IKT un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts.
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/001
gada 3. jūnijā, būtiski mainot pieeju tehnoloģijām, Eiropas Komisija pieņēma vērienīgu pasākumu kopumu, lai stiprinātu Eiropas Savienības digitālo autonomiju. Tā dēvētā Tehnoloģiskās suverenitātes pakete iezīmē jaunu pieeju Eiropas tehnoloģiju politikā, kuras mērķis ir samazināt stratēģisko atkarību no trešo valstu tehnoloģiju piegādātājiem un vienlaikus stiprināt Eiropas konkurētspēju, drošību un noturību.
Šīs iniciatīvas aktualitāti būtiski pastiprina pieaugošā ģeopolitiskā spriedze pasaulē. Eiropā arvien biežāk izskan aicinājumi dažādot kritiski svarīgo tehnoloģiju piegādātājus, lai mazinātu atkarību no ārpus Eiropas Savienības esošiem uzņēmumiem. Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece tehnoloģiju suverenitātes, drošības un demokrātijas jautājumos Henna Virkunena norādījusi, ka Eiropai ir būtiski mazināt tā dēvētās „riskantās atkarības”.
Kā uzsvēra Henna Virkunena: “Pašlaik vairāk nekā 80 % mūsu digitālo produktu, pakalpojumu un infrastruktūras nodrošina uzņēmumi ārpus Eiropas Savienības. Tā ir milzīga problēma Eiropas piegāžu drošībai. Mēs dzīvojam pasaulē, kur ģeopolitika un tehnoloģijas ir cieši saistītas. Tie, kuri ir tehnoloģisko inovāciju līderi, veidos nākotni, un mums ir jānodrošina, ka Eiropa šajā procesā ieņem vadošu lomu.”
Eiropas Komisija uzsver, ka tehnoloģiskās suverenitātes mērķis nav pilnīga tehnoloģiskā izolācija vai atteikšanās no globālajām piegādes ķēdēm. Drīzāk tas ir mēģinājums nodrošināt līdzsvaru un samazināt ievainojamību stratēģiski svarīgās nozarēs. Briseles Brīvās universitātes profesors Nikolā van Zēbroks šo pieeju raksturojis kā nepieciešamību Eiropai iegūt lielāku ietekmi un manevra iespējas globālajā tehnoloģiju tirgū. Viņš norādījis: “Patiesās briesmas ir nonākt gūstā, kļūt par ķīlnieku. Tieši no tā mēs vēlamies izvairīties, runājot par suverenitāti. Tas nozīmē arī būt pietiekami spēcīgiem noteiktās jomās, lai mums būtu ietekmes sviras, tā sakot, savi argumenti sarunās.”
Tehnoloģiskās suverenitātes paketi veido četri savstarpēji saistīti virzieni: Mikroshēmu akts 2.0, Mākoņdatošanas un mākslīgā intelekta attīstības akts, ES Atvērtā pirmkoda stratēģija un Stratēģiskais ceļvedis digitalizācijai un mākslīgajam intelektam enerģētikā.
Viena no prioritātēm ir pusvadītāju un mikroshēmu ražošanas attīstība Eiropā. Lai gan mikroshēmas ir kļuvušas par vienu no būtiskākajiem digitālās ekonomikas resursiem, Eiropas Savienība pašlaik saražo tikai 10,5 % no pasaulē izmantotajām mikroshēmām. Mikroshēmu akta 2.0 mērķis ir stiprināt Eiropas pusvadītāju ekosistēmu, attīstīt progresīvu mikroshēmu ražošanu un palielināt Eiropas tirgus daļu līdz 20 % jau 2030. gadā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī jaudīgu mikroshēmu attīstībai, kas nepieciešamas mākslīgā intelekta risinājumu darbībai.
Tikpat nozīmīga ir Eiropas spēja kontrolēt savu datu infrastruktūru. Šobrīd vairāk nekā 70 % Eiropas mākoņpakalpojumu tirgus kontrolē trīs ASV tehnoloģiju uzņēmumi – Microsoft, Google un Amazon. Šī situācija nozīmē, ka ievērojama daļa Eiropas publiskā un privātā sektora datu tiek glabāta infrastruktūrā, kas lielākoties atrodas ārpus Eiropas. Tādēļ Mākoņdatošanas un mākslīgā intelekta attīstības akts paredz veicināt energoefektīvu datu centru attīstību un tuvāko piecu līdz septiņu gadu laikā trīskāršot datu centru kapacitāti Eiropā, vienlaikus atbalstot mākslīgā intelekta un mākoņdatošanas tehnoloģiju attīstību.
Nozīmīga vieta paketē atvēlēta arī ES Atvērtā pirmkoda stratēģijai. Eiropas Komisija uzskata, ka atvērtā pirmkoda risinājumi var palīdzēt mazināt atkarību no ārpus Eiropas izstrādātām tehnoloģijām, vienlaikus veicinot inovāciju, sadarbību un konkurenci. Stratēģija paredz atbalstu atvērtā pirmkoda tehnoloģiju attīstībai, ieviešanai un ilgtermiņa uzturēšanai gan publiskajā, gan privātajā sektorā.
Savukārt Stratēģiskais ceļvedis digitalizācijai un mākslīgajam intelektam enerģētikā paredz paātrināt digitālo tehnoloģiju ieviešanu enerģētikas nozarē. Tas aptver tādas jomas kā elektroenerģijas tīklu optimizācija, energoefektivitātes uzlabošana ēkās un rūpniecībā, kā arī datu centru ilgtspējīga integrācija Eiropas energosistēmā.
Tehnoloģiskās suverenitātes iniciatīvu pozitīvi vērtē arī digitālo tiesību un privātuma aizstāvji. Nevalstiskās organizācijas Digitalcourage pārstāvis Makss Hampels uzsver: “Šādai infrastruktūrai ir jābūt privātumam draudzīgai, savietojamai, caurskatāmai un, kur vien iespējams, balstītai uz atvērtā pirmkoda programmatūrām. Digitālie pakalpojumi tiek pieņemti daudz labprātāk tad, ja cilvēki tos uztver kā noderīgus, nevis kā piespiešanas līdzekli. Tiem, kuri vēlas politiski virzīt digitalizāciju, ir jānodrošina, lai izvēles brīvība, datu aizsardzība un nedigitālas alternatīvas būtu neatņemama viņu stratēģijas sastāvdaļa.”
Eiropas Komisijas priekšlikumi tagad tiks apspriesti Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Parlamentā, lai izstrādātu Tehnoloģiskās suverenitātes paketes galīgo redakciju. Tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka Eiropa cenšas nostiprināt savu lomu pasaules tehnoloģiju attīstībā, veidojot konkurētspējīgāku, drošāku un noturīgāku digitālo vidi nākotnei.
Avots: digital-strategy.ec.europa.eu/lv/policies/eu-tech-sovereignty
Intervijā piedalās:
Arturs BundulisLatvijas Universitāte, Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāteStudiju attīstības vecākais eksperts
Kā jūs raksturotu Latvijas Universitātes specializāciju un ieguldījumu mikroshēmu tehnoloģiju attīstībā Latvijā?
Ir divi virzieni. Viens ir saistīts tieši ar tehnoloģiju attīstību un zinātniskajiem pētījumiem. Latvijas Universitāte, sadarbojoties ar citiem Latvijas institūtiem, vēlas attīstīt jaunas tehnoloģijas un virzīt visu šo jomu uz priekšu.
Otrs virziens ir jaunās paaudzes audzināšana, jauno ekspertu sagatavošana un tieši to zināšanu nodošana studentiem, kas ir nepieciešamas, lai viņi kļūtu par nākotnes ekspertiem šajā jomā.
Runājot jau tiešāk par Latvijas Mikroshēmu kompetences centru, tā loma Latvijas augsto tehnoloģiju un mikroelektronikas attīstībā arī ir sadalāma divās daļās, kuras savā starpā ļoti cieši saistās. Pirmais uzdevums ir saprast, kāda vispār ir Latvijas industrijas interese par mikroshēmām, kādi ir tie virzieni, kuros industrija un uzņēmumi gribētu attīstīties, un kas ir tās lietas, kas šīs attīstības iespējas ierobežo.
No tā dabiski izriet arī otrā loma – atrast risinājumus, piedāvāt apmācības, iespējams, meklēt kontaktus un veidus, kā uzņēmumiem palīdzēt attīstīties tajos virzienos, kuros tie redz savu potenciālu, lai viņi spētu augt vairāk un ātrāk mikroshēmu industrijā.
Mums ir diezgan tieša komunikācija ar uzņēmumiem. Mēs gribam vaicāt: ko jūs gribat īstenot, ko jūs gribat sasniegt, kas jūs interesē, kur jūs redzat savu potenciālu? Kad esam šo informāciju ievākuši un sapratuši uzņēmumu intereses, tad piemeklējam nepieciešamos apmācību kursus vai partnerus, kas ļautu viņiem attīstīties attiecīgajā virzienā.
Mēs ļoti fokusējamies uz komunikāciju ar industriju un izpratni par tās interesēm. Mēs meklējam programmas, kas palīdz speciālistiem augt tālāk, pilnveidot zināšanas, apgūt dažāda veida mūžizglītības programmas un saņemt cita veida atbalstu, lai viņi spētu sekot līdzi šim nepārtraukti augošajam mikročipu tirgum. Droši vien arī pēc 20 vai 30 gadiem šī attīstība turpināsies. Tehnoloģiskie risinājumi attīstās tik strauji, ka nekad nevarēs sēdēt uz vietas un cerēt, ka ar esošajām zināšanām pietiks. Tā ir nepārtraukta attīstība
Kādas šobrīd ir aktuālās tendences nozarē gan Eiropā, gan arī pasaulē?
No tehnoloģiskās puses es teiktu, ka norisinās ļoti strauja attīstība. Tirgus un tehnoloģiskie risinājumi nepārtraukti mainās. Mēs varam redzēt, kas notiek ar mākslīgā intelekta attīstību, kā tas virza uz priekšu tehnoloģisko risinājumu izaugsmi, datu centru paplašināšanos un daudz ko citu.
Taču tam ir arī otra, nedaudz politiskāka komponente. Mēs redzam, ka lielie pasaules spēlētāji – Amerika un Ķīna – saprot, ka mikroshēmas ir kļuvušas par vienu no kritiskajiem resursiem. Tāpēc viņi arvien vairāk cenšas pie sevis koncentrēt visas komponentes un procesus, kas nepieciešami čipu ražošanai. Viņi vēlas kļūt neatkarīgāki.
Tas pats notiek arī Eiropā. Mēs arvien vairāk redzam, ka Eiropa uzsver nepieciešamību ražot Eiropā, izstrādāt Eiropā un dizainēt Eiropā. Mērķis ir panākt, lai Eiropai būtu kompetence visā ar mikroshēmām saistītajā vērtību ķēdē.
Lai arī Latvija varētu virzīties šajā virzienā, galvenā atslēga ir ciešāka integrācija ar Eiropu. Eiropas kontekstā fokuss nav uz individuālām valstīm vai atsevišķiem spēlētājiem. Mikroshēmu ražošana ir ļoti gara ķēde ar daudziem iesaistītajiem, un Eiropa cenšas atrast labākos partnerus neatkarīgi no tā, vai tie atrodas Vācijā, Francijā vai Latvijā.
Tas nozīmē, ka mums ļoti precīzi jādefinē sava niša. Mums vairāk jāreklamē savas stiprās puses, vairāk jāparāda Eiropai, ka esam speciālisti konkrētās jomās, un jāintegrējas šajās ķēdēs. Būtībā tā ir ciešāka sadarbība ar Eiropas uzņēmumiem, kas jau darbojas šajā nozarē.
Šobrīd nozare Latvijā saskaras ar izaicinājumu efektīvāk izmantot Eiropas resursus. Tas nav tikai jautājums par finansējuma programmām. Tas ir arī jautājums par zināšanām un kompetencēm, kas Eiropā jau ir pieejamas, un par to, kā mēs tās varam izmantot savā labā.
Čipu industrija attīstās ļoti strauji, un mums šai attīstībai ir jāspēj sekot līdzi. Mums ir speciālisti, mums ir cilvēki ar nepieciešamajām spējām, lai kļūtu izcili. Mums vienkārši jādod viņiem vairāk iespēju un resursu augt.
Kādas caurviju prasmes mūsdienās nozares kontekstā ir svarīgi attīstīt?
Protams, arī caurviju prasmju apgūšana ir ļoti svarīga. Un es piekrītu, ka tas ir svarīgi daudzos līmeņos.
Tas nav tikai par speciālistiem, kuriem jāattīsta prasmes prezentēt savus sasniegumus, stāstīt par tiem konferencēs un parādīt, kāpēc viņu darbs ir vērtīgs un interesants. Tas ir svarīgi arī no vadības puses.
Ja paskatāmies uz mikroshēmu vērtību ķēdi – sākot no izejvielām, čipu ražošanas, testēšanas un iepakošanas līdz gala pielietojumam –, redzam ļoti lielu dažādu spēlētāju kopumu, kuru darbība ir jāsaskaņo un jāpārrauga.
Vadītājam ir jāspēj vienlaikus redzēt lielo bildi. Tas ir ļoti svarīgs soft skill – spēja skatīties uz kopējo procesu, to pārvaldīt un koordinēt.
Apgūstot šīs caurviju prasmes, lielākais ieguvums, manuprāt, ir tas, ka speciālista vērtība tikai pieaug. Un ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Eiropā ir milzīgs šīs nozares speciālistu trūkums. Ja tu esi labs speciālists, tu esi vērtīgs arī Eiropas mērogā.
Ja mēģinām atšifrēt, ko nozīmē šī vērtība, tad tās ir gan zināšanas par konkrētiem vērtību ķēdes posmiem, piemēram, dizainēšanu vai testēšanu, gan arī kontakti. Jo vairāk cilvēks iesaistās projektos, jo vairāk vērtīgu starptautisku kontaktu viņš iegūst.
Un jebkurš šāds kontakts var kļūt par atslēgu uz jaunu projektu, jaunu testēšanu vai jaunu iespēju ieviest savu tehnoloģiju. Zem šīs vērtības slēpjas gan zināšanas, gan kontakti.
Arturs Bundulis ir iesaistīts Latvijas Mikroshēmu kompetences centra (LCCC) darbībā. LCCC darbojas projekta Microchip Competence Centre of the Republic of Latvia ietvaros, kas tiek finansēts Eiropas Savienības programmas Digitālā Eiropa ietvaros saskaņā ar līgumu Nr. 101217976. Paustie uzskati un viedokļi ir autora uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Latvijas Zinātnes padomes uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs par tiem nav atbildīgi.
Eiropas Savienība 2026. gadā turpina īpaši uzsvērt strukturālo prasmju trūkumu kā vienu no galvenajiem izaicinājumiem konkurētspējas un ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā. Darba tirgus transformācija, digitalizācija un zaļā pāreja būtiski maina pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka, radot pieaugošu nepieciešamību pēc mērķtiecīgām investīcijām izglītībā, apmācībās un mūžizglītībā.
Eiropas Komisijas iniciatīvas “Union of Skills” viena gada darbības pārskatā īpaši tiek uzsvērts, ka prasmju trūkums tieši ietekmē Eiropas spēju saglabāt konkurētspēju globālajā ekonomikā. Dokumentā norādīts:
“Prasmju un darbaspēka neatbilstība kavē Eiropas konkurētspēju.”
— Eiropas Komisija, “Union of Skills: one year of concrete action to keep Europe competitive”, 2026. gada 5. marts
Vienlaikus Eiropas Komisija skaidro, ka prasmju attīstība un darbaspēka pielāgošana jaunajām nozarēm ir centrālais instruments, lai mazinātu plaisu starp darba tirgus pieprasījumu un pieejamajiem talantiem. Tiek īpaši akcentēta profesionālās izglītības stiprināšana, pārkvalifikācijas iespējas un ciešāka sadarbība starp uzņēmumiem un izglītības sektoru.
Šī pieeja apliecina, ka cilvēkkapitāls un prasmes Eiropas Savienībā tiek skatīti ne tikai kā sociālās politikas elements, bet kā stratēģisks ekonomikas attīstības un konkurētspējas pamats.
Avots: employment-social-affairs.ec.europa.eu
“Darījumu pārliecinošas slēgšanas metodes”
Dzintars KoknēvičsSIA “Mercuri International”Valdes loceklis un biznesa konsultants
Kursa nozīmīgākās tēmas:
LATVIJAS DATORTEHNOLOĢIJU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu “IKT un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts”.Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/001
Projekts tiek īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu: apmacibas@itnet.lv
Projekts balstīts uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas mērķiem:
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansiālo atbalstu.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus.
Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
INFORMĀCIJA PAR PROJEKTA DARBĪBU ĪSTENOŠANAS VIETAS PIEKĻŪSTAMĪBU:
Projekta ietvaros tiek nodrošinātas darbības projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem, t.sk.: