IKT un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts.
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/001
Straujā uzņēmuma “Swotzy” attīstība apliecina, cik būtiska ir spēja apgūt un ieviest modernas informācijas tehnoloģijas mūsdienu konkurences apstākļos. Kopš tā dibināšanas 2022. gadā “Swotzy” ir kļuvis par vienu no redzamākajiem inovāciju piemēriem loģistikas nozarē Latvijā un Baltijā.
“Swotzy” piedāvā vienotu, lietotājam draudzīgu platformu, kurā uzņēmumi var salīdzināt dažādu kurjerdienestu piegādes iespējas un izvēlēties sev izdevīgāko. Turklāt nav nepieciešams slēgt individuālus līgumus ar katru piegādātāju – šo soli uzņēmuma vārdā veic platforma, ievērojami ietaupot laiku un resursus, īpaši mazajiem eksportējošajiem uzņēmumiem. Šobrīd platformas lietotāji ik mēnesi nosūta jau ap 30 000 sūtījumu uz vairāk nekā 120 pasaules valstīm, un uzņēmuma prognozētais 2025. gada apgrozījums ir pieci miljoni eiro.
“Swotzy” panākumi nav iedomājami bez spējas pielāgoties un izmantot jaunākās tehnoloģiskās iespējas. Šis piemērs izgaismo plašāku tendenci – informācijas tehnoloģiju ieviešana vairs nav izvēles jautājums, bet gan nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas konkurēt mūsdienu tirgū. Jaunu IT risinājumu ieviešana ne tikai uzlabo efektivitāti, bet arī sniedz iespējas iekļūt jaunās nozarēs, paplašināt tirgus un sasniegt starptautiskus apmērus.
“Swotzy” piemērs rāda – ar drosmi ieviest inovācijas un mērķtiecīgu pieeju iespējams sasniegt ievērojamus rezultātus pat ļoti konkurējošā vidē. Jaunās paaudzes digitālās platformas ir ceļš uz efektīvāku, atvērtāku un gudrāku uzņēmējdarbību.
Avots: business.gov.lv
Rasa Gulbe
DATI Group
Valdes Locekle
Kādas apmācību tendences varēsim novērot tuvākajā nākotnē?
Kopš 2023. gada mēs redzam, ka pasaulē ar uzvaras gājienu ir ienācis mākslīgais intelekts, mašīnmācīšanās un visas saistītās tehnoloģijas. Es ļoti atbalstu viedokli, ka mums nav jāuztraucas par to, ka šī tehnoloģija aizvietos cilvēkus, bet gan par to, ka cilvēki, kuri spēs izmantot šīs tehnoloģijas, aizvietos tos, kas to nespēs.
Un, ja mēs skatāmies ne tikai no uzņēmuma perspektīvas, bet arī no tirgus perspektīvas, tad, ja Latvija vēlas konkurēt šajos jaunajos tirgus apstākļos ar šīm jaunajām tehnoloģijām, mums būs jāapmāca cilvēki šīs tehnoloģijas izmantot. Mums būs jāapmāca cilvēki, kā analizēt rezultātus, ko šīs tehnoloģijas dod, un arī kā kritiski izvērtēt, kuras tehnoloģijas un kādos apstākļos izmantojam – un vai vispār izmantojam.
Kā darbiniekiem palīdzēt rast līdzsvaru starp darba pienākumiem un apmācībām?
Mēs esam ievērojuši, ka tas ir diezgan tipiski daudzos uzņēmumos Latvijā – veidojas universālie kareivji, kuriem ir jāspēj sevi parādīt dažādās dimensijās. Tajā brīdī kļūst ļoti sarežģīti atrast laiku mācīties un attīstīties, jo jau esošie darbi un pienākumi ir tādā apjomā, ka apmācības šķiet kaut kas tāds, kam jāmeklē vēl papildu laiks.
Tāpēc ir svarīgi esošajā darba ikdienā ieplānot mācības. Mēs to darām, veidojot apmācību plānus ilgākam periodam, vismaz pusgadam. Mēs runājam ar katru darbinieku individuālajās pārrunās par to, kā viņš pats redz, kuras apmācības varētu apgūt šajā pusgadā. Varbūt ir arī kādas papildu apmācības, par kurām mēs pat neesam iedomājušies, bet darbiniekam tās šķiet svarīgas. Pēc tam sastādām šo plānu un turpmāk sekojam tā izpildei, periodiski tiekoties un šajās individuālajās pārrunās vērtējot, kā ir veicies līdz šim.
Runājot par finansiālo atbalstu, ļoti vērtīgi ir tas, ka ir pieejams līdzfinansējums. Nesen uzzinājām, ka turpmākajam pusgadam IKT (Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju) jomā būs pieejams finansējums gan ļoti tehniskām apmācībām, gan prasmju attīstībai. Šis līdzfinansējums, ko iespējams piesaistīt un iegūt gan caur Latvijas Datortehnoloģiju asociāciju (LDTA), gan arī caur Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociāciju (LIKTA), būtiski palīdz finansiāli atbalstīt mūsu darbiniekus viņu centienos mācīties un palīdz finansēt arī eksāmenus. Mēs esam sapratuši, ka tests vai eksāmens apmācību beigās ir motivējošs.
Kā labo praksi šobrīd piekopjam to, ka finansiāli atbalstām arī eksāmenu kārtošanu līdz pat vairākām reizēm.
KĀ VADĪT SAREŽĢĪTAS SARUNAS? Panāc progresu ar drosmi un iejūtību
PASNIEDZĒJA:
Marta Karlsone, Trenere un organizāciju psiholoģe FranklinCovey
KĀ VADĪT SAREŽĢĪTAS SARUNAS?
Panāc progresu ar drosmi un iejūtību
Izvairoties no sarežģītām sarunām, komandas bieži nonāk sprostā, kur neatrisinātas problēmas, saspringtas attiecības un garām palaistas iespējas, bloķē tālāko progresu un rada neuzticības pilnu vidi.
“Kā vadīt sarežģītas sarunas?” treniņa programma mērķtiecīgi strādā ar dalībnieku prasmēm un gatavību pārvaldīt emocionālo spriedzi un vadīt sarunas tādā veidā, kas palīdz visiem sarunas dalībniekiem justies iesaistītiem atvērtā un uz sadarbību vērstā dialogā. Dalībnieki apgūst paradigmas maiņu – no tendences baidīties un izvairīties no sarežģītām sarunām uz iespēju tās ieraudzīt kā atslēgu tam, lai panāktu progresu nozīmīgos jautājumos.
Dalībnieki iemācīsies atbildēt uz emocionālām reakcijām, izmantojot tehnikas:
Risinājums “Kā vadīt sarežģītas sarunas?” ir pieejams vairākos piegādes veidos.
LATVIJAS DATORTEHNOLOĢIJU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu
“IKT un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts”
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/001
Projekts tiek īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu: apmacibas@itnet.lv
Projekts balstīts uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas mērķiem:
• Veicināt mūžizglītību
• Nodrošināt elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas
• Atbalstīt jaunu prasmju apguves nepieciešamību
• Sekmēt profesionālo mobilitāti
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansiālo atbalstu.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
