IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Laika posmā no 17. marta līdz 4. aprīlim Latvijā norisinājās pasākums “ALL Digital Weeks 2025” (#ADWeeks2025), kura ietvaros marta beigās tika organizēta “Digitālā nedēļa 2025”. Tās fokusā bija nākotnes digitālās prasmes, tostarp mākslīgais intelekts, kiberdrošība un digitālās prasmes izglītībā. Šādi notikumi sniedz iespējas gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem piedalīties dažādos klātienes un tiešsaistes pasākumos, kuros var attīstīt jau esošās vai apgūt jaunas digitālās prasmes.
“Digitālās nedēļas 2025” ietvaros notika vairāki pasākumi, tostarp “Fokuss: Prasmes digitālajā desmitgadē”, un izskatītas tādas tēmas kā digitālās prasmes un mākslīgais intelekts, digitālās prasmes izglītībā, digitālā drošība, IKT manai nākotnes karjerai.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente prof. Signe Bāliņa uzsver, ka šie informatīvie un izglītojošie pasākumi ļauj pilnveidot savas digitālās prasmes un apzināties tehnoloģiju sniegtās iespējas, jo to mērķis ir veicināt digitālo prasmju un tehnoloģiju izmantošanas nozīmību ikviena cilvēka un organizācijas ikdienā.
“Digitālo nedēļu 2025” rīko LIKTA sadarbībā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Kultūras informācijas sistēmu centru. Vienlaikus kampaņas ietvaros savus pasākumus rīkoja arī citas organizācijas – IKT nozares uzņēmumi, valsts iestādes, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, bibliotēkas, digitālie centri un izglītības iestādes.
Avots: eprasmes.lv
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts.
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/001
Marta vidū norisinājās izglītojoša ideju diena “Mākslīgais intelekts izglītībā”, uz kuru bija aicināti pieteikties 7.-12. klašu tehnoloģiju mācību jomas skolotāji. Pasākuma laikā tehnoloģiju eksperti dalījās gan ar pieredzes stāstiem, gan iepazīstināja ar risinājumiem un metodēm jēgpilnai mākslīgā intelekta (MI) izmantošanai skolās.
Ideju dienu atklājot, ar savu pieredzi iepazīstināja Dr. Vanessa Camilleri, Maltas Universitātes Mākslīgā intelekta katedras vecākā pasniedzēja, kura specializējas MI izmantošanā izglītībā un cilvēka – datora mijiedarbībā. Pēcāk Kaspars Kauliņš, MI valodas tehnoloģiju popularizētājs, Tildes starptautiskā biznesa attīstības direktors un Latvijas IT klastera padomes priekšsēdētājs, iepazīstināja ar savu redzējumu par to, kā MI ietekmēs izglītības procesu. Savukārt Egle Tamelīte, Samsung “Solve for Tomorrow” iniciatīvas vadītāja Baltijā, dalījās ar secinājumiem no Samsung korporatīvās atbildības programmas “Solve for Tomorrow” (ikgadējs ideju konkurss 9.-12. klašu skolēniem Baltijas valstīs). Pasākuma laikā tika novadītas MI darbnīcas, kuras sniedza ieskatu par MI lietošanu no pamatiem līdz praksē izmantojamiem risinājumiem. Ideju dienu papildināja arī citas izglītojošas uzstāšanās par MI intelektu mijiedarbībā ar radošumu un tehnoloģijām, dziļviltojumiem, tehnoloģiju uzņēmumu perspektīvām, 3td e-grāmatu bibliotēku, produktu dizainu, palīdzību skolotājiem u.c.
Pasākumu organizēja Rīgas Biznesa skola, tās direktore Inese Muzikante to raksturo šādi: “Šī gada konference veltīta praktiskai un jēgpilnai tehnoloģiju mācīšanai, sniedzot skolotājiem ne tikai teorētisku izpratni, bet arī konkrētus rīkus un metodes, ko izmantot ikdienas darbā ar skolēniem. Eksperti dalījās pieredzes stāstos par to, kā MI var bagātināt mācību procesu, uzlabot individuālo pieeju skolēniem un veicināt radošumu, kā arī pievērsās svarīgiem jautājumiem par drošību, ētiku un datu aizsardzību. Šī bija iespēja skolotājiem attīstīt savas prasmes un smelties iedvesmu no profesionāļiem, lai tehnoloģijas klasē izmantotu efektīvi un mērķtiecīgi.”
Avots: idejudiena.rbs.lv
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Šā gada 24.-28.februārī norisinājās Vidzemes inovāciju nedēļa, kurā ik gadu Vidzemes plānošanas reģions izceļ kādu ar inovācijas attīstību saistītu tēmu, lai rosinātu jaunas idejas gan publiskās pārvaldes, gan uzņēmējdarbības sektoros. Šī gada tēma bija uzdrīkstēšanās – inovāciju un zinātniskās attīstības dzinējspēks!
Viens no notikumiem, kas īpaši tika izcelts Vidzemes inovāciju nedēļā, bija pasākums “Uzdrīksties mainīt!”. Tas bija veltīts iedvesmai un drosmei pieņemt jaunus izaicinājumus un tika organizēts sadarbībā ar kopienu Vidzeme TechGirls. Tā laikā trīs dāmas, kuras ir spērušas nozīmīgu soli savā dzīvē – pievērsušās IT jomai – dalījās savos pieredzes stāstos, kā radās interese par IKT nozari, kādi soļi tika sperti, pārkvalificējoties no citām profesijām, mainot karjeru, kādas apmācības tika apgūtas. Īpašs uzsvars tika likts uz mācību tēmu, dalībnieces atklāti runāja par grūtībām un izaicinājumiem, apgūstot jaunas zināšanas un prasmes, kā arī par atbalstu, ko viņas saņēmušas šajā laikā.
Šis pasākums bija lieliska iespēja ikvienam, kurš apsver iespēju ienākt IT pasaulē, jo personīgie stāsti, personīgās stratēģijas un citu uzdrīkstēšanās pieredzes stāsti var palīdzēt gūt pārliecību un iedvesmu rīcībai.
Avots: innovation.vidzeme.lv
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Zīmola “Visma” viens no Latvijā pārstāvētajiem uzņēmumiem “Visma Enterprise” jau ir izstrādājis daudziem zināmo resursu vadības sistēmu “Visma Horizon”. Tas ir digitāls rīks, kas sniedz iespējas aprēķināt algas, to izmanto aptuveni 40% Latvijas uzņēmumu, grāmatvedības programmatūra automatizē datu ievadi un mazina cilvēcisko kļūdu iespējamību. Šī zīmola IT produktu klāstā ir arī citi risinājumi, piemēram, darbinieku pašapkalpošanās portāls HoP, personāla vadības un biznesa inteliģences rīki, kā arī citi IT risinājumi un sistēmu integrācijas.
Mūsdienu biznesa vidē IT un dažādi digitālie risinājumi būtiski uzlabo uzņēmumu efektivitāti un konkurētspēju, tā atzīst daudzu nozaru eksperti. “Visma Enterprise” pārstāve Laura Brīvība-Dzenuška zina teikt: “Lai gan valsts pārvaldes līmenī Latvija ir sasniegusi ļoti augstu digitalizācijas līmeni, biznesa vidē vēl ir daudz darāmā. Manuālie procesi, intuīcijā balstīti lēmumi un nepietiekami izmantotas tehnoloģijas nereti kavē uzņēmumu izaugsmi. Tieši tāpēc “Visma” risinājumi ir vērsti uz to, lai palīdzētu uzņēmumiem uzlabot efektivitāti un stiprinātu konkurētspēju gan vietējā, gan globālā mērogā. Turklāt šie risinājumi radīti īpaši Latvijas tirgum un tā vajadzībām, kas ir papildu pievienotā vērtība.”
Papildu jau zināmajiem produktiem, uzņēmums tirgū piedāvā arī jaunu inovatīvu risinājumu – darba maiņu plānošanas rīku “Numo”, kura mērķis ir atvieglot darba grafiku plānošanu uzņēmumiem, kuru darbība balstīta uz maiņu vai nestandarta darba laiku. Šis rīks ne tikai ievēro aktuālās normatīvo aktu prasības, bet arī spēj pielāgoties konkrētā uzņēmuma vajadzībām un darbinieku vēlmēm, automatizējot sarežģītus grafiku veidošanas procesus. “Numo” jau šobrīd ir pieejams klientiem, un uzņēmums turpina aktīvu darbu pie tā pilnveides, lai tas būtu piemērots dažādu nozaru specifikai.
Avots: business.gov.lv
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Pērn decembrī Kuldīgā norisinājās apjomīga konference DIGI SPĒKS. Tā sniedza praktisku ieskatu digitālo prasmju attīstībā IKT nozares uzņēmējdarbībā, kuru vienlaikus papildināja būvniecības, tūrisma, vieglās rūpniecības un kokrūpniecības nozaru pārstāvji, tostarp uzņēmēji, eksperti, nozaru līderi un citi interesenti. Konferences galvenais rīkotājs bija Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”.
Konferences laikā uzņēmumu pārstāvji un nozaru eksperti dalījās ar pieredzes un veiksmes stāstiem par rezultātu sasniegšanu, pateicoties digitālo prasmju izmantošanai. Tāpat tā bija iespēja dibināt jaunus kontaktus, veidot sadarbības un satikt daudz iedvesmojošu cilvēku vienuviet. Pasākuma laikā prezentācijas par digitalizāciju bija sagatavojuši: Gvido Grīnbergs no Nodibinājuma “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”, Pauls Siliņš no RigaTechGirls, Kaspars Rožkalns no SIA “UPB Nams”, Jurģis Kalniņš no SIA „Rietumu būvvadība”, Marija Gordina no MG Digital Fashion Studio, Aleksandrs Bobrovs no SIA “Trempel”,
Olavs Rāciņš no Delulu Solutions, Antra Meike no SIA “Hotel Virkas muiža”, Sintija Pusaudze no Liepājas Tūrisma informācijas biroja, Edgars Makarovs no SIA “Kurekss”, Sandis Fogelmanis no SIA “Stiga RM”, Kristaps Freimanis no SIA “TestDevLab” un Agate Ambulte no Digitālo inovāciju parka.
Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības atbalsta departamenta direktore Ilze Lore konferences dalībniekus informēja par pieejamo finansiālo atbalstu uzņēmumu digitalizācijai, apmācību kursiem un iespējām saņemt finansējumu no ES atbalsta programmām. Galvenais secinājums – digitālās prasmes vairs nav tikai nākotnes nepieciešamība, bet gan šodienas realitāte. Mūsdienu uzņēmumu konkurētspēja un efektivitāte ir tieši atkarīga no spējām pielāgoties digitālajai videi. Digitalizācija ir nepārtraukts process, kas prasa elastību, zinātkāri un gatavību mācīties.
Avots: vatp.lv
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Novembra izskaņā Ķīpsalā tika aizvadīts trīs dienu “Tech Industry” Biznesa un inovāciju forums. Datortehnoloģijas nu jau ir saistītas ar visu jaunāko metālapstrādes, metālizstrādājumu ražošanas, mašīnbūves, būvniecības, automatizācijas, elektronikas, elektrotehnikas, autoservisu, ceļu un tiltu celtniecības, kuģu, dzelzceļu un avio būves, lauksaimniecības, ūdensapgādes un siltumapgādes tehnoloģijām. Ikvienas saistītās nozares pārstāvji varēja smelties jaunas zināšanas no Latvijas un citu valstu nacionālajiem stendiem, kas prezentēja ražotāju piedāvājumu, gūt pieredzi ārvalstu dalībnieku stendos no jauno iekārtu, produktu un pakalpojumu prezentācijām, dibināt jaunus biznesa kontaktus un sasniegt sadarbības partnerus no visas pasaules, kā arī piedalīties diskusijās un papildināt prasmes no zinātnes un ražotāju jaunākajiem sasniegumiem.
Izstādes dalībnieku vidū bija sastopami ārvalstu dažādu iekārtu ražotāji, kas demonstrēja modernākās metālapstrādes un rūpnieciskās iekārtas darbībā, mašīnbūves iekārtas un materiālus, metināšanas iekārtas, elektroinstrumentus, gaisa plūsmu tehnoloģijas un hidrotehnoloģijas, metālizstrādājumus, iekārtas un materiālus ražošanai, pakalpojumu servisu, automatizācijas un vadības sistēmas, hidrauliskās iekārtas, mēriekārtas, elektroniku un elektrotehniku, robotizētas iekārtas, gāzes apgādes iekārtas, noliktavu aprīkojumu, darba aizsardzības līdzekļus, iekraušanas un izkraušanas tehniku u. c.
Izstādi organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija sadarbībā ar Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību BT 1.
Avots: techindustry.lv
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Ventspilī bāzētā videospēļu kontrolieru ražotāja un jaudīgā ‘startup’ jeb jaunuzņēmuma SIA Azeron produkti ir unikāli videospēļu nozarē, un tos arvien vairāk izmanto arī darbā ar dažādām datorprogrammām. Šie ergonomiskie risinājumi ir pielāgojami katra klienta rokai – Azeron ir viens no retajiem ražotājiem, kas piedāvā ‘keypad’ izgatavošanu arī kreiļiem.
Azeron izstrādātie tastatūru aizstājēji cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ne tikai mainījuši datorprogrammu un videospēļu pasauli, bet arī pavēruši neticamas iespējas spēlēt videospēles un iekļauties sabiedrībā cilvēkiem ar dažādiem fiziskiem ierobežojumiem, kuru dēļ ar standarta datora perifērijas ierīcēm, piemēram, klaviatūru un peli to nebūtu iespējams paveikt. Produkts ir veidots kā ergonomiskas videospēļu peles, datora klaviatūras hibrīds, kas ļauj tā lietotājiem spēlēt spēles vai strādāt ar datorprogrammām ar vienu roku. Šis projekts tapis sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Norvēģijas finanšu instrumenta atbalsta programmu.
Projektu vadītāja Eva Daigina skaidro: “Šobrīd savu produkciju eksportējam uz vairāk nekā 100 dažādām pasaules valstīm. Labi saprotam, ka, lai augtu un sasniegtu arvien jaunas virsotnes, ir nepieciešams turpināt ieguldīt sava uzņēmuma izaugsmē un meklēt dažādas finansējuma piesaistes iespējas – projektu konkursus, atbalsta programmas [..]”.
Azeron ir Ventspilī bāzēts inovatīvu, ergonomisku videospēļu aksesuāru ražotājs. Katrs produkts tiek izstrādāts pēc individuāla pasūtījuma, ražojot detaļas ar vairāk kā 100 uzņēmuma īpašumā esošajiem 3D printeriem un pēc tam saliekot ar rokām. Daudzi uzņēmuma klienti ir arī pasaulē pazīstami spēlētāji, jūtūberi ar tūkstošiem un miljoniem sekotāju.
Avots: business.gov.lv
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Šā gada 19.septembrī Latvijas Darba devēju konfederācijas Elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares ekspertu padomes (EIKT NEP) sēdē tika apspriesti ekspertu secinājumi par dalību profesionālās kvalifikācijas eksāmenos “Datorsistēmu tehniķis” dažādās mācību iestādēs.
A.Dūda informēja, ka piedalījās eksāmenā Rīgas Valsts tehnikumā. Viņš norādīja, ka audzēkņu sagatavotības līmenis ir labs, taču ieteica iekļaut vairāk jautājumu par kiberdrošību. Viņš arī uzsvēra, ka praktiskajā daļā būtu jāļauj izmantot mobilos telefonus un internetu, jo reālajā dzīvē svarīgi ir zināt, kā atrast nepieciešamo informāciju.
I.Putniņš piedalījās eksāmenā Rīgas Tehniskajā koledžā un atzina, ka audzēkņi ir zinoši un ieinteresēti tehnoloģijās. Viņš uzsvēra sadarbības nozīmi ar uzņēmumu “Mikrotik”, bet ieteica izmantot arī citu ražotāju rūterus. Viņš norādīja uz novecojušo materiāltehnisko bāzi un aicināja nodrošināt jaunākās paaudzes demo datorus. Tāpat viņš uzsvēra nepieciešamību uzlabot latviešu valodas prasmes tehnisko specifikāciju izpratnei.
D.Zariņš piedalījās eksāmenā Ogres tehnikumā un atzina, ka tehnikums labi tika galā ar uzdevumiem. Viņš norādīja, ka, lai gan datori nebija paši jaunākie, tika izmantoti “Mikrotik” maršrutētāji, un audzēkņi labi tika galā ar uzdevumiem, kas saistīti ar “Windows” un “Linux” operētājsistēmu instalēšanu. Viņš uzsvēra, ka eksāmens notika labā līmenī un aicināja arī citus uzņēmumu pārstāvjus piedalīties.
Eksperti kopumā atzina, ka audzēkņu sagatavotības līmenis ir labs, taču norādīja uz nepieciešamību iekļaut vairāk jautājumu par kiberdrošību un uzlabot materiāltehnisko bāzi. Tāpat tika uzsvērta sadarbības nozīme ar tehnoloģiju uzņēmumiem un nepieciešamība uzlabot latviešu valodas prasmes tehnisko specifikāciju izpratnei.
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Stājas spēkā Eiropas Mākslīgā intelekta akts (MI akts), kas ir pasaulē pirmais visaptverošais regulējums mākslīgā intelekta jomā. MI akts ir izstrādāts, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienībā (ES) izstrādātais un izmantotais mākslīgais intelekts ir uzticams, un tajā ir paredzēti aizsardzības pasākumi cilvēku pamattiesību aizsardzībai. Regulas mērķis ir izveidot saskaņotu MI iekšējo tirgu ES, veicinot šīs tehnoloģijas ieviešanu un radot labvēlīgu vidi inovācijai un investīcijām. Mākslīgā intelekta akts ievieš uz nākotni vērstu mākslīgā intelekta definīciju, kuras pamatā ir produktu drošums un uz risku balstīta pieeja ES.
Mākslīgā intelekta akts stājies spēkā šā gada 1. augustā, un tas būs pilnībā piemērojams divus gadus vēlāk, ar dažiem izņēmumiem: aizliegumi stāsies spēkā pēc sešiem mēnešiem, pārvaldības noteikumi un pienākumi attiecībā uz vispārējā lietojuma MI modeļiem kļūs piemērojami pēc 12 mēnešiem, un noteikumi par MI sistēmām, tiks piemēroti pēc 36 mēnešiem. Lai atvieglotu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu, Eiropas Komisija ir uzsākusi Mākslīgā intelekta paktu — brīvprātīgu iniciatīvu, kuras mērķis ir atbalstīt turpmāko īstenošanu, un aicina mākslīgā intelekta izstrādātājus ES un ārpus tās laikus izpildīt Mākslīgā intelekta aktā noteiktos galvenos pienākumus.
Avots: digital-strategy.ec.europa.eu
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Dažādus mākslīgā intelekta rīkus, runas un attēlu ģeneratorus, vairs neizmanto tikai datorzinātnieki un tehnoloģiju profesionāļi, bet gan cilvēki visās dzīves jomās, arī izglītības kontekstā. Jau pāris gadus, kopš 2022. gada rudenī tika atklāta programma ChatGPT, mākslīgā intelekta izmantošana ir nonākusi plašākā sabiedrībā.
Pieaugušo izglītotāji iepazīstina savus izglītojamos ar jaunajām tehnoloģijām, izmantojot pieredzi, analīzi un diskusijas par mākslīgā intelekta rīkiem. Lai strādātu ar mākslīgo intelektu, ir nepieciešamas dažādas prasmes un iemaņas, par to tiek runāts sadaļā “Mākslīgā intelekta lietotprasme”.
Ir izstrādāts ieteikumu apkopojums, kas sniedz pārskatu, kas palīdzēs apgūt mākslīgā intelekta lietošanas prasmes:
Pedagogiem ir īpaša atbildība pret saviem izglītojamajiem, īpaši pieaugušo izglītībā, tādēļ viņi tiek aicināti izskaidrot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas un riskus un mudināt izglītojamos kompetenti un atbildīgi izmantot jaunās tehnoloģijas. Kopumā ir ieteicams izglītības pasākumos izmantot reflektējošu pieeju mākslīgajam intelektam ar mērķi veicināt kritisko domāšanu.
Avots: epale.ec.europa.eu
(vairāk…)
