IKT un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts.
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/001
Jūnijā Amsterdamā norisinājās viens no pasaulē nozīmīgākajiem zinātnē balstīto tehnoloģiju jeb deep tech pasākumiem – “Hello Tomorrow Global Summit 2026”. Tas pulcēja vairāk nekā 3000 uzņēmumu dibinātāju, investoru, zinātnieku, korporāciju pārstāvju un inovāciju līderu no visas pasaules. Pasākums ir viena no nozīmīgākajām platformām, kur satiekas tehnoloģiju uzņēmumi, pētniecības organizācijas un investori, lai iepazīstinātu ar jauniem risinājumiem, veidotu sadarbību un veicinātu nākotnes tehnoloģiju attīstību.
2026.gadā Latvijai dalība samitā bija īpaši nozīmīga – pirmo reizi valsts tajā piedalījās ar vienotu nacionālo delegāciju, ko organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru (RITA) un biomedicīnas un fotonikas pētniecības platformu “BioPhoT”. Latvijas delegācijā bija vairāk nekā 75 uzņēmumu, pētniecības institūciju un inovāciju ekosistēmas organizāciju pārstāvji, demonstrējot Latvijas tehnoloģiju nozares potenciālu un spēju konkurēt starptautiskajā vidē.
Šāda pārstāvniecība nav nejaušība. Pēdējo gadu laikā Latvija kļuvusi par vienu no straujāk augošajām deep tech ekosistēmām Eiropā. Baltijas deep tech sektors pēdējo piecu gadu laikā audzis aptuveni par 360 %, un Latvija ir viena no šīs izaugsmes virzītājām. Saskaņā ar “Latvian Startup Report 2025” valstī darbojas 569 tehnoloģiju jaunuzņēmumi, no kuriem 26 % attīsta zinātnē balstītas tehnoloģijas. Savukārt “Hello Tomorrow Global Deep Tech Pioneers Radar 2026” Latviju ierindo 7. vietā pasaulē pēc deep tech jaunuzņēmumu skaita uz vienu iedzīvotāju, apliecinot, ka valsts inovāciju potenciāls ievērojami pārsniedz tās nelielo izmēru.
Lai gan jēdziens deep tech visbiežāk tiek saistīts ar zinātnē balstītiem izgudrojumiem, šīs nozares attīstība nav iespējama bez spēcīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) bāzes. Mākslīgais intelekts, datu analītika, datorredze, programmatūras izstrāde, kiberdrošība un augstas veiktspējas skaitļošana kļūst par būtiskiem elementiem arvien plašākā tehnoloģiju risinājumu klāstā – no medicīnas diagnostikas un kosmosa tehnoloģijām līdz industriālajai automatizācijai un ilgtspējīgai enerģētikai. Tieši dažādu disciplīnu mijiedarbība ļauj radīt inovācijas ar augstu pievienoto vērtību.
Latvijas uzņēmumi samitā prezentēja plašu tehnoloģiju spektru – no satelītu un Zemes novērošanas risinājumiem līdz mākslīgā intelekta pielietojumiem industriālajā kvalitātes kontrolē, medicīnas datu analītikā, modernajos materiālos, enerģētikā un biomedicīnā. Vienlaikus Latvijas pētniecības organizācijas demonstrēja projektus diagnostikas, fotonikas, drošības tehnoloģiju un biomateriālu jomā, apliecinot, ka zinātnē radītas idejas Latvijā arvien biežāk pārtop tirgū konkurētspējīgos risinājumos.
Latvijas uzņēmumu sasniegumi piesaistīja uzmanību arī starptautiskā mērogā. Uzņēmums “Naco Technologies” tika iekļauts pasaules 100 perspektīvāko deep tech jaunuzņēmumu vidū un saņēma augstāko žūrijas novērtējumu enerģētikas kategorijā. Tāpat starptautisku interesi izpelnījās Latvijas uzņēmumi “AiSAT”, “OLEC Technology” un “SwyTest”. Kopumā astoņiem Latvijas uzņēmumiem tika piešķirts statuss “Deep Tech Pioneers”, kas apliecina šo uzņēmumu tehnoloģisko potenciālu un spēju attīstīt risinājumus globālajam tirgum.
Dalība šādos starptautiskos pasākumos uzņēmumiem sniedz iespēju ne tikai prezentēt savas tehnoloģijas, bet arī veidot nozīmīgus kontaktus ar investoriem, potenciālajiem sadarbības partneriem un nozares līderiem. Tā ir iespēja iepazīt jaunākās tirgus tendences, gūt ieskatu citu valstu inovāciju attīstībā un atrast jaunus ceļus uzņēmuma izaugsmei. Īpaši deep tech uzņēmumiem, kuru attīstība bieži prasa ilgtermiņa investīcijas un ciešu sadarbību starp zinātni un uzņēmējdarbību, starptautiska redzamība ir būtisks izaugsmes priekšnosacījums.
Ne mazāk svarīga ir arī Latvijas kā tehnoloģiju valsts atpazīstamības veidošana. Katrs veiksmīgs uzņēmumu un pētniecības organizāciju starptautiskais panākums stiprina priekšstatu par Latviju kā valsti ar spēcīgu tehnoloģisko potenciālu, kvalificētiem speciālistiem un attīstītu inovāciju vidi. Tas palīdz piesaistīt ne tikai investīcijas un sadarbības partnerus, bet arī jaunus talantus un starptautiskus projektus.
Latvijas tehnoloģiju ekosistēmas stiprināšana ir ilgtermiņa process, kurā nozīmīga loma ir sadarbībai starp universitātēm, pētniecības institūtiem, uzņēmumiem un valsts atbalsta organizācijām. Šāda sadarbība veido pamatu tam, lai zinātniskās idejas pārtaptu praktiskos, tirgū konkurētspējīgos risinājumos un Latvijas tehnoloģijas sasniegtu starptautiskus tirgus.
Latvijas uzņēmumu dalība “Hello Tomorrow Global Summit 2026” apliecināja to spēju radīt inovatīvus, zinātnē balstītus risinājumus un veiksmīgi konkurēt starptautiskajā tehnoloģiju vidē. Latvijas radītajām tehnoloģijām ir potenciāls kļūt par risinājumiem ar globālu ietekmi, un šādi pasākumi palīdz šo potenciālu pārvērst reālās sadarbībās, eksporta iespējās un izaugsmē.
Avots: labsoflatvia.com
Intervijā piedalās:
Jānis AnspaksSIA Codnity DevDibinātājs, Tehniskais vadītājs
Ar ko nodarbojas uzņēmums SIA Codnity Group?
Mēs, Codnity Group, nodarbojamies ar pielāgotu IT risinājumu izstrādi. Būtībā tie ir risinājumi, kurus nevar vienkārši nopirkt veikalā “no plaukta” kā gatavu produktu. Mēs izstrādājam individuāli pielāgotus risinājumus katra klienta vajadzībām.
Bieži vien klients nevēlas iegādāties gatavu SaaS vai kādu lielu sistēmu, jo tādā gadījumā viņš maksā arī par funkcijām, kuras nemaz neizmanto. Tā vietā viņš izvēlas konkrētus moduļus un funkcionalitāti, kas nepieciešama tieši viņa uzņēmumam. Tieši šādus risinājumus mēs izstrādājam, attīstām un piegādājam saviem klientiem.
Mums ir diezgan plašs klientu loks, taču lielākoties tie ir privātā sektora uzņēmumi – gan lieli, gan vidēji, gan arī mazie uzņēmumi.
Ar kādiem izaicinājumiem saskaras IT nozare Latvijā?
Es domāju, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem nozarē ir cilvēki. Bez cilvēkiem mēs nevaram darbināt ne mākslīgo intelektu, ne jebkādas citas tehnoloģijas, jo cilvēks joprojām ir visa pamatā.
Ir svarīgi, lai šie cilvēki būtu un paliktu Latvijā, nevis emigrētu. Diemžēl lēts darbaspēks mums nepalīdzēs attīstīties un risināt sarežģītus uzdevumus. Bez mūsu pašu speciālistiem un augsti kvalificētiem profesionāļiem mēs nevarēsim augt kā nozare un radīt augstu pievienoto vērtību.
Kādas prasmes un kompetences ir nepieciešamas IT nozares vadītājam, lai uzņēmums spētu veiksmīgi attīstīties?
Es domāju, ka vadītājam ir jāspēj motivēt un ieinteresēt gan darbiniekus, gan kolēģus kvalitatīvi veikt savu darbu, iegūt jaunas zināšanas un nepārtraukti mācīties.
Diemžēl mūsu nozare nav tāda, kurā vienreiz iemācies, kā izrakt grāvi ar lāpstu, un to pašu vari darīt visu mūžu. IT jomā nepārtraukti parādās kaut kas jauns, un tev ir jābūt lietas kursā. Ja tu neesi lietas kursā, tad ļoti ātri nonāc ārpus konkurences, un vienmēr atradīsies kāds cits, kurš būs gatavs to izdarīt labāk.
Patiesībā viss ir pašu rokās. Mūsdienās izaicinājumu ir ļoti daudz, tāpēc ir jāstrādā ar sevi, jāsaprot, kas notiek nozarē, jāapgūst tas, ko vēl nezini, un visu laiku jāmācās kaut kas jauns.
Uzņēmumam ir svarīgi nodrošināt visas iespējas darbinieku attīstībai – gan piekļuvi mācību platformām, gan dažādiem kursiem un profesionālās pilnveides iespējām. Protams, darba devējs var piedāvāt un nodrošināt šīs iespējas, taču pašiem speciālistiem ir jābūt vēlmei attīstīties un izmantot tās.
Kāda veida prasmes būtu svarīgi attīstīt nozarē?
Es domāju, ka viena no svarīgākajām prasmēm ir kritiskā domāšana. Tas attiecas uz jebkuru jomu, arī uz IT. Ir jāspēj izvērtēt, vai informācija, ko esi atradis, ir uzticama, vai tā ir noderīga tieši tev un vai tai vispār ir jēga.
Manuprāt, ja cilvēkam piemīt šī īpašība, tad arī pārējos izaicinājumus ir daudz vieglāk risināt. Tikpat svarīga mūsdienās ir arī atvērtība jaunajam – spēja pieņemt pārmaiņas, apgūt jaunas tehnoloģijas un nebaidīties izmēģināt ko līdz šim nezināmu.
Mans uzskats ir – jo vairāk prasmju tu vari apgūt un jo plašākas zināšanas vari iegūt, jo labāk. Ne viss, ko iemācīsies, būs jāizmanto ikdienā, taču plašāks redzesloks vienmēr ir priekšrocība salīdzinājumā ar situāciju, kad pārzini tikai vienu lietu.
Ja runājam par programmēšanu vai programmatūras izstrādi, tad ir labi, ja tu pārzini vienu backend tehnoloģiju, bet vēl labāk ir saprast, kas notiek apkārt – zināt citas tehnoloģijas, to iespējas un saistītās funkcionalitātes. Tas ļauj daudz vieglāk sadarboties komandā un risināt sarežģītākus uzdevumus.
Tikpat svarīgi ir attīstīt arī soft skills jeb komunikācijas, sadarbības un problēmu risināšanas prasmes. Mūsdienās vairs nepietiek tikai ar labām tehniskajām jeb hard skills prasmēm. Ir jāspēj komunicēt, sadarboties ar kolēģiem un klientiem, argumentēt savus lēmumus un pielāgoties pārmaiņām. Tieši tehnisko un cilvēcisko prasmju kopums mūsdienās veido spēcīgu IT speciālistu.
Vadītājam ir jāspēj vienlaikus redzēt lielo bildi. Tas ir ļoti svarīgs soft skill – spēja skatīties uz kopējo procesu, to pārvaldīt un koordinēt.
Apgūstot šīs caurviju prasmes, lielākais ieguvums, manuprāt, ir tas, ka speciālista vērtība tikai pieaug. Un ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Eiropā ir milzīgs šīs nozares speciālistu trūkums. Ja tu esi labs speciālists, tu esi vērtīgs arī Eiropas mērogā.
Ja mēģinām atšifrēt, ko nozīmē šī vērtība, tad tās ir gan zināšanas par konkrētiem vērtību ķēdes posmiem, piemēram, dizainēšanu vai testēšanu, gan arī kontakti. Jo vairāk cilvēks iesaistās projektos, jo vairāk vērtīgu starptautisku kontaktu viņš iegūst.
Un jebkurš šāds kontakts var kļūt par atslēgu uz jaunu projektu, jaunu testēšanu vai jaunu iespēju ieviest savu tehnoloģiju. Zem šīs vērtības slēpjas gan zināšanas, gan kontakti.
Eiropas līmenī arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta darbinieku prasmju attīstībai un nepārtrauktai mācīšanās kultūrai kā būtiskiem uzņēmumu konkurētspējas faktoriem. European Skills & VET Week 2026 ietvaros tika uzsvērta profesionālās izglītības un prasmju attīstības nozīme Eiropas ekonomikas izaugsmes un darba tirgus pārmaiņu kontekstā.
“Prasmes un profesionālā izglītība un apmācība ir mūsu kabineta darba centrā. Skills & VET Week ir vērtīga iespēja veicināt izpratni un palīdzēt profesionālajai izglītībai iegūt pelnīto atzinību un nozīmi.”
— Georgi Dimitrov, Eiropas Komisijas izpildviceprezidentes Roxana Mînzatu kabineta loceklis, European Skills & VET Week 2026, 2026. gada 3. jūnijs
Avots: cedefop.europa.eu
“Biznesa attīstības vadība caur pārdošanas procesiem”
Juris Habermanis,WIN partners;
Kursā iekļautās tēmas:
LATVIJAS DATORTEHNOLOĢIJU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu “IKT un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts”.Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/001
Projekts tiek īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu: apmacibas@itnet.lv
Projekts balstīts uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas mērķiem:
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansiālo atbalstu.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus.
Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
INFORMĀCIJA PAR PROJEKTA DARBĪBU ĪSTENOŠANAS VIETAS PIEKĻŪSTAMĪBU:
Projekta ietvaros tiek nodrošinātas darbības projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem, t.sk.: