LDTA turpina īstenot IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projektu, nodrošinot jaunākās zināšanas un prasmju attīstību uzņēmumiem un to darbiniekiem.
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Latvija sper būtisku soli mākslīgā intelekta (MI) infrastruktūras attīstībā, nostiprinot savas pozīcijas Baltijas un Eiropas tehnoloģiju kartē. Pašmāju tehnoloģiju uzņēmums Datakom sadarbībā ar specializēto nodaļu AI Datacenter Engineers ir izveidojis pirmo privāto augstas veiktspējas MI superdatora klasteri Baltijā, kas paredzēts mākslīgā intelekta modeļu darbināšanai un apmācībai. Šis risinājums paver jaunas iespējas gan uzņēmumiem, gan valsts iestādēm attīstīt MI risinājumus drošā un kontrolētā vidē tepat Latvijā.
Izveidotais superdatora klasteris sastāv no divu jaudīgu iekārtu apvienojuma, kas kopā sasniedz divu petaflopu veiktspēju jeb divus kvadriljonus aprēķinu sekundē. Šāda skaitļošanas jauda ļauj efektīvi darbināt sarežģītas MI sistēmas, tostarp video analīzes risinājumus, lokālus čatbotus ar simtiem miljardu parametru, kā arī izmantot superdatoru programmatūras izstrādes, testēšanas un kļūdu analīzes procesos.
Datakom biznesa attīstības vadītājs Edijs Tanons uzsver, ka “tas ir īsts, pilnvērtīgs superdators, kas tagad ir pieejams jebkuram uzņēmumam Baltijā.”
Salīdzinājumā ar patērētāju segmenta augstākās klases datoriem, šis risinājums nodrošina tūkstoškārt lielāku paralēlo skaitļošanu, pateicoties vairāk nekā 12 tūkstošiem savstarpēji īpaši ātrā tīklā savienotu skaitļošanas kodolu. Vēl pirms dažiem gadiem šāda veiktspēja bija pieejama vien globālajām korporācijām, turklāt ar ievērojamām telpas un izmaksu prasībām.
Īpaši nozīmīgs ieguvums ir iespēja veidot privātus, neatkarīgus MI modeļus, neizmantojot publiskos mākoņpakalpojumus. Tas nodrošina augstāku datu drošības līmeni un pilnīgu kontroli pār sensitīvu informāciju, kas ir kritiski svarīgi finanšu, medicīnas, aizsardzības un valsts pārvaldes sektoros.
Mūsdienās mākslīgais intelekts arvien plašāk tiek integrēts uzņēmumu produktos un pakalpojumos, un tā sistēmas tehniskais sastāvs kļūst arvien sarežģītāks. Mākslīgā intelekta sistēmas var salīdzināt ar vilciena sastāvu – strādājoša sistēma sastāv no daudziem mašīnmācīšanās programmatūras elementiem, gluži kā vilciens sastāv no vagoniem. Lai šo “vilcienu” izkustinātu no vietas un nodrošinātu pareizu virzību, nepieciešama jaudīga lokomotīve, vai pat vairākas – piemēram, datoru klasteri, kas spēj vienlaikus darbināt visus elementus. Kā uzsver Datakom biznesa attīstības vadītājs Edijs Tanons, “šie mākslīgā intelekta sistēmu “vagoni” ir smagi un daudz, tāpēc ar līdz šim pieejamajiem datoriem nebija iespējams pavilkt to, ko tagad.”
Šis superdatora klasteris ne tikai demonstrē tehnoloģisko progresu Latvijā, bet arī stiprina Baltijas reģiona digitālo neatkarību. Pieejamība vietējiem uzņēmumiem un iestādēm ļauj droši attīstīt MI risinājumus bez datu noplūdes riska. Tādejādi Latvija kļūst par nozīmīgu spēlētāju mākslīgā intelekta attīstībā reģionā.
Avots: bismart.lv
Intervijā piedalās:
Kārlis VorslovsCodnity GroupProjektu piegādes daļas vadītājs
Kādus pakalpojumus nodrošina Codnity Group uzņēmums?
Codnity ir salīdzinoši jauns uzņēmums. Mēs galvenokārt nodarbojamies ar pielāgotas programmatūras izstrādi. Neesam ne Microsoft, ne SAP partneri — mēs vai nu izstrādājam sistēmas no nulles un piegādājam tās klientiem, vai arī veidojam mājaslapas no nulles, nodrošinot pilnu risinājumu atbilstoši klienta vajadzībām. Tāpat arī integrējam dažādus modeļus un sistēmas.
Šobrīd Latvijā ļoti populāri ir Odoo risinājumi — Odoo ERP, CRM, projektu vadības sistēmas, grāmatvedības moduļi u. c. Mēs palīdzam šos risinājumus integrēt un pielāgot dažādu nozaru klientiem.
Sadarbojamies gan ar publisko, gan privāto sektoru — gan ar maziem, gan ar lieliem uzņēmumiem. Pēdējo gadu laikā ļoti daudz digitalizācijas projektu ir īstenoti, pateicoties LIAA atbalsta programmām, kas būtiski veicinājušas uzņēmumu digitālo attīstību.
Kuri digitālie rīki, jūsu pieredzē, ir efektīvi un ērti izmantojami projektu vadībā IT nozarē?
Codnity ikdienā izmanto projektu vadības sistēmu ClickUp — tā ir līdzīga Jira, Monday.com vai Asana, taču ClickUp apvieno ļoti daudz funkcionalitātes vienuviet. Tajā varam nodrošināt pārdošanas procesu vadību, CRM, projektu vadību, klientu uzturēšanu.
Sistēmā ir iebūvēts mākslīgais intelekts, kā arī automatizācijas rīki, tostarp integrācijas ar Zapier un n8n, kā arī iespēja veidot pašu izstrādātas integrācijas. Protams, nav tā, ka viss nepieciešamais vienmēr ir pieejams uzreiz — bieži vien ir vajadzīgi papildu risinājumi, un automatizāciju pilnvērtīgai izmantošanai nepieciešamas tehniskās zināšanas.
Es neesmu atradis automatizāciju, kas ļautu pilnībā “paņemt svešu servisu” un bez tehniskas iesaistes to savienot ar esošo sistēmu. Taču iekšējā līmenī automatizācijas ir ļoti efektīvas — piemēram, ja ienāk ziņa no klienta, es saņemu e-pastu, tiek aktivizētas papildu darbības, kas ļauj man būt proaktīvam, atbildēt laikus un sekot līdzi darbu termiņiem.
Man ir izveidots ļoti daudz automatizāciju, tostarp arī e-pasta melnrakstu ģenerēšana, kas analizē visu sarakstes kontekstu. Manuprāt, neizmantot šādas iespējas mūsdienās ir nepraktiski — tās būtiski samazina administratīvo slogu un ļauj koncentrēties uz patiesi svarīgajiem uzdevumiem.
Tāpat mūsu nozarē varam ātri izveidot prototipus, izmantojot machine learning un mākslīgā intelekta risinājumus. Tas ļauj ietaupīt laiku, ātrāk sagatavot piedāvājumus, veikt tāmēšanu un izstrādāt materiālus klientiem.
Manuprāt, jebkuram uzņēmumam ir svarīgi saprast, kas tam ir būtiskākais, ko konkrētais darbinieks cenšas sasniegt uzņēmuma ietvaros un kādi ir traucējošie faktori, kas kavē šo mērķu izpildi. Šos aspektus iespējams strukturēt kā procesus, kurus pēc tam var efektīvi automatizēt.
Šobrīd situācija nav vienkārša — rīku ir ļoti daudz. Ir ChatGPT, tad parādās Claude, pēc tam jaunākas Claude versijas, Gemini 3.1, Grok, kas apgalvo, ka ir labāks par pārējiem. Diennaktī ir tik stundu, cik ir, un izsekot visam un izmantot visu nav iespējams.
Tāpēc jau tagad ir uzņēmumi, kas veido mākslīgā intelekta departamentus. Taču, atkāpjoties no tā, es uzskatu, ka vissvarīgākais ir pašiem saprast prioritātes. Rīku ir daudz, katram uzdevumam var atrast savu risinājumu, bet jautājums ir — vai esam gatavi maksāt desmitiem tūkstošu eiro par katru rīku, un vai tas vispār ir nepieciešams?
Kas ir mainījies pēdējo gadu laikā saistībā ar digitālajiem rīkiem un to izmantošanu uzņēmumos Latvijā?
Kad es tikko sāku strādāt nozarē, mākoņpakalpojumi daudzos uzņēmumos tika uztverti gandrīz kā lamuvārds. Un daudzviet tas nav mainījies — joprojām pastāv bažas par drošību un izmaksām.
Uzņēmumi bieži domā: “Mākonī būs dārgi, labāk nopirkt savu serveri, kas piecu gadu laikā atmaksāsies.” Taču nereti netiek ņemts vērā, ka šādā gadījumā būs nepieciešams sistēmu administrators, datubāzu administrators, rezerves kopijas (backups), elektroenerģijas patēriņš un citi ar infrastruktūru saistīti izdevumi.
Tāpēc es teiktu, ka lielākās pārmaiņas pēdējās desmitgades laikā ir tieši mākoņpakalpojumu attīstība. Agrāk, nomainot telefonu, informācijas pārkopēšanai bija nepieciešami vadi vai ierīču savienošana savā starpā. Tagad viss atrodas, piemēram, Google Drive — iegādājoties jaunu telefonu, dati jau ir pieejami uzreiz.
Protams, vēl viena būtiska pārmaiņa ir mākslīgais intelekts, kas attīstās ārkārtīgi straujā tempā. Tas, kas vēl pagājušā gada janvārī šķita iespaidīgi, šodien jau tiek uzskatīts par novecojušu. Attīstība notiek ļoti ātri — pēdējo divu gadu laikā tehnoloģijas ir attīstījušās tikpat strauji kā iepriekšējo astoņu gadu laikā kopumā.
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā uzsākusi informatīvo kampaņu par ES daudzgadu budžetu un Latvijas saņemtajām investīcijām dažādos fondos. Kampaņa izceļ veiksmīgi realizētus projektus, kas veicina gan ekonomikas izaugsmi, gan iedzīvotāju labklājību un reģionālo attīstību. 2027. gadā noslēgsies trešais ES daudzgadu budžeta plānošanas periods, kura ietvaros Latvija saņem nozīmīgu ES finansējumu. Kā uzsvēris Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards, 2025. gadā ES fondu un Atveseļošanas fonda investīciju apjomi Latvijā ir bijuši vēsturiski augstākajā līmenī, pārsniedzot vienu miljardu eiro.
Avots: latvia.representation.ec.europa.eu
Mērķtiecīga kolektīva vadīšana, ieviešot digitālās pārmaiņas
Artūrs Pētersons, Arvils Stikuts, Dzintars Koknēvičs
LATVIJAS DATORTEHNOLOĢIJU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu“IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts”Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001Projekta īstenošana līdz 2026.gada 30.jūnijamPieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta līdz 2026.gada 30.aprīlimLūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@itnet.lv
Projekta investīcijas mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikā reģistrētus sīkos (mikro), mazos, vidējos un lielos komersantus ar digitālajām, robotizācijas un automatizācijas pamatprasmēm, digitālo pārveidi un digitālajām inovācijām, tai skaitā prasmēm, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmēm uzņēmumu vadības līmenī un prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos.
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansiālu atbalstu.Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 134 000, t.sk. plānotais Atveseļošanas fonda atbalsts – EUR 567 000.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus.Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.