IKT un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts.
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/001
Galerijā “Petroleja” 10.decembrī tika apbalvoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursa “Ideju kauss 2025” uzvarētāji. Galveno balvu – 10 000 eiro idejas attīstībai – saņēma Aivars Vembris un Arturs Bundulis no Latvijas dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmuma “AP4PIC”. Viņu risinājums balstās uz fotoniskām polimēru mikroshēmām, kas var aizvietot daļu elektrisko mikroshēmu datu centros, ievērojami samazinot elektroenerģijas patēriņu un ražošanas izmaksas. “Šis būs ļoti svarīgs solis, lai mēs virzītos tuvāk tam, ka spējam čipus ražot Latvijā. Tas pa solītim virzās uz priekšu – tiklīdz kā atslēdzam ražošanas procesa pirmo daļu, varam sadarboties ar industriju un iet tālāk,” norāda uzvarētāji. Šī inovācija piedāvā risinājumu vienai no globāli aktuālākajām problēmām – datu centru milzīgajam enerģijas patēriņam, kas pieaug līdz ar mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu.
Otrās vietas ieguvējs un 7 000 eiro balvas saņēmējs Dāvis Vītols ar BLSH Technology radījis ergonomisku automašīnas rokas vadības ierīci cilvēkiem ar kāju funkciju traucējumiem vai muguras smadzeņu bojājumiem. Inovatīvais šūpoles tipa rokturis ļauj droši nofiksēt bremzes ar vieglu kustību, padarot ierīci īpaši piemērotu lietotājiem ar ierobežotu plaukstas funkcionalitāti, vienlaikus uzlabojot vadības drošumu un komfortu. Trešo vietu un 5 000 eiro saņēma Karlīna Kitija Dommere ar EcoCone – ilgtspējīgu risinājumu jauno mežu aizsardzībai. EcoCone vienlaikus pasargā stādus no aizaugšanas un meža dzīvnieku bojājumiem, nodrošina labvēlīgus augšanas apstākļus un tiek ražots no bioloģiski noārdāmiem materiāliem, kas sadalās 2–4 gadu laikā, bagātinot augsni bez radītiem atkritumiem.
Konkursa žūrija piešķīra arī vairākas papildbalvas: 3 000 eiro saņēma projekti BookGenie, Pregnancy Track un biotehnoloģiskā aizsardzības sistēma pret seksuāli transmisīvām slimībām, savukārt 1 500 eiro – ClassReflect, Video2docs, Bryowall, CHIBA CHUPS, SIA E.T. & TEAM un kiberdrošības risinājums VECTOR. Šīs balvas papildina finansiālo atbalstu ar profesionālās attīstības iespējām, tostarp mentorings no uzņēmuma “Helve”, dalība Mārketinga akadēmijā “Swedbank” partnerībā un pieredzes apmaiņas braucieni Eiropā programmas “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” ietvaros.
“Ideju kauss” šogad norisinājās jau 17. reizi ar devīzi “Roc dziļāk – izcel ideju!”. Konkursā tika iesniegtas 355 idejas dažādās nozarēs, tostarp informācijas un komunikāciju tehnoloģijās, pakalpojumos, viedajos materiālos, inženierzinātnēs, izglītībā un izklaidē. LIAA direktore Ieva Jāgere uzsver: “Laba ideja sākas ar vēlmi dalīties un motivāciju tās īstenošanā. Tomēr ar labu ideju vien nepietiek – tai jābūt tādai, kas, visticamāk, mainīs pasauli un būs finansiāli izdevīga. Šogad bija ļoti inovatīvas, tehnoloģijās balstītas idejas. Novēlu autoriem nezaudēt motivāciju un turpināt darīt!”
“Ideju kauss” apliecina, ka Latvijā ir spēcīga jaunuzņēmumu kopiena, kas rada risinājumus gan vietējām, gan globālām problēmām. Katrs projekts demonstrē inovāciju potenciālu un iespējas jaunu tehnoloģiju ieviešanai. Šīs iniciatīvas sniedz iedvesmu turpināt attīstīt uzņēmējdarbību un radīt nākotnes risinājumus Latvijā un pasaulē.
Avots: business.gov.lv
Intervijā piedalās:
Dace AleknaSIA “Baltijas Datoru akadēmija”
Kāda ir jūsu pieredze IT nozarē?
Es esmu Dace Alekna, strādāju BDA (Baltijas Datoru akadēmijas) mācību centrā gandrīz piecus gadus. Tā kā BDA ir tehnoloģiju apmācību uzņēmums, IT, informācijas tehnoloģijas un jaunākās nozares tendences iet roku rokā ar manu ikdienu, manu komandu un uzņēmumu kopumā.
Mēs esam tādi kā pirmie flagmaņi jeb karoga nesēji, kas iet un stāsta, kas ir jaunākais tehnoloģiju jomā, kas ir pieejams tirgū un kādas mācības un apmācības mēs varam nodrošināt uzņēmumiem un speciālistiem.
Kā jūs nodrošināt, ka apmācību vadītāju zināšanas ir aktuālas un atbilst jaunākajām nozares tendencēm?
Mēs paši esam mācību uzņēmums, un arī mums iekšēji ir ļoti spēcīga mācīšanās kultūra — citādi nemaz nevar būt. Katrs mūsu darbinieks ir savas jomas speciālists, un līdz ar to mums nepārtraukti ir jāmācās, lai varētu nelielā komandā paveikt to lielo darbu, kas mūs sagaida ikdienā.
Tie ir gan mākslīgā intelekta kursi, kuros mēs paši mācāmies, gan projektu vadības kursi, gan dažādas “soft” prasmju (starpdisciplināro un sociālo prasmju) apmācības. Mēs apzināti ieguldām savā attīstībā un zināšanu pilnveidē, lai spētu iet līdzi laikam un piedāvāt klientiem aktuālu un kvalitatīvu saturu.
Kas Latvijā visvairāk motivē darbiniekus un uzņēmumus iesaistīties apmācībās?
Motivējošie faktori ir dažādi, taču savā pieredzē es secinu, ka ļoti būtiska ir paša uzņēmuma mācīšanās kultūra. Ja vadītājs redz mācību pievienoto vērtību, ja arī personāla vadītājs to apzinās un abi kopā veido iekšējo kultūru, kur mācīšanās ir norma, tad tas būtiski ietekmē darbinieku iesaisti.
Uzņēmumi saprot, ka, ja tie nemācās un ja darbinieki neattīstās, kļūst arvien grūtāk konkurēt gan darba tirgū, gan savā nozarē kopumā. Tādēļ tiek pieņemts apzināts lēmums ieguldīt darbinieku apmācībās.
Mēs redzam, ka uzņēmumos ar izteiktu mācīšanās kultūru darbinieki paši ir motivētāki — viņi piesakās apmācībām, saņem vadības atbalstu, kārto eksāmenus un iegūst sertifikācijas. Viņi piedalās vienos kursos un pēc laika jau arī nākamajos.
No savas puses mēs kā mācību uzņēmums cieši sadarbojamies ar personāla vadītājiem, palīdzam izvēlēties piemērotākos kursus konkrētajai situācijai un skaidrojam, kāpēc tieši šādas apmācības ir nepieciešamas. Mēs sevi dēvējam par personāla vadītāju palīgiem — izstāstām par mācību katalogu, attīstības virzieniem, iespējām, kā arī par to, ko konkrētās apmācības sniegs gan darbiniekam, gan uzņēmumam kopumā.
Lielu darbu ieguldām arī skaidrošanā, kāpēc mācīšanās kultūra ir tik svarīga. Tam es patiesi ticu un redzu, kā tas praksē strādā.
Kādi ir biežākie izaicinājumi apmācību plānošanā un nodrošināšanā?
Apmācību nodrošināšanā mēs visbiežāk saskaramies ar laika jautājumu — ir jāatrod laiks mācībām. No otras puses tas ir arī darba devēja jautājums: vai uzņēmums ir ieinteresēts apmācīt darbiniekus darba laikā un sūtīt viņus uz kursiem.
Tāpat saskaramies ar situācijām, kad uz vienām apmācībām ierodas dažāda līmeņa speciālisti. Tad rodas jautājums — kā pielāgot mācību saturu, lai tas būtu vērtīgs visiem, pat ja iepriekš ir norādīti konkrēti priekšnosacījumi dalībai. Zināšanu pašnovērtējums nereti ir subjektīvs, un tas rada papildu izaicinājumus.
Globālāk skatoties, vēl viens būtisks iemesls, kāpēc uzņēmumi neinvestē darbinieku apmācībās, ir finanšu jautājums. Tomēr es teiktu, ka šobrīd vairāk nekā jebkad vēsturē uzņēmumiem ir iespēja attīstīt darbinieku zināšanas un digitālās prasmes ar Eiropas Savienības atbalstu — pat līdz 100 % apmērā. Tas ir patiesi unikāls laiks.
BDA piedāvā ne tikai savas apmācības un kursus, bet esam kļuvuši arī par speciālistiem, kas palīdz uzņēmumiem orientēties šī atbalsta piesaistē. Mums ir lieliski sadarbības partneri, kuri ir ieinteresēti uzņēmumu attīstībā un palīdz sakārtot arī dokumentu pusi. Šobrīd viss ir salīdzinoši vienkārši — atliek tikai sazināties ar mums vai attiecīgo asociāciju, un process tiek sakārtots.
Finanšu šķērslis lielā mērā atkrīt, tomēr laika jautājums joprojām saglabājas. Neskatoties uz to, šīs iespējas noteikti ir jāizmanto, jo nav garantijas, ka nākotnē šāds atbalsts būs pieejams.
Latvija ir skaidri ieguvēja no ES daudzgadu budžeta — uz katru iemaksāto eiro valsts saņem vidēji trīs līdz četrus eiro publiskajās investīcijās. Šī finansējuma plūsma palīdz mazināt attīstības atšķirības starp ES valstīm un nodrošina būtiskus papildu resursus Latvijas ekonomikas izaugsmei.
“Latvijā ir īstenoti gan valstij nozīmīgi, gan ES mērogā unikāli projekti, kas sabiedrībai nodrošina ilgtermiņa ieguvumus. Pēdējo 20 gadu laikā Latvija no ES ir saņēmusi aptuveni 18 miljardus eiro, tāpēc ir svarīgi ne tikai uzzināt, kam ES līdzekļi ir novirzīti, bet arī – cik liela ir bijusi to ietekme uz Latvijas ekonomikas izaugsmes veicināšanu,” uzsver Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājs Andris Kužnieks. “Informatīvās kampaņas ietvaros vēlamies izcelt 12 ES daudzgadu budžeta ietvaros finansētos projektus, kas būtiski uzlabojuši iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Realizēto projektu stāsti, par kuriem uzzinās Latvijas sabiedrība, vienlaicīgi ir publiska atzinība gan projektu īstenotājiem, gan publiskajai pārvaldei. Mēs pateicamies ikviena projekta pārstāvim par kampaņas informatīvajos pasākumos ieguldīto laiku!”
Avots: latvia.representation.ec.europa.eu
Kompetenču interviju vadīšana un kandidāta novērtēšana
Guna KalniņaSIA “TRIVIUMS apmācība”Personāla vadības eksperte, koučs,Lumina Learning psihometrisko mērījumu praktiķe
Kompetenču interviju vadīšanas un kandidāta novērtēšanas prasmju pilnveidošanas darbnīca Jums būs vērtīga, lai:
Mērķis
Nostiprināt interviju vadīšanas kompetenci, lai pilnveidotu kandidātu novērtēšanas procesu.
Ieguvumi
Darba metode
Praktiska un interaktīva darbnīca ar interviju simulācijām, individuālajiem un grupu uzdevumiem, situāciju analīzi un piemēriem.
Mērķauditorija
Darba devēji, personāla vadības un atlases speciālisti, vadītāji, kuri piedalās savas komandas veidošanā.
Programma
LATVIJAS DATORTEHNOLOĢIJU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu “IKT un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts”.Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/001
Projekts tiek īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu: apmacibas@itnet.lv
Projekts balstīts uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas mērķiem:
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansiālo atbalstu.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus.
Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
INFORMĀCIJA PAR PROJEKTA DARBĪBU ĪSTENOŠANAS VIETAS PIEKĻŪSTAMĪBU:
Projekta ietvaros tiek nodrošinātas darbības projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem, t.sk.: