IKT un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts.
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/001
No 2025. gada 2. jūlija spēkā stājušies jauni Ministru kabineta noteikumi Nr. 397 “Minimālās kiberdrošības prasības”, kas nosaka skaidras un vienotas vadlīnijas kiberdrošības ieviešanai valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī nozīmīgākajos uzņēmumos, kas nodrošina sabiedrībai būtiskus un svarīgus pakalpojumus. Šie noteikumi ir svarīgs solis kiberdrošības pārvaldības sistēmas uzlabošanā, kā arī saskan ar Nacionālā kiberdrošības likuma un Eiropas Savienības NIS2 direktīvas prasībām.
Līdz 2025. gada 1. oktobrim organizācijām jāieceļ kiberdrošības pārvaldnieks, jāveic pašnovērtējums un jāizstrādā pamatdokumentācija – piemēram, kiberrisku pārvaldības plāns, darbības nepārtrauktības plāns un iekšējie kārtības noteikumi. Tāpat jāievieš incidentu novēršanas un reaģēšanas mehānismi, kā arī jānodrošina sistēmu uzraudzība un uzturēšana.
Lai sekmētu prasību ieviešanu, Nacionālais kiberdrošības centrs organizē informatīvus pasākumus, bet Aizsardzības ministrija nodrošina praktiskus rīkus – dokumentu paraugus un iesniegumu veidlapas.
Šo prasību īstenošana nav tikai normatīvo aktu izpilde – tā ir iespēja uzņēmumiem veidot stabilāku un drošāku darbības vidi. Uzlabota kiberdrošības pārvaldība stiprinās uzņēmuma reputāciju, veicinās ilgtermiņa partnerattiecības un palīdzēs sagatavoties nākotnes izaicinājumiem arvien tehnoloģiskākā vidē.
Avots: cert.lv
Agnis Jakubovičs
SIA APPLY
Dibinātājs, Valdes loceklis
Kāda ir SIA APPLY darbības joma un specializācija?
Uzņēmums SIA APPLY dibināts 2012. gada vasarā. Jau pēc pirmajiem mēnešiem mēs diezgan ātri nonācām pie atziņas, ka datorredze būs mūsu galvenā darbības joma. Tāpat arī mākslīgais intelekts. Ar to nodarbojamies jau 13 gadus. Paralēli darbojamies ar citām jomām, piemēram, uzņēmumu vadības sistēmām un industriālo robotu programmēšanu. Mums ir liela zinātniskā kapacitāte, un spējam izstrādāt kompleksus algoritmus, kā arī risināt matemātiskas dilemmas. Mēs esam mazliet tādi kā zinātnieki.
Kāds ir pašreizējais nozares attīstības virziens un tendences nākotnē?
Varētu teikt, ka šī brīža attīstības virziens jeb vektors ir vērsts uz maksimālu digitalizāciju. Mums bieži patīk teikt, ka Latvija pasaules līmenī ir pēdējā vai pirmā no otra gala, taču tā gluži nav. Mēs esam priekšā daudzām citām valstīm. Protams, ir arī valstis, ar kurām salīdzināmies un kurās gribētu sasniegt līdzīgu attīstības līmeni. Un tas ir ļoti labi – ambīcijām vienmēr ir jābūt!
Galvenais virziens ir digitalizācija. Tas nozīmē, ka tiks būvētas un ieviestas vēl precīzākas digitālās IT sistēmas, lai optimizētu izmaksas, padarītu procesus raitākus, daļēji aizstātu cilvēkus vai papildinātu viņu kognitīvās spējas ar ārējiem instrumentiem – mākslīgo intelektu.
Ko darbinieku apmācību nodrošināšana un profesionālā pilnveide sniedz uzņēmumam un tā darbiniekiem?
Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms ir jāsaprot, kāpēc apmācības vispār ir nepieciešamas. Iemesls ir ārkārtīgi straujā informācijas aprite un jauno tehnoloģiju ienākšana ikdienā.
No cilvēka perspektīvas raugoties, mūsdienās vairs nav iespējams tikai pirmajos 25 dzīves gados apgūt zināšanas un tad visu mūžu tās vienkārši pielietot – jāmācās ir visu mūžu. Uzņēmumos, ieviešot jaunas digitālās sistēmas, darbiniekiem ir jāapgūst daudzas jaunas lietas. Tad kļūst skaidrs, ka ar savu pamatprofesiju vien vairs nepietiek. Šis sarežģītības līmenis ienāk visos līmeņos – un jo augstākā kognitīvās vai pievienotās vērtības līmenī darbinieks strādā, jo vairāk viņam būs jāapgūst papildus zināšanas un prasmes.
Ar kādiem izaicinājumiem tuvākajā nākotnē varētu saskarties uzņēmumu vadītāji?
Ir jāapgūst daudz jaunu lietu. Protams, pamatlieta ir labi pārzināt savu nozari. Skaidrs, ka jebkurš uzņēmuma vadītājs, uzņēmējs vai augsta līmeņa vadītājs saprot, ka ir jāpārzina arī finanšu joma. Un, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību, mūsdienās ir jāsaprot arī vismaz pamati par tehnoloģijām, jo uzņēmuma stratēģija vai vīzija galu galā balstīsies arī uz tehnoloģiskajām tendencēm.
Piemēram, ja uzņēmums vēlas samazināt darbinieku skaitu, kļūt efektīvāks vai uzlabot sava produkta kvalitāti – tas lielā mērā būs saistīts ar tehnoloģijām. Tāpēc vadītājam jāspēj orientēties, kas tirgū ir pieejams, kas ir labs un kas nav, kad ir vērts veidot savu risinājumu un kad izmantot jau gatavu. Tās noteikti ir prasmes, kas kļūs arvien būtiskākas.
Mēs bieži domājam, ka tehnoloģijas atnāks un cilvēki vairs nebūs vajadzīgi. Taču šobrīd redzam, ka ir tieši pretēji – cilvēki ir nepieciešami vēl vairāk. Un to pastiprina fakts, ka darbiniekiem ir nepieciešama augstāka kvalifikācija. Tas automātiski nozīmē, ka par saviem cilvēkiem ir jārūpējas. Tādējādi klāt nāk arī psiholoģijas aspekts – tehnoloģija faktiski pastarpināti velk līdzi arī psiholoģiju. Ja tev ir labs darbinieks, tu noteikti negribi viņu zaudēt un sāc domāt par viņa labsajūtu.
Procesu vadīšana | Kā vadīt uzlabojumu projektus
Pasniedzēji:
KIC apmācību treneri: Vladislavs Sorokins, Miķelis Bendiks, Laila Keisele, Baiba Drēgere – Vaivode, Linda Liepiņa, Uldis Piekuss.
“Procesu vadīšana | Kā vadīt uzlabojumu projektus” ir pasaules un Latvijas ekspertu praksē balstīta mācību programma dažādu līmeņu vadītājiem. Šī programma iekļauj tēmas no problēmu definēšanai līdz uzlabojumu ieviešanai. Kļūsti par produktivitātes kultūras vēstnesi un apgūsti uzlabošanas projektu realizēšanai nepieciešamās prasmes.
Mērķauditorija: Vadītāji, komandu līderi, procesu uzlabotāji, kvalitātes vadītāji, LEAN eksperti, un produktivitātes virzītāji.
Programma:
LATVIJAS DATORTEHNOLOĢIJU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu
“IKT un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts”
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/001
Projekts tiek īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu: apmacibas@itnet.lv
Projekts balstīts uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas mērķiem:
• Veicināt mūžizglītību
• Nodrošināt elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas
• Atbalstīt jaunu prasmju apguves nepieciešamību
• Sekmēt profesionālo mobilitāti
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansiālo atbalstu.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
