IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Eiropas Savienībā līdz 2030. gadam plānots ieviest vienotu digitālās identitātes maku – drošu, pārrobežu lietotni, kas ļaus iedzīvotājiem un uzņēmumiem glabāt un pārvaldīt personiskos dokumentus digitālā formātā. Latvijā šī iniciatīva tiek aktīvi testēta, un tās ieviešana paredz būtiskas izmaiņas ne tikai lietotāju pieredzē, bet arī valsts informācijas sistēmu arhitektūrā.
Digitālais identitātes maks darbosies kā mobilā lietotne, kurā lietotājs glabās dažādus digitālus dokumentus – pasi, autovadītāja apliecību, diplomus, veselības apdrošināšanas kartes un citus. Risinājuma būtiskākā iezīme – dati tiks nodoti tieši no lietotāja, bez nepieciešamības informāciju apmainīt starp dažādām institūcijām. Tas nozīmē pāreju no centralizētas uz decentralizētu datu pārvaldību, kas paver plašākas iespējas digitālās pašnoteikšanās virzienā.
Šīs pārmaiņas skars ne vien lietotāju autentifikācijas un identifikācijas procesu, bet arī pašas valsts informācijas sistēmu uzbūvi. Kā norāda IT uzņēmuma “Euso” valdes priekšsēdētājs Ivars Muciņš, risinājuma ieviešana prasīs ne tikai tehnoloģisku pielāgošanos, bet arī papildu valsts budžeta līdzekļus esošo sistēmu reorganizācijai. “Digitālās identitātes maks nav vienkārša lietotne – tas ir stratēģisks instruments datu apmaiņas kontroles nodošanai lietotāja rokās. Tādēļ tas nozīmē ne vien tehnoloģisku inovāciju, bet arī paradigmas maiņu visā valsts pārvaldē,” viņš norāda.
Latvija jau aktīvi iesaistījusies digitālās identitātes maka attīstībā un testēšanā, piedaloties Eiropas līmeņa pilotprojektā “Nobid”. Tiek pārbaudīta prototipa funkcionālā darbība, drošība un saderība ar esošajām sistēmām. Šobrīd Latvijā notiek “Model B” prototipa praktiskā testēšana, kuras laikā, izmantojot fokusgrupu iesaisti, tiek iegūtas atsauksmes un veidoti ieteikumi sistēmas uzlabošanai.
Latvija ir viena no valstīm, kas digitālās identitātes maku ne tikai izstrādā, bet arī praktiski testē, pielāgojot to nacionālajām vajadzībām. Šis projekts ir būtisks solis Latvijas digitālās transformācijas virzienā un radīs priekšnoteikumus drošai, efektīvai un lietotāju vadītai datu apritei nākotnē.
Avots: bismart.lv
Intervijā piedalās:
Ivo Trenmors
SIA “Baltijas Informācijas Tehnoloģijas”
Pārdošanas direktors
Kāda ir SIA “Baltijas Informācijas Tehnoloģijas” darbības joma un specializācija?
SIA “Baltijas Informācijas Tehnoloģijas” ir informācijas tehnoloģiju uzņēmums. Informācijas tehnoloģijas ir ļoti plašs jēdziens, taču mūsu galvenā darbības joma ir procesi un pakalpojumi, kas saistīti ar IT infrastruktūru. Mēs palīdzam klientiem, atbilstoši viņu vajadzībām, izvēlēties piemērotāko tehniku — nosakām, kāda veida iekārtas iegādāties, kāda ražotāja produkciju izvēlēties. Pēc tehnikas piegādes to konfigurējam, ieviešam un nodrošinām ikdienas tehnisko atbalstu. Ja kāda iekārta bojājas, veicam arī tās remontu. Tādējādi piedāvājam pilna spektra pakalpojumus. Ar šiem pakalpojumiem nodarbojamies jau vairāk nekā 30 gadus.
Kā uzņēmumu darbību ietekmē procesu digitalizācija?
Jo labāk mēs izpratīsim, kā varam strādāt efektīvāk, jo lielāku pievienoto vērtību tas sniegs. Spilgts piemērs — jau vairākus gadus mērķtiecīgi strādājam pie tā, lai pēc iespējas samazinātu papīra izmantošanu. Atceroties pagātni, redzam, ka agrāk visu pierakstījām uz lapiņām vai lielām lapām, dokumentus izdrukājām, ievietojām mapēs, un laika gaitā krājās veseli mapju kalni. Šodien to visu iespējams darīt vienkāršāk, efektīvāk un ar mazāku resursu patēriņu — digitalizējot procesus.
Svarīgi gan ir darīt to pareizi, lai digitalizācija būtu jēgpilna un nekļūtu par apgrūtinājumu. Runājot par digitalizāciju, būtiski ir saprast, kas tieši sniedz pievienoto vērtību uzņēmumam. To iespējams noteikt, skaidri definējot kritērijus un rādītājus, ar kuriem izmērīt, vai digitalizācijas un efektivitātes uzlabošanas pasākumi patiešām ir devuši rezultātus.
Kā jūsu uzņēmumā tiek ieviestas informācijas tehnoloģijas?
Mūsu priekšrocība ir tā, ka paši esam IT uzņēmums. Līdz ar to ikdienā esam ciešā saskarē ar jaunākajām tehnoloģijām un tendencēm — gan no dažādu ražotāju, gan dažādu tehnoloģiju jomu, tehnikas un programmatūras viedokļa. Tas ļauj mums nepastarpināti novērot aktuālās tendences un izvērtēt, ko no tām varam pielietot paši savā darbā.
Vēl viena būtiska priekšrocība ir sadarbība ar ražotājiem un tehnoloģiju gigantiem, kas mums dod iespēju testēt jaunos risinājumus praksē. Mēs tos izmēģinām, izvērtējam, vai tie darbojas un sniedz pievienoto vērtību. Ja risinājums ir efektīvs, ieviešam to savā uzņēmumā un iesakām klientiem. Ja tas neattaisnojas, noliekam to malā un izmēģinām nākamo.
Kas aktuāls šobrīd norisinās datortehnoloģiju nozarē Latvijā?
Šobrīd īpaši aktuāls temats ir kiberdrošība. Lai gan tā bijusi svarīga arī iepriekš, pašlaik šis jautājums izceļas ar īpašu nozīmīgumu — un ne bez iemesla. Mūsdienu pasaulē karš norisinās dažādos veidos, un viens no tiem ir kiberkarš. Lai mazinātu riskus, uzņēmumiem ir jādomā par aizsardzības pasākumiem un sistēmu drošību.
Pašlaik uzskatu, ka vēl nav par vēlu sakārtot šīs jomas, novērst drošības trūkumus un mērķtiecīgi strādāt pie kiberrisku novēršanas. Arī mūsu uzņēmums šim jautājumam ir pievērsies — esam paplašinājuši pakalpojumu portfeli ar risinājumiem, kas palīdz klientiem stiprināt drošību. Būtiski ir saprast, kur ir nepilnības, un zināt, kā tās novērst.
Mans novēlējums citiem uzņēmumiem ir rūpīgi izvērtēt kiberdrošības nozīmi, apzināties, cik tā ir svarīga konkrētajam uzņēmumam, un apjaust sekas, kādas var rasties, ja šai jomai nepievērš pietiekamu uzmanību. Nereti pat neliela ievainojamība sistēmā var radīt nopietnas problēmas — tāpat kā neliels darvas piliens var sabojāt visu medus mucu. Tāpēc aicinu nepieļaut šādas situācijas un savlaicīgi novērst kiberdraudus.
Eiropas Parlamenta Digitālās politikas komitejas padomnieks Mārtiņš Jēkabs 2025. gada aprīlī uzsvēra digitālo prasmju nozīmi Eiropas Savienības nākotnei un attīstībai:
“Digitālās prasmes ir stūrakmens, lai nodrošinātu Eiropas Savienības ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī iekļaujošu sabiedrību.”
Šis uzsvars uz digitālo prasmju pilnveidošanu ir svarīgs solis ceļā uz modernu un iekļaujošu Eiropu.
Avots: europarl.europa.eu
Digitālo paradumu veidošana
PASNIEDZĒJS:
Edvīns Elferts
APMĀCĪBU KURSA SATURS:
• Mākslīgais intelekts un pārmaiņas;
• Digitālā transformācija;
• Organizācijas efektivitātes paaugstināšanas rīki un iespējas;
• Cilvēks pret mašīnu? Kā panākt darbinieku atbalstu un iesaisti?
• Klientu digitālā pieredze un lietotāju paradumi;
• Personīgo digitālo paradumu pilnveidošana.
LATVIJAS DATORTEHNOLOĢIJU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu
“IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts”
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Projekta īstenošana līdz 2026.gada 30.jūnijam
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta līdz 2026.gada 30.aprīlim
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@itnet.lv
Projekta investīcijas mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikā reģistrētus sīkos (mikro), mazos, vidējos un lielos komersantus ar digitālajām, robotizācijas un automatizācijas pamatprasmēm, digitālo pārveidi un digitālajām inovācijām, tai skaitā prasmēm, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmēm uzņēmumu vadības līmenī un prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos.
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansiālu atbalstu.
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 134 000, t.sk. plānotais Atveseļošanas fonda atbalsts – EUR 567 000.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus.
Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
