IKT un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts.
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/001
Baltijas valstis kopā ar Poliju sper stratēģisku soli digitālajā attīstībā, apvienojoties kopīga mērķa vārdā – izveidot Baltijas mākslīgā intelekta gigafabriku (Baltic AI GigaFactory). Šis projekts iezīmē reģiona centienus stiprināt savu neatkarību un konkurētspēju mākslīgā intelekta jomā, veidojot mūsdienīgu un jaudīgu skaitļošanas infrastruktūru, kas kalpos par pamatu nākotnes inovācijām.
Projekta virzītājspēks ir Polija, kas iesniegusi pieteikumu Eiropas Komisijai par šādas infrastruktūras izveidi ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atbalstu. Šī iniciatīva nav tikai tehnoloģisks, bet arī ģeopolitisks solis – tā paredz mazināt atkarību no trešo valstu tehnoloģiskajiem gigantiem un stiprināt datu suverenitāti visā reģionā.
Plānotā gigafabrika nodrošinās ne tikai augstas veiktspējas datu apstrādes jaudu, bet arī drošu vidi mākslīgā intelekta risinājumu izstrādei, testēšanai un ieviešanai. Šāda mēroga infrastruktūra būs pieejama ne tikai pētniecības iestādēm un valsts pārvaldei, bet arī privātajam sektoram – uzņēmumiem, kas attīsta vai vēlas ieviest MI balstītus pakalpojumus.
Latvijai šī iniciatīva nozīmē iespēju stiprināt savu digitālo ekosistēmu, kā arī aktīvi iesaistīties reģionālā mēroga tehnoloģiju projektos, kuros līdz šim dominēja lielākas Eiropas valstis. Turklāt MI gigafabrikas izveide var kalpot kā atspēriena punkts arī jaunuzņēmumiem un inovāciju centriem, kas meklē platformu savu risinājumu testēšanai ar piekļuvi jaudīgām skaitļošanas iespējām.
Šāda reģionāla sadarbība arī saskan ar plašākām Eiropas Savienības stratēģijām, kas aicina veidot kopīgas, uzticamas un ētiski pamatotas mākslīgā intelekta attīstības platformas. Baltijas AI gigafabrika var kļūt par šīs stratēģijas spilgtu piemēru, demonstrējot, kā nelielas valstis, apvienojot resursus un zināšanas, spēj veidot modernu un drošu digitālo infrastruktūru.
Projekta tālākā virzība būs atkarīga no Eiropas Komisijas vērtējuma un finansējuma piešķīruma. Taču jau šobrīd ir skaidrs – Baltijas reģions ir gatavs ieņemt aktīvu lomu Eiropas digitālajā transformācijā, investējot nākotnes tehnoloģijās, kur MI ieņem arvien nozīmīgāku vietu.
Avots: een.lv
Nauris Probaks
SIA “94N Digital”
Reklāmas un pārdošanas stratēģijas speciālists
Kāda ir jūsu specializācija un pieredze nozarē?
Mani sauc Nauris, un digitālajā jomā aktīvi darbojos kopš 2014. gada. Mana profesionālā karjera sākās tradicionālajā mārketingā, kur guvu pamatzināšanas par uzņēmumu komunikācijas un stratēģijas veidošanu. Tomēr, rūpīgi sekojot līdzi tirgus attīstības tendencēm, kļuva skaidrs, ka uzņēmējdarbības nākotne arvien ciešāk saistās ar digitālo vidi. Līdz ar to es pieņēmu apzinātu lēmumu mainīt specializāciju un pāriet uz digitālo segmentu, lai sniegtu uzņēmumiem modernus un ilgtspējīgus risinājumus.
Šodien šī pieredze man ļauj strādāt ne tikai ar digitālā mārketinga instrumentiem, bet arī ar plašākiem informācijas tehnoloģiju risinājumiem, kas palīdz uzņēmumiem veiksmīgi pielāgoties strauji mainīgajai digitālajai pasaulei.
Kāda ir SIA “94N Digital” darbības joma un specializācija?
SIA “94N Digital” pamatdarbība ir saistīta ar digitālā mārketinga pakalpojumiem, īpaši PPC reklāmām, kas ietver gan Google reklāmas, gan “Meta” reklāmas, gan “Bing Ads” un “Amazon Ads”, galvenokārt rietumu tirgos. Tomēr līdzās šai specializācijai uzņēmums jau no paša sākuma ir attīstījis arī MI virzienu, kas papildina un stiprina kopējo kompetenci. Tas ietver programmatūras izstrādi un integrāciju, kas nodrošina klientiem pielāgotus digitālos rīkus efektīvākai procesu vadībai, kā arī mākoņtehnoloģiju un datu pārvaldības risinājumus, kas ļauj strādāt droši, mērogojami un izmaksu ziņā efektīvi. Īpaša uzmanība tiek pievērsta MI sistēmu analīzei un optimizācijai, kā arī digitālās transformācijas stratēģiju izstrādei, lai klienti varētu uzlabot savu konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajā mērogā.
Kāds ir šī brīža nozares attīstības virziens?
Šobrīd galvenais virziens, kas nosaka gan Latvijas, gan globālās IT nozares attīstību, ir mākslīgā intelekta tehnoloģiju ieviešana. Esmu pārliecināts, ka mākslīgais intelekts ne tikai saglabās aktualitāti tuvāko 20 gadu laikā, bet arī kļūs par neatņemamu elementu ikvienā nozares sektorā. Tas jau šobrīd maina gan mārketingu, gan programmatūru izstrādi, gan datu pārvaldību, un šī tendence turpinās tikai pieaugt.
Ko darbinieku apmācību nodrošināšana sniedz uzņēmumam un uzņēmuma darbiniekiem?
Darbinieku apmācības ir viens no būtiskākajiem ilgtermiņa ieguldījumiem uzņēmuma attīstībā. Pirmkārt, tās veicina profesionālo un personīgo izaugsmi, kas ilgtermiņā stiprina arī paša uzņēmuma kapacitāti. Otrkārt, apmācības rada lielāku darbinieku lojalitāti, kas nodrošina stabilu un noturīgu komandu.
Mūsdienu tirgus vide ir ļoti konkurētspējīga – arvien vairāk cilvēku vēlas veidot savus uzņēmumus, vadīt komandas un realizēt ambiciozus mērķus. Tāpēc uzņēmumiem, kas vēlas noturēties ilgtermiņā, ir īpaši svarīgi attīstīt savus darbiniekus, lai spētu konkurēt un prasmīgi vadīt biznesa procesus.
Kādas apmācību tendences šobrīd ir novērojamas uzņēmumā?
Šobrīd īpaši aktuāla tēma ir darbinieku sociālās un komunikācijas prasmes. Tehniskās zināšanas mūsdienās ir plaši pieejamas un salīdzinoši vienkārši apgūstamas, taču veiksmīgai sadarbībai ar klientiem un efektīvai komandas vadībai izšķiroša nozīme ir tieši spējai komunicēt, sadarboties un risināt problēmas.
Piemēram, mūsu nozarē komunikācija ar klientu ir būtiska, lai nodrošinātu ne tikai profesionālu rezultātu, bet arī radītu uzticību un veidotu ilgtermiņa sadarbības attiecības.
Uz kādā darbinieku prasmēm tiks likts uzsvars nākotnē?
Skatoties uz nākotni un uz mūsu komandu, uzsvars noteikti tiks likts uz prasmēm, kas saistītas ar mākslīgā intelekta izmantošanu. Gan grafiskajā dizainā, gan video montāžā, gan reklāmas pārvaldībā, gan ikdienas IT procesos mākslīgais intelekts spēj ievērojami paaugstināt efektivitāti un darba kvalitāti.
Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai darbinieki spētu pilnvērtīgi izmantot šīs tehnoloģijas, nevis uztvert tās kā draudus, bet gan kā palīgrīkus, kas atvieglo darbu un ļauj sasniegt augstākus rezultātus.
2025. gada martā Eiropas Komisija paziņoja par jaunas stratēģijas — “Union of Skills” — uzsākšanu, kas palīdzēs Eiropas iedzīvotājiem pielāgoties straujām pārmaiņām darba tirgū. Stratēģijas mērķis ir nodrošināt gan Eiropas konkurētspēju, gan sociālo taisnīgumu.
Roxana Mînzatu, Eiropas Komisijas izpildviceprezidente, atbildīga par sociālajām tiesībām un prasmēm, uzsvēra:
“ ‘Union of Skills’ ir mūsu stratēģija palīdzēt cilvēkiem saglabāt konkurētspēju strauji mainīgajā pasaulē un nodrošināt Eiropas taisnīgumu un konkurētspēju.”
Avots: commission.europa.eu
Online mācību metodes
Pasniedzēja:
Jeļena Horoškina, E-mācību un attīstības eksperte
Balstoties uz daudzu gadu pieredzi, veicot mācību sistēmu auditus un analizējot online mācību programmas, ir apkopoti secinājumi par to, kam un kā jāpievērš uzmanība, veidojot tiešsaistes mācības organizācijās. Šis kurss ir instruments savu risinājumu pilnveidošanai un ideju īstenošanai, mācoties no citu pieļautajām kļūdām.
Mērķis: Iepazīstināt kursa dalībniekus ar tiešsaistes mācību veidošanas metodoloģijas pamatiem.
Ieguvumi:
Mērķauditorija: Personāla vadības un attīstības speciālisti, darbinieki, kas nodarbojas ar mācību programmu izstrādi organizācijās, biznesa treneri, pasniedzēji un eksperti, kurus interesē tiešsaistes mācību izveide.
Darba metode: Mini lekcijas, situāciju analīze, diskusijas, praktiskie darbi.
Programma:
Pareizā mācību formāta izvēle.
Kursa satura izveide.
Zināšanu pārbaude.
Vai iespējams mācīties bez LMS sistēmām?
LATVIJAS DATORTEHNOLOĢIJU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu
“IKT un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts”
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/001
Projekts tiek īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu: apmacibas@itnet.lv
Projekts balstīts uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas mērķiem:
• Veicināt mūžizglītību
• Nodrošināt elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas
• Atbalstīt jaunu prasmju apguves nepieciešamību
• Sekmēt profesionālo mobilitāti
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansiālo atbalstu.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
