LDTA turpina īstenot IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projektu, nodrošinot jaunākās zināšanas un prasmju attīstību uzņēmumiem un to darbiniekiem.
2025.gada 5. novembrī Rīgas Tehniskajā koledžā (RTK) notika nozīmīgs notikums — Latvijas Datortehnoloģiju Asociācijas (LDTA) biedri dāvināja aprīkojumu jaunizveidotajai dronu laboratorijai, stiprinot studentu iespējas apgūt un praktiski pielietot modernās tehnoloģijas. Šī iniciatīva apliecina nozares uzņēmumu un profesionāļu apņēmību ieguldīt Latvijas tehniskās izglītības attīstībā un veidot ciešāku saikni starp industriju un izglītības vidi.
Dronu laboratorija dos studentiem iespēju pielietot teorētiskās zināšanas praksē, attīstīt inženiertehniskās un programmēšanas prasmes, kā arī veicināt interesi par augsto tehnoloģiju nozari. Dāvinājuma pasniegšanā piedalījās LDTA vadītājs Dzintars Zariņš, biedru uzņēmuma “Capital” pārstāvis Ivars Putniņš, kā arī RTK vadība, pedagogi un studenti — kopīgi atzīmējot brīdi, kas simbolizē tehnoloģiju nozares un izglītības sinerģiju.
Rīgas Tehniskā koledža, dibināta 1935. gadā uz Valsts elektrotehniskās fabrikas (VEF) Amatu skolas bāzes, šodien ir viena no vadošajām tehniskās izglītības iestādēm Latvijā. Tajā mācās vairāk nekā 1800 izglītojamo, un tiek īstenotas astoņas īsā cikla profesionālās augstākās un trīspadsmit vidējās profesionālās izglītības programmas. Daudzi LDTA biedru uzņēmumu speciālisti un vadītāji savu karjeru sākuši tieši šajā koledžā, tādēļ sadarbība starp RTK un LDTA ir loģisks turpinājums ilgstošai profesionālajai saiknei.
“Paldies Latvijas Datortehnoloģiju Asociācijas biedriem par sniegto atbalstu un ieguldījumu STEM interešu izglītības programmas ‘Multirotora bezpilota lidaparātu ekspluatācija un apkope’ nodrošinājuma attīstībai. Ar šo dāvinājumu tiks nodrošinātas iespējas studentiem izprast multirotora bezpilota lidaparātu konstrukciju, lietošanas iespējas, nosacījumus, kā arī ierobežojumus. Studenti pratīs veikt multirotora bezpilota lidaparātu apkopes, remontus un pilotēšanu dažādos režīmos. Manuprāt, šādas iniciatīvas tuvina izglītības iestādes, izglītības vidi un jaunākās tehnoloģijas, atbilstoši nozares attīstības tendencēm. Profesionālās izglītības jomā ir ļoti būtiski uzturēt pastāvīgu sadarbību ar nozaru asociācijām un darba devējiem, jo tā nodrošina izglītības kvalitātes pilnveidi un tās saturisko atbilstību arvien pieaugošajām tautsaimniecības vajadzībām un tehnoloģiju attīstības tendencēm,” uzsver Rūta Gintaute-Marihina, Rīgas Tehniskās koledžas direktore.
Šis projekts apliecina kopīgu mērķi — veidot stipru pamatu jauno inženieru un tehnoloģiju speciālistu izaugsmei, vienlaikus stiprinot sadarbību starp izglītības nozari un Latvijas tehnoloģiju industriju.
Intervijā piedalās:
Arturs TarandaSIA SOCIAL.TECHValdes priekšsēdētājs
Kāda ir SIA SOCIAL.TECH darbības joma, specializācija un galvenie klienti?
Mani sauc Arturs Taranda. Es esmu valdes priekšsēdētājs uzņēmumā SIA SOCIAL.TECH. Iepriekš biju IT nodaļas vadītājs lielā loģistikas uzņēmumā. Kā IT nodaļas vadītājs kopā ar komandu veidojām sistēmas, lai optimizētu procesus un palielinātu iekšējo procesu efektivitāti.
Pēc tam izvēlējos veidot savu uzņēmumu un radīt produktus Latvijas uzņēmumiem – mazajiem un vidējiem. Es izvēlējos strādāt tieši divos virzienos – mobilās aplikācijas izstrādē un biznesa vadības sistēmu izstrādē.
Mēs veidojam produktus, kas atbilst tieši klienta unikālajiem biznesa procesiem. Šīs sistēmas veidojam tā, lai klients nebūtu atkarīgs no lielajām biznesa sistēmām. Ja sistēma ir liela un gatava, tā jau ir sakonfigurēta, un kļūst grūti mainīt atsevišķus procesus vai ieviest savas izmaiņas. Turklāt ieviešot sarežģītas lielās sistēmas, uzņēmumam bieži nepieciešama lielāka IT nodaļa, instrukcijas un resursi, lai tās integrētu un īstenotu.
Mūsu pieeja ir citāda – mēs analizējam uzņēmuma procesus, veidojam un ieviešam sistēmas, kas nav pārāk sarežģītas, bet atbilst uzņēmuma vajadzībām. Klientam šāda pieeja ilgtermiņā izrādās izdevīgāka nekā licenču iegāde un gatavu produktu ieviešana. Lielākais pluss ir tas, ka klients jebkurā brīdī var mainīt procesus, un mēs varam pielāgot sistēmu, loģiku, pievienot moduļus vai veikt citas izmaiņas, lai pielāgotos.
Runājot par mobilajām aplikācijām – tas ir standarts, lai uzņēmums būtu katra klienta kabatā. Mēs uzskatām, ka tas būs viens no 2026. gada trendiem, jo digitalizācija strauji attīstās. Gandrīz katram uzņēmumam būs vajadzīgas mobilās aplikācijas un rīki, lai digitalizētu infrastruktūru, pārvaldītu iekšējos procesus, palielinātu efektivitāti un samazinātu atkarību no cilvēkresursiem. Tas ļauj nodaļu vadītājiem un uzņēmuma vadītājam pieņemt ātrus lēmumus, pārvaldīt datus un piekļūt tiem jebkurā laikā, redzot tos pārskatāmā vadības panelī.
Kā vērtējams digitālās transformācijas temps Latvijas uzņēmumos?
Ja runājam par uzņēmējdarbības tempu, es sadalītu uzņēmumus trīs segmentos: lielie, vidējie un mazie.
Lielie uzņēmumi attīstās ļoti strauji. Viņi saprot, kāpēc digitalizācija ir svarīga, kas ir efektivitāte un kā skaitļi atspoguļojas uzņēmuma rādītājos. Šeit runa ir par naudu – jo vairāk ieguldīs tagad, jo vairāk ietaupīs nākotnē. Protams, liela nozīme šeit ir arī stāstam par konkurētspēju starp lielajiem uzņēmumiem.
Vidēja apjoma uzņēmumos attīstības tempi ir dažādi, jo lielā mērā tie ir atkarīgi no pieejamajiem finansiālajiem resursiem. Šajā kontekstā ļoti palīdz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.
Mazajos uzņēmumos situācija ir sarežģītāka. Daudzi vēl joprojām izmanto Excel datubāzes. Šiem uzņēmumiem galvenā uzmanība tiek pievērsta biznesa attīstībai, un digitalizācija bieži nav prioritāte. Tāpēc šim segmentam varētu būt nepieciešama papildu palīdzība, lai viņi efektīvāk digitalizētu savus procesus un kļūtu produktīvāki.
Kādi būtu jūsu ieteikumi Latvijas uzņēmumiem, kas vēlas digitalizēt un automatizēt savus iekšējos procesus?
Pirmkārt, uzņēmumā jāpieņem lēmums, ka digitalizācija ir nepieciešama un ka tas ir stratēģiskais attīstības virziens. Pēc tam var izvēlēties divus ceļus – vai nu pašiem izstrādāt risinājumus un idejas un nākt, piemēram, pie mums ar gatavu plānu vai arī nākt pie mums, izstāstīt par procesiem, un mēs kopā analizēsim, veiksim auditu, lai uzlabotu efektivitāti. Mēs ieteiksim, kur var ieviest mākslīgo intelektu, kādas sistēmas izveidot un kādas priekšrocības tas sniegs, tostarp naudas ietapījuma aspektus.
Protams, uzņēmējs var arī pats izstrādāt redzējumu, kā ieviest digitalizāciju. Šādā gadījumā pievienotā vertība ir tāda, ka viņš labāk izpratīs procesus, kas strādā vai nestrādā uzņēmumā, un turpmākā sadarbība būs efektīvāka un ar procesu īstenotājiem komunikācija būs vieglāka. Jebkurā gadījumā uzņēmuma iesaiste procesos ir kritiski svarīga, jo neviens labāk nezin konkrētā uzņēmuma procesus, nianses un slēptos faktorus kā pats uzņēmums.
Kā mākslīgā intelekta, automatizācijas un datu analītikas risinājumu straujā attīstība ietekmē SIA SOCIAL.TECH darbību un nozares profesijas kopumā?
Attīstība ir ļoti strauja. No klientu puses viena no galvenajām tēmām ir mākslīgais intelekts un datu uzglabāšana (data warehousing). Visiem tas interesē, un visi vēlas ieviest risinājumus savā uzņēmumā. Pieprasījums ir ļoti liels.Mākslīgais intelekts ievērojami atvieglo ikdienas procesus un ietaupa laiku. Ir AI rīki, kuros iespējams veidot personalizētus aģentus, automatizēt procesus, veidot kodus un daudz ko citu.
Tāpēc es iesaku katram uzņēmumam un uzņēmuma vadībai atvēlēt laiku, lai padomātu, kā digitalizācija un mākslīgais intelekts var uzlabot uzņēmuma efektivitāti un procesus.
gada 5. jūnijā Eiropas Komisija kopā ar Kaju Kallasu, Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikā un Komisijas viceprezidenti, publiskoja kopīgu komunikāciju par jauno “Starptautisko digitālo stratēģiju”. Viņa norādīja:
“Eiropai ir milzīgs potenciāls paplašināt savu ģeopolitisko ietekmi digitālajos jautājumos, un šodien mēs izklāstām skaidru vīziju, kā to īstenot. Mēs esam gatavi ciešāk sadarboties ar partneriem kopīgos digitālajos izaicinājumos, vienlaikus saglabājot individuālās tiesības un brīvības, kas ir būtiskas efektīvai globālai digitālajai pārvaldībai.”
Avots: cyprus.representation.ec.europa.eu
Integrētas vadības kvalitātes sistēmas digitālie instrumenti
Jānis Baltačs
LATVIJAS DATORTEHNOLOĢIJU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu“IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts”Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001Projekta īstenošana līdz 2026.gada 30.jūnijamPieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta līdz 2026.gada 30.aprīlimLūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@itnet.lv
Projekta investīcijas mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikā reģistrētus sīkos (mikro), mazos, vidējos un lielos komersantus ar digitālajām, robotizācijas un automatizācijas pamatprasmēm, digitālo pārveidi un digitālajām inovācijām, tai skaitā prasmēm, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmēm uzņēmumu vadības līmenī un prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos.
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansiālu atbalstu.Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 134 000, t.sk. plānotais Atveseļošanas fonda atbalsts – EUR 567 000.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus.Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.