LDTA turpina īstenot IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projektu, nodrošinot jaunākās zināšanas un prasmju attīstību uzņēmumiem un to darbiniekiem.
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Šī gada novembrī Rīgā darbu sāk starptautiskā mākslīgā intelekta kopiena “AI Salon”, kas jau darbojas vairāk nekā 40 pasaules pilsētās un pazīstama ar spēju aktivizēt vietējās inovāciju ekosistēmas. Rīgas nodaļas izveide iezīmē jaunu posmu Latvijas MI attīstībā, piedāvājot strukturētu platformu sadarbībai starp nozares profesionāļiem, uzņēmumiem un akadēmiskajām institūcijām.
Kā norāda kopienas dibinātājs Džefrijs Abots (Jeffrey Abbott), “katra vietējā kopiena ir pierādījums tam, ka sadarbības spēks spēj paātrināt inovācijas un radīt jaunas iespējas”. Viņš uzsver, ka Rīga ir pilsēta ar strauji augošu interesi par MI un būtisku potenciālu kļūt par nozīmīgu Baltijas centru šajā jomā. Tieši tādēļ “AI Salon” mērķis ir veidot vidi, kur satiekas jaunuzņēmumu dibinātāji, izstrādātāji, pētnieki un investori, veicinot savstarpēju zināšanu apmaiņu un praktisku risinājumu rašanos.
Rīgas kopiena iecerējusi organizēt regulārus ikmēneša bezmaksas pasākumus, kuros apvienoti vieslektoru stāstījumi, prezentācijas, diskusijas un tīklošanās sesijas. Šādu formātu mērķis ir nodrošināt atvērtu pieeju MI tēmām plašākai auditorijai un palīdzēt dalībniekiem labāk izprast, kā efektīvi ieviest MI savos produktos un procesos.
Svinīgajā atklāšanas pasākumā Tet birojā uzstājās vairāki Latvijas MI nozares pārstāvji – Tet tehnoloģiju direktors Dmitrijs Ņikitins, Mākslīgā intelekta centra direktore Natālija Čerņecka un Mākslīgā intelekta Latvijas asociācijas (MILA) valdes priekšsēdētāja Oksana Sivokobiļska. Pasākuma dalībnieki īpaši akcentēja nepieciešamību intensificēt sadarbību starp valsts sektoru, uzņēmējdarbību un akadēmisko vidi.
D. Ņikitins uzsvēra datu kvalitātes un MI kompetences kritisko nozīmi: “Mākslīgā intelekta spēks sākas ar datiem – tie ir pamats, uz kura balstām savas nākotnes inovācijas. Ja šis pamats nav sakārtots, mūsu ceļš uz gudriem un efektīviem risinājumiem būs izaicinājumu pilns.” Viņš arī aicināja kopienas dalībniekus saglabāt zinātkāri un drosmi, jo tieši šīs īpašības veido pamatu nākotnes inovācijām.
Pasākumā klātesošie eksperti norādīja, ka starptautiskas iniciatīvas, piemēram, “AI Salon”, sniedz Latvijas MI ekosistēmai iespēju iesaistīties globālā dialogā, kas nepieciešams konkurētspējas saglabāšanai. O. Sivokobiļska uzsvēra: “Latvijas uzņēmumu konkurētspēja mākslīgā intelekta laikmetā būs atkarīga no spējas pielāgot un integrēt MI risinājumus.”
Rīgas “AI Salon” ieviešanu īsteno trīs vietējās ekosistēmas profesionāles – Līga Vinķele, Vita Zeidenberga un Anna Olovņa. Viņu mērķis ir veidot atvērtu, iekļaujošu un sadarbībai gatavu MI kopienu, kas kalpo kā droša telpa idejām, eksperimentiem un zināšanu apmaiņai. Šādas platformas pievienotā vērtība slēpjas spējā vienuviet pulcēt dažādu jomu ekspertus un uzņēmējus, ļaujot ne tikai ātrāk apgūt jaunākās tehnoloģiju tendences, bet arī praktiski iedzīvināt tās reālos projektos. “AI Salon” misija ir veicināt kultūru, kurā inovācijas rodas dabiski — caur sadarbību, dialogu un kopīgu vēlmi virzīt Latvijas tehnoloģiju vidi uz priekšu.
Avots: tet.lv
Intervijā piedalās:
Māris BeķerisSIA “Kalmars Group”Līdzdibinātājs, Izpilddirektors
Kāda ir uzņēmuma “Kalmars Group” specializācija?
Uzņēmums “Kalmars” nodarbojas ar pielāgotu programmatūras izstrādi uzņēmumiem. Sadarbojamies pārsvarā ar jaunuzņēmumiem vai vidēja izmēra uzņēmumiem.
Kādas jaunākās tehnoloģijas un rīki visvairāk ir ietekmējuši jūsu uzņēmuma darbību?
Es teiktu, ka tas, kas ietekmē, ir tas pats mākslīgais intelekts. Jo, kā mums teica biznesa partneris un mentors Guntis Kalniņš: “Tie uzņēmumi, kas nemācēs adaptēt un izmantot mākslīgo intelektu, būs ar laiku ārpus spēles vai arī zaudēs savu konkurētspēju.” Šīs ir tās pamatlietas — jo vairāk un labāk mēs protam šos rīkus izmantot kā instrumentus, jo efektīvāk un labāk varam strādāt un piedāvāt savus risinājumus citiem uzņēmumiem.
Kā jūs redzat digitalizācijas lomu uzņēmumu attīstībā?
Digitalizācija, pirmkārt, palīdz samazināt cilvēkresursu patēriņu. Man ir gadījies aiziet uz klātienes tikšanos ar uzņēmumu, kas vēlas ieviest sarežģītāku digitālo risinājumu, bet uz galda redzu milzīgas darba lapas vai neskaitāmas līmlapiņas ar nesakārtotām piezīmēm. Ir skaidrs, ka tas aizņem ļoti daudz laika. Ja uzņēmumam būtu efektīvāks risinājums, tas varētu daudz labāk pārvaldīt darbu. Vēl būtiski — digitalizācija uzlabo darba kvalitātes uzraudzību un kontroli. Tā arī palīdz ātrāk apkalpot klientus, jo nav jāšķirsta dokumentu mapes, meklējot vajadzīgo informāciju.
Kā “Kalmars Group” pielāgojas globālajām tehnoloģiju tendencēm?
Šeit jāsaka liels paldies uzņēmuma līdzīpašniekam Kalvim. Viņš ir iedibinājis praksi, ka pastāvīgi jāseko jaunākajām tehnoloģijām, jāmācās un jāadaptē tās. Vide attīstās ļoti strauji un nepārtraukti mainās. Tas, ko apguvām pirms gada un pielietojam šodien, iespējams, vairs nav tik aktuāls vai tik pievilcīgs klientiem. Tāpēc strādājam konstanti — sekojam nozares aktualitātēm, apmeklējam konferences, piedalāmies biedrību un tīklošanās pasākumos, kuros dalāmies pieredzē un uzklausām citu profesionāļu viedokļus.
Kādus izaicinājumus, jūsuprāt, rada mākslīgā intelekta plašāka integrācija mūsdienu darba vidē?
Es teiktu, ka bieži vien tiek aizmirsts par kiberdrošību. Attīstoties mākslīgajam intelektam, daudzi klienti ģenerē risinājumus, bet nepievērš pietiekamu uzmanību potenciālajiem drošības riskiem. Nereti pat netiek pārbaudīts ģenerētā koda saturs. Ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību ievainojamībām un kiberdrošībai kopumā. Jāņem vērā arī tas, ka hakeri ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj daudz ātrāk un efektīvāk radīt ļaunprogrammatūras, lai veiktu uzbrukumus.
Eiropas Komisija turpina īstenot digitālās vienotā tirgus modernizācijas pasākumus, lai atvieglotu uzņēmējdarbību visā Eiropas Savienībā. Jaunā iniciatīva “Digital Omnibus” ir viens no centrālajiem instrumentiem, kas paredz samazināt administratīvo slogu, veicināt inovāciju un stiprināt uzņēmumu produktivitāti. Šajā kontekstā Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis uzsver:
“Inovāciju plaisas mazināšana un birokrātijas sloga samazināšana ir galvenie virzītājspēki, lai stiprinātu Eiropas Savienības produktivitāti. Mūsu digitālā omnibus regula tiecas panākt abus. Šodienas priekšlikums ir būtisks pirmais solis mūsu digitālās vienkāršošanas darba kārtībā, lai radītu labvēlīgāku uzņēmējdarbības vidi Eiropas uzņēmumiem. Vienlaikus sāktā Digitālā atbilstības pārbaude, kas ietver plašas sabiedriskās konsultācijas, vadīs mūsu nākamos soļus. Vienkāršojot noteikumus, mazinot administratīvo slogu un ieviešot elastīgākus, samērīgākus risinājumus, mēs turpināsim pildīt savu apņemšanos dot ES uzņēmumiem vairāk telpas inovācijām un izaugsmei.”
Avots: ec.europa.eu
Efektīva struktūrvienības vadīšana | metodes un digitālie rīki
Baiba Drēgere-Vaivode, Aldis Cimoška
LATVIJAS DATORTEHNOLOĢIJU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu“IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts”Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001Projekta īstenošana līdz 2026.gada 30.jūnijamPieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta līdz 2026.gada 30.aprīlimLūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@itnet.lv
Projekta investīcijas mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikā reģistrētus sīkos (mikro), mazos, vidējos un lielos komersantus ar digitālajām, robotizācijas un automatizācijas pamatprasmēm, digitālo pārveidi un digitālajām inovācijām, tai skaitā prasmēm, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmēm uzņēmumu vadības līmenī un prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos.
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansiālu atbalstu.Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 134 000, t.sk. plānotais Atveseļošanas fonda atbalsts – EUR 567 000.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus.Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.