurence notiek ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Tehnoloģiju speciālisti un augsta līmeņa talanti saņem darba piedāvājumus katru dienu, un viņiem ir izvēles iespējas.
Spēcīgs darba devēja tēls uzlabo arī pieteikumu kvalitāti – uzņēmums saņem vairāk atbilstošu kandidātu, kā arī uzlabojas atlases rezultāti kopumā. Praksē tas var būtiski – pat līdz ~60% – uzlabot spēju piesaistīt piemērotus kandidātus.Šī tēla pamatā ir kandidātu pieredze. Tāpēc vispirms jāuzlabo atlases process – interviju kvalitāte un komunikācija ar kandidātiem. Tikpat svarīga ir arī darba vide: stipra vadība, organizācijas kultūra un līderība.
Svarīgi ir arī izpētīt darba tirgu pirms jauna darbinieka meklēšanas – vai nepieciešamais profils vispār ir pieejams, vai arī jāpielāgo prasības un pieeja. Katrai mērķauditorijai nepieciešama atšķirīga pieeja.
Kā uzņēmumiem nodrošināt patstāvīgu, kvalitatīvu darbinieku profesionālo pilnveidi un kompetenču attīstību?
Mūsdienās ir ļoti daudz iespēju, tostarp arī bezmaksas, kā attīstīt darbinieku prasmes. Piemēram, Google piedāvā plašu apmācību klāstu dažādās jomās.
Pieejamas ir arī valsts un Eiropas programmas, kas finansē digitālo un citu prasmju apguvi. Tāpēc var teikt, ka būtisku šķēršļu šajā jomā nav.
Svarīgi ir izmantot arī iekšējos resursus – organizēt apmācības uzņēmuma ietvaros, veidot zināšanu apmaiņu un attīstības programmas starp darbiniekiem.
Kopumā iespēju ir daudz – galvenais ir atrast laiku un cilvēkus, kuri ir motivēti mācīties un pilnveidoties.
Eiropas Savienība aktīvi atbalsta rūpniecības attīstību un darbvietu radīšanu savās stratēģiski svarīgajās nozarēs. Šāda politika palīdz stiprināt Eiropas ekonomikas noturību, veicina uzņēmumu konkurētspēju un ļauj modernizēt ražošanu ar ilgtspējīgām un nākotnes tehnoloģijām.
“Industrial Accelerator Act veicinās ražošanu, uzņēmumu attīstību un darbvietu radīšanu ES, vienlaikus atbalstot rūpniecības pāreju uz tīrākām un nākotnei gatavām tehnoloģijām,” uzsver Stéphane Séjourné, Eiropas Komisijas viceprezidents rūpniecības un konkurētspējas jautājumos, 2026. gada 4. martā, komentējot Eiropas Komisijas ierosināto Industrial Accelerator Act Briselē. “Ar šo iniciatīvu mēs ne tikai modernizējam rūpniecību, bet arī radām darba vietas un veicinām Eiropas stratēģisko sektoru attīstību, vienlaikus stiprinot konkurētspēju globālajā tirgū.”
Avots: cyprus.representation.ec.europa.eu
“Menedžments un līderība vadītāja ikdienā”
Valters GražulisWIN partners;Pārdošanas treneris
Programmas “Menedžments un līderība vadītāja ikdienā” mērķis ir palīdzēt vadītajiem apgūt un kombinēt mūsdienīgas līderības metodes ar uzņēmuma rezultātu vadību. Tas palīdz uzlabot vadītāju pārliecību, sniegt komandai atbalstu stresa un sarežģītos apstākļos, kā arī mainīgos un ārējās ietekmes apstākļos spēt koncentrēties uz personisko atbildību un savu rīcību.
Mācību programma sniedz atbildes uz šādiem jautājumiem:
Pēc klienta vēlmēm pirms mācībām varam izveidot elektronisku aptauju, kurā katrs mācību dalībnieks saņem savas komandas un vadītāja atgriezenisko saiti par pozitīvajām un uzlabojamām attīstības jomām.
Ko iegūst programmas dalībnieki?
Apmācības paredzētas:
vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem
Mācību ilgums:
attālināti 3,5h x 4, klātienē 6h x 2
LATVIJAS DATORTEHNOLOĢIJU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu “IKT un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts”.Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/001
Projekts tiek īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu: apmacibas@itnet.lv
Projekts balstīts uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas mērķiem:
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansiālo atbalstu.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus.
Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
INFORMĀCIJA PAR PROJEKTA DARBĪBU ĪSTENOŠANAS VIETAS PIEKĻŪSTAMĪBU:
Projekta ietvaros tiek nodrošinātas darbības projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem, t.sk.: