IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Stājas spēkā Eiropas Mākslīgā intelekta akts (MI akts), kas ir pasaulē pirmais visaptverošais regulējums mākslīgā intelekta jomā. MI akts ir izstrādāts, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienībā (ES) izstrādātais un izmantotais mākslīgais intelekts ir uzticams, un tajā ir paredzēti aizsardzības pasākumi cilvēku pamattiesību aizsardzībai. Regulas mērķis ir izveidot saskaņotu MI iekšējo tirgu ES, veicinot šīs tehnoloģijas ieviešanu un radot labvēlīgu vidi inovācijai un investīcijām. Mākslīgā intelekta akts ievieš uz nākotni vērstu mākslīgā intelekta definīciju, kuras pamatā ir produktu drošums un uz risku balstīta pieeja ES.
Mākslīgā intelekta akts stājies spēkā šā gada 1. augustā, un tas būs pilnībā piemērojams divus gadus vēlāk, ar dažiem izņēmumiem: aizliegumi stāsies spēkā pēc sešiem mēnešiem, pārvaldības noteikumi un pienākumi attiecībā uz vispārējā lietojuma MI modeļiem kļūs piemērojami pēc 12 mēnešiem, un noteikumi par MI sistēmām, tiks piemēroti pēc 36 mēnešiem. Lai atvieglotu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu, Eiropas Komisija ir uzsākusi Mākslīgā intelekta paktu — brīvprātīgu iniciatīvu, kuras mērķis ir atbalstīt turpmāko īstenošanu, un aicina mākslīgā intelekta izstrādātājus ES un ārpus tās laikus izpildīt Mākslīgā intelekta aktā noteiktos galvenos pienākumus.
Avots: digital-strategy.ec.europa.eu
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Dažādus mākslīgā intelekta rīkus, runas un attēlu ģeneratorus, vairs neizmanto tikai datorzinātnieki un tehnoloģiju profesionāļi, bet gan cilvēki visās dzīves jomās, arī izglītības kontekstā. Jau pāris gadus, kopš 2022. gada rudenī tika atklāta programma ChatGPT, mākslīgā intelekta izmantošana ir nonākusi plašākā sabiedrībā.
Pieaugušo izglītotāji iepazīstina savus izglītojamos ar jaunajām tehnoloģijām, izmantojot pieredzi, analīzi un diskusijas par mākslīgā intelekta rīkiem. Lai strādātu ar mākslīgo intelektu, ir nepieciešamas dažādas prasmes un iemaņas, par to tiek runāts sadaļā “Mākslīgā intelekta lietotprasme”.
Ir izstrādāts ieteikumu apkopojums, kas sniedz pārskatu, kas palīdzēs apgūt mākslīgā intelekta lietošanas prasmes:
Pedagogiem ir īpaša atbildība pret saviem izglītojamajiem, īpaši pieaugušo izglītībā, tādēļ viņi tiek aicināti izskaidrot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas un riskus un mudināt izglītojamos kompetenti un atbildīgi izmantot jaunās tehnoloģijas. Kopumā ir ieteicams izglītības pasākumos izmantot reflektējošu pieeju mākslīgajam intelektam ar mērķi veicināt kritisko domāšanu.
Avots: epale.ec.europa.eu
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Pieaugot digitālo datu apjomam, pieaug arī digitālo atkritumu apjoms. Mēs piedzīvojam, kā samazinās atšķirība starp reālo un virtuālo pasauli. Digitālais kļūst arvien reālistiskāks, un reālais kļūst tikpat elastīgs un pielāgojams kā digitālais. Un tas nozīmē aizvien vairāk klikšķus digitālajā vidē. Digitālie atkritumi ir jebkāds saturs un datnes, kas tiek uzglabātas, lai gan patiesībā nav nepieciešamas.
Interesanti fakti par digitālajiem atkritumiem:
• Datu glabāšanas serveru enerģijas patēriņš kopš 2017.gada pieaudzis par 266%.
• 90% no visiem datiem vairs netiek izmantoti 3 mēnešus pēc to saglabāšanas.
• Viens e-pasts ir vidēji 0.3- 4g CO₂. Tas ir tikpat CO₂ izmešu, kā ieslēdzot spuldzīti uz 6 minūtēm.
• 2007.gadā visas pasaules radītais datu apjoms sasniedza 1 zetabaitu. Tikai trīs gadus vēlāk tie bija jau 2 zetabaiti, bet 2035. gadā mēs izveidosim vairāk nekā 2000 zetabaitus datu.
Digitālie atkritumi ir problēma, jo virtuālo atkritumu radīšana un uzkrāšana rada reālu enerģijas patēriņu un CO₂ izmešus. Katru dienu pasaulē tiek nosūtīti vairāki simti miljardi e-pastu un desmiti triljoni surogātpasta e-pastu. Katru gadu tas rada 20 miljonus tonnu CO₂.
VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) un biedrība Pēdas.lv, kas ir Lielās talkas organizators, ir noslēdzis sadarbības līgumu par dabai draudzīga dzīvesveida popularizēšanu, kā arī sabiedrības informēšanu un izglītošanu par digitālo atkritumu apjoma mazināšanas iespējām un to radīšanas ierobežošanu.
Avots: https://www.lvrtc.lv
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Šā gada 8.maijā norisinājās Datakom rīkotā konference “Biznesa tehnoloģiju diena” Rīgā,
Hanzas peronā. Konference šogad tika veltīta drošības risinājumu un pakalpojumu tēmai.
Eksperti no Latvijas un ārvalstīm dalījās informācijā par jaunākajām tendencēm IT drošības jomā, bija iespēja dzirdēt uzņēmumu pieredzes stāstus, kā arī praktiskā veidā 14 demo stendos iepazīt dažādus
IT risinājumus.
Konferences programmā tika apskatītas tādas tēmas, kā NIS2 direktīvas ieviešana uzņēmumā, kiberdrošības apturēšana reāllaikā, NIS2 & DORA transformācija, peļņa tirdzniecībā, jaunās ēras inovācijas, nozares ekonomikas aktualitātes, IT procesi un ar to saistītais kritiskais minimums, Redhat Openshift izmantošanas pieredze, informācijas drošība mūsdienu uzņēmumā, digitalizācijas programmu aktualitātes un daudz citu. Tāpat konferences ietvaros tika novadīta tehniskā sesija, kas visas dienas garumā sniedza iespēju aprunāties ar ražotāju (IBM, Palo Alto Networks, u. c.) pārstāvjiem un Datakom tehniskajiem konsultantiem.
Mērķauditorija “Biznesa tehnoloģiju dienā” ietvēra uzņēmumu un valsts iestāžu vadītājus, finanšu un IT nodaļu vadītājus, kā arī ikvienu citu interesentu. Konferences noslēgumā bija iespēja piedzīvot muzikālu baudījumu, loteriju un biznesa videi
tik nozīmīgo tīklošanās daļu.
Avots: https://www.datakom.lv
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Šā gada 13.maijā norisinājās digitālās nedēļas atklāšanas pasākums “Ceļā uz digitālu un drošu Latviju” tiešraidē, ko organizēja Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA). Tas kalpoja, kā ievads ikgadējai informatīvi izglītojošajai kampaņai “Digitālā nedēļa 2024”, kas norisinājās no 13. līdz 18. maijam. Ikviens interesents tika aicināts piedalīties ar mērķi gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem iepazīt, apgūt un attīstīt jaunas digitālās prasmes.
Pasākuma laikā tika pārrunātas Latvijas prioritātes Digitālās transformācijas jomā, ievērojot Eiropas Savienības Digitālās dekādes un Latvijas Digitālās Transformācijas pamatnostādņu izvirzītos uzdevumus. Uzsvars tika likts uz digitālās drošības, mākslīgā intelekta un uzņēmumu un publiskā sektora digitalizācijas attīstības aspektiem. Digitālās nedēļas 2024 ietvēra tādus tematus, kā digitālās prasmes un mākslīgais intelekts, digitālie pakalpojumi un prasmes iedzīvotājiem, digitālās prasmes un risinājumi uzņēmējiem, digitālās drošības diena, digitālās prasmes izglītībā.
Digitālā nedēļa Latvijā tiek organizēta ALL Digital Weeks 2024 ietvaros un šogad Latvijā notika jau 15. reizi. Pirmo reizi “Digitālās nedēļas 2024” noslēdzošā diena – 18. maijs – bija veltīta Muzeju naktij, kurā Latvijas muzeji tika aicināti atklāt iedzīvotājiem savos krājumos digitalizētās vērtības.
Avots: https://likta.lv
(vairāk…)1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Tā kā 2023. gads ir pasludināts par Eiropas prasmju gadu, tā galvenais uzstādījums ir dot jaunu impulsu mūžizglītībai, sekmēt iedzīvotāju un uzņēmumu pilnvērtīgu iesaisti zaļajā un digitālajā pārejā, atbalstīt inovācijas un konkurētspēju. Šā gada 12.oktobrī norisinājās tiešsaistes seminārs “Prasmju nākotne”, ko organizēja Izglītības un zinātnes ministrija EPALE – pieaugušo izglītība Latvijā sadarbībā ar Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA).
Semināra laikā tika stāstīts tostarp par Digitālās dekādes ziņojumu 2023. Digitālo prasmju jomā ES ir apņēmusies gādāt par to, lai līdz 2030. gadam vismaz 80% 16–74 gadu vecu iedzīvotāju vidū digitālo pamatprasmju līmenis paaugstinātos un lai IKT speciālistu skaits sasniegtu 20 miljonus.
Ziņojumā atsevišķi ir izdalīti dati par Latviju, kas liecina, ka digitālo prasmju jomā Latvija atrodas nedaudz zem ES vidējā: pamata digitālās prasmes ir tikai 51% iedzīvotāju un tikai 14% uzņēmumu veic savu darbinieku apmācības digitālās prasmēs.
Secināms, ka aizvien aktuālāks kļūst digitālo prasmju jautājums un tā nozīmīgums digitālās pārveides ietekmē, tādēļ Eiropas rekomendācijas mērķu sasniegšanai paredz izmantot Eiropas ietvaru izmantošanu digitālo prasmju attīstībai, esošo resursu metodoloģiju un materiālu atkal izmantošanu un mērogošanu, digitālo prasmju sertifikāciju, pārkvalificēšanu un kvalifikācijas paaugstināšanu, mikrokredītu sistēmu atsevišķu kompetenču, moduļu atzīšanai un apliecināšanai, individuālos mācību kontus, kā arī īpašs uzsvars tiek veltīts kiberdrošības prasmēm.
Avots: https://epale.ec.europa.eu
(vairāk…)1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Veicot izpēti “Darbspēkam ir nepieciešama pilnveide un pārkvalifikācija mākslīgā intelekta (MI), virtuālās realitātes (VR) un sociālās inovācijas (SI) jomā” ir publicēts ziņojums, kura 2. darba pakas ietvaros, projekta partneri veidoja pamatus mācību moduļu izstrādei, izmantojot augšupēju un uz galalietotāju orientētu pieeju.
Lai noskaidrotu uzņēmumiem nepieciešamās prasmes MI, VR un SI jomās, kā arī iegūtu detalizētu informāciju, tika uzrunāts plašs uzņēmumu skaits visās nozarēs. Attiecībā uz AI un VR jomām, visās astoņās iesaistītajās valstīs tika organizēta tiešsaistes aptauja. SI jomā, ņemot vērā, ka šī tēma koncepcijas un informācijas vākšanas ziņā ir sarežģītāka kā AI un VR, tika organizētas fokusa grupas diskusijas. Iegūtie rezultāti tika apkopoti un analizēti, un balstoties uz tiem, tika izveidots saraksts ar kopējām prasmju vajadzībām visās trīs jomās.
Straujā un mainīgā ekonomiskajā vidē, darbinieki ar atbilstošām prasmēm ir būtisks uzņēmumu konkurētspējas elements. Tieši tāpēc ir ieteicams, lai uzņēmumos būtu izveidota labvēlīga mācību vide. Aptuveni puse respondentu regulāri veic darbinieku prasmju novērtēšanu vai arī uzņēmumā ir par apmācībām atbildīga persona/departaments. Tajā pašā laikā 73% respondentu uzskata, ka viņu uzņēmumam būtu lietderīga personāla kvalifikācijas celšana vai pārkvalificēšana IT jomā, savukārt 68% respondentu uzskata, ka darbinieki nav pietiekami apmācīti IT jomā. Turklāt lielākā daļa uzskata, ka darbiniekiem nav pietiekamu IT prasmju, lai veiktu savu darbu, un vienlaikus atzīst, ka darba vietas vajadzības ir vissvarīgākais faktors IT apmācības jomā.
Projekta kontekstā sociālā inovācija (SI) tiek aplūkota kā rīks, kas palīdz uzņēmumiem digitālo pārmaiņu procesā, sevišķi mākslīgā intelekta un virtuālās realitātes ieviešanā.
Avots: https://eulep.eu
(vairāk…)1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Lai nodrošinātu saikni starp Eiropas Kodolpētniecības organizāciju (CERN) Latvijas uzņēmējiem un zinātniskajām institūcijām, šā gada oktobrī Ženēvā, Šveicē darbu sāk Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība, kas darbosies saskaņā ar Latvijas CERN stratēģiju.
CERN piedāvā iespējas gan lieliem pieredzējušiem uzņēmumiem, gan zinātņietilpīgiem jaunuzņēmumiem. Metālapstrāde, mašīnbūve, elektronika, informāciju un komunikāciju tehnoloģijas ir Latvijas galvenās eksporta un tehnoloģiju nozares, kuru produkti un pakalpojumu sakrīt ar CERN attīstītām tehnoloģijām. Latvija kopš 2021. gada ir CERN asociētā dalībvalsts, un mūsu valsts mērķis ir tuvāko gadu laikā kļūt par pilntiesīgu šīs organizācijas dalībvalsti. Dalība šajās izglītības programmās sniedz iespēju paplašināt savas zināšanas par daļiņu fiziku un jaunākajām tehnoloģijām.
Citējot LIAA direktora pienākumu izpildītājas Ivetas Strupkājas teikto, secināms, ka papildu izglītība sadarbībā ar zinātni ļaus jaunu tehnoloģiju radīšanu pacelt augstākā līmenī: “Šveice ir valsts ar ļoti augstu attīstības līmeni inovāciju un tehnoloģiju jomā, tādēļ, plānojot LIAA pārstāvniecību tīklu, tieši šo valsti izvirzījām kā vienu no prioritātēm. Būtiskākais faktors bija Latvijas pievienošanās CERN, jo pašlaik virzāmies uz pilnas dalībvalsts statusu un vēlamies stiprināt CERN sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām.”
Avots: https://labsoflatvia.com
1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Starptautiskā kiberdrošība ir joma, kas attiecas uz pasākumiem, kas tiek veikti, lai aizsargātu un nodrošinātu datu un informācijas drošību starptautiskajā mērogā, īpaši attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūru. Tā kā digitālās tehnoloģijas un internets ir kļuvuši par būtisku pasaules ekonomikas, politikas un sabiedrības sastāvdaļu, kiberdrošība ir kļuvusi par globālu prioritāti.
Šogad 4. un 5. oktobrī Rīgā tiks organizēta starptautiska kiberdrošības konference “Kiberšahs 2023”. Konferenci organizē CERT.LV un Latvijas Interneta asociācija sadarbībā ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un partneriem Latvijā un Eiropā, tā norisināsies Radisson BLU Latvija telpās. Konferencē paredzēts iekļaut 3 blokus: “Kiberšahs 2023” (#CyberChess) centrālā sesija, kuras fokuss būs stratēģiski politiskie kiberdrošības jautājumi; tehniskā paralēlsesija “KiberŠoks” (#CyberShock), kas tiks veltīta padziļinātai tehnisku kiberdrošības jautājumu izpētei, iekļaujot praktiskas demonstrācijas; “Baltijas domaina dienas” (#BalticDomainDays), kas tiks veltīta DNS drošībai. Konferences mērķauditorija aptver valsts un pašvaldību iestāžu atbildīgās personas par IT drošību, IT drošības speciālistus, informācijas sistēmu auditorus, IT drošības entuziastus, pētniekus un citi interesentus.
Kiberdrošības politikas uzdevumi un prioritātes digitālo prasmju attīstīšanai ietver esošo speciālistu kvalifikācijas celšanas vajadzību apzināšanu un jaunu speciālistu izglītošanu un piesaisti, nozares profesionāļu iesaisti zināšanu apmācību procesos, IS/IKT drošības pārvaldnieku kvalifikācijas paaugstināšanas mācību programmas, kiberdrošības pētniecības attīstību Latvijā, izmantojot Digitālās Eiropas sniegtās finansējuma iespējas un veidot nepieciešamos nacionālos kiberdrošības pētniecības atbalsta mehānismus.
Avots: https://eprasmes.lv
1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Pieaugušo izglītības nozarei valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī ir galvenā loma, lai nodrošinātu, ka mācīšanās prasmes ir un arī turpmāk būs galvenais aspekts visās izglītības programmās neatkarīgi no to līmeņa un formas, lai garantētu, ka visi iedzīvotāji var pilnībā izmantot pieejamo un pieaugošo izglītības piedāvājumu.
Attīstoties globālām Eiropas valstu platformām, kuru galvenais mērķis ir publicēt mācību saturu tiešsaistē, moduļu veidā un bieži bez maksas, esam pieredzējuši progresīvu un globālu mācību formātu paradigmas maiņu pēdējo 10 gadu laikā. Sākot ar pirmo masveida tiešsaistes atvērto kursu ieviešanu šā gadsimta pirmajā desmitgadē, tiešsaistē pieejamie neformālās izglītības resursi ir piedzīvojuši nepārtrauktu pieaugumu, paplašinot platformu visu izglītības līmeņu kursu, tematu, apmācību sniedzēju un vairāku dalībnieku, kas reģistrējas šādam piedāvājumam, ziņā.
2021. gadā MOOC ekosistēma ir sasniegusi 220 miljonus studentu, kas piedalījušies 19,4 tūkstošus kursu – šāds rezultāts novērots saskaņā ar Class Central – tiešsaistes kursu apkopotāju – kas apkopo informāciju no tūkstošiem mācību pakalpojumu sniedzēju, viņu iedziļināšanās ikgadējā MOOC Stats and Trends publikācijā (Avots: MOOC desmitgade:A Review of MOOC Stats and Trends in 2021, Dhawal Shah, Class Central, 2021).
Pašapmācībai, mikroapmācībām un mācībām tiešsaistē ir nepieciešama laba līmeņa mācīšanās vadības kompetence, kas jāveicina kā pamata prasme izglītības, nodarbinātības un sabiedrības sistēmās.
Avots: https://epale.ec.europa.eu
(vairāk…)
