Aktualitātes un jaunumi
KĻŪT PAR BIEDRU
Jaunumi no LDTA nodarbināto apmācību projekta marts 2022

1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2

IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un
produktivitātes apmācību projekta 2 ietvaros lasiet par
Industrijas 4.0 un mācību procesu pārvērtēšanu straujās
tehnoloģiju attīstības ietekmes rezultātā.

Publikācijā:

  • Latvijas Telekomunikāciju asociācijas prezidenta Pētera Šmidres uzruna
  • Industrijas 4.0 ietekme un mācību nepieciešamība
  • Informācija par dažiem no projekta ietvaros pieejamajiem kursiem
  • Atbalsta projekta noteikumi

Cienījamie kolēģi,

Mūsdienu telekomunikāciju un IT tehnoloģiju vide attīstās eksponenciāli, kur, neapgūstot kādu jauninājumu, rodas risks kļūt par dinozauru pavisam īsā laika sprīdī. Vienīgais šī riska mazināšanas līdzeklis ir pastāvīga un sistemātiska mācīšanās. Tieksmei apgūt jauninājumus mūsu industrijā ir pastāvīgi jābūt ikdienas darbu plānos.
Eiropas struktūrfondu finansētais “IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2” ir veiksmīgi palīdzējis vairākiem mūsu uzņēmumiem darbinieku kvalifikācijas celšanā. Aicinu Jūs iepazīties ar nosacījumiem un interesēties par apmācību iespējām, kuras var tikt realizētas šī projekta ietvaros.
Ražīgus mācību procesus vēlot,

Pēteris Šmidre
Latvijas Telekomunikāciju asociācijas prezidents


“ Civilizācija attīstās, pateicoties tādu procesu kvantumu palielinājumam, kuru mēs varam veikt, nedomājot par to. ”
Alfrēds Norts Vaitheds


Jauna industriālā revolūcija atšķirībā no iepriekšējām neizbēgami mainīs veidu, kā mēs strādājam, atpūšamies, socializējamies un iepērkamies. Kas mums jāzina par ceturto industriālo revolūciju? Kas ir Industrija 4.0?

Ceturtā industriālā revolūcija (Industry 4.0) ietver jaunu pieeju ražošanai, kuras pamatā ir masveida informācijas tehnoloģiju ieviešana rūpniecībā, liela mēroga biznesa procesu automatizācija un mākslīgā intelekta izplatība. Ceturtās industriālās revolūcijas priekšrocības ir nepārprotamas: palielināta produktivitāte, lielāka darbinieku drošība, samazinot darba vietas bīstamos darba apstākļos, palielināta konkurētspēja, revolucionāri jauni produkti un daudz kas cits. “Pasaule atrodas krustcelēs. Sociālās un politiskās sistēmas, kas miljoniem cilvēku ir izvilkušas no nabadzības un virzījušas mūsu valsts un globālo politiku pusgadsimtu, tagad darbojas pret mums.” Ar šo satraucošo paziņojumu sākas grāmata “Ceturtās industriālās revolūcijas tehnoloģijas”, ko sarakstījis Davosas Pasaules ekonomikas foruma dibinātājs un pastāvīgais prezidents Klauss Švābs. 2016. gadā viņš masveida lietošanā ieviesa terminu “Industry 4.0” (tas parādījās 2011. gadā Vācijā un apzīmēja “viedo” rūpnīcu tehnoloģiju), kas kļuvis par sinonīmu Ceturtajai industriālajai revolūcijai.

Industrija 4.0 attiecas uz jaunu industriālās revolūcijas posmu, kas lielā mērā koncentrējas uz savienojamību, automatizāciju, mašīnmācīšanos un reāllaika datiem. Tas palīdz ražotājiem risināt pašreizējās problēmas, kļūstot elastīgākiem un vieglāk reaģējot uz izmaiņām tirgū. Tas var palielināt inovāciju ātrumu un ir ļoti orientēts uz patērētājiem, kā rezultātā ražošanas procesi notiek ātrāk.

Industrijas 4.0 jēdziens tiek plaši izmantots visā Eiropā, it īpaši Vācijas ražošanas nozarē. Amerikas Savienotajās Valstīs un angļu valodā runājošajā pasaulē daži komentētāji lieto arī jēdzienus ”lietu internets“ (internet of things), ”visa internets“ (internet of everything) vai ”rūpnieciskais internets“ (industrial internet).

Termins industrija 4.0 attiecas uz turpmāko attīstības posmu visa ražošanas ķēdē iesaistītā vērtību ķēdes procesa organizēšanā un vadībā. Vēl viens šī procesa termins ir ”ceturtā rūpnieciskā revolūcija”.

Digitāla revolūcija caur analoģisku iepriekšējo izmaiņu prizmu

Ar katru ražošanas revolūciju ir nepieciešams mazāk un mazāk darba roku un vairāk un vairāk zināšanu

1760 – 1840
Pāreja no roku ražošanas metodēm uz mašīnām, izmantojot tvaika un ūdens enerģiju. Tekstilizstrādājumu ražošana ir pirmā, kas pieņēma izmaiņas. Stipras vidusšķiras parādīšanas.

1871 – 1914
Dzelzceļš, telegrāfs, elektrība. Lielas ekonomiskās izaugsmes periods ar produktivitātes pieaugumu, kas izraisīja arī bezdarba pieaugumu, jo daudzus rūpnīcas strādniekus nomainīja mašīnas.

20. gadsimta otrā puse, 21. gadsimta sākums

Jaunas, progresīvas ciparu tehnoloģijas. Datori, superdatori un to plaša izmantošana, kā arī jaunas komunikācijas tehnoloģijas. Tehnika sāka samazināt cilvēka darba nepieciešamību.

2011 – …
Ražošanas datorizācija, produktu pielāgošana ļoti elastīgas masveida ražošanas apstākļos. Optimizācija, paškonfigurācija, pašdiagnostika, cilvēku atbalsts arvien sarežģītāka darba apstākļos.

Digitālo kompetenču centra vieta, loma un funkcijas

Datu pārvaldes prasmes:
Formulēt vajadzības, spēja meklēt informāciju un veidot saturu. Spriest par avota un tā satura atbilstību. Kritiskā domāšana.

Komunikācija un sadarbība:
Digitālo tehnoloģiju izmantošana, apzinoties kultūras un paaudžu daudzveidību. Emocionālais intelekts. Spēja veidot ilgtspējīgu digitālo identitāti un reputāciju.

Digitāla satura veidošana:
Prasme izveidot unikālo digitālo saturu, ņemot vērā juridiskos, licenču, autortiesību un citus noteikumus. Prasme dot saprotamas instrukcijas datorsistēmai.

Drošība:
Ierīču, saturu, personas datu un privātumu aizsardzība digitālajā vidē. GDPR. Saprašana par tehnoloģijas ietekmi uz sociālo, labklājības un iekļaušanas aspektiem. Izpratne par digitālo tehnoloģiju ietekmi uz vidi un to izmantošanu.

Problēmu risināšana:
Prasme identificēt vajadzības un problēmas, kā arī spēja risināt konceptuālas problēmas un problēmu situācijas digitālajā vidē. Digitālo rīku izmantošana procesu un produktu inovācijai. Sekošana digitālajai evolūcijai, jauno un ar augstu potenciālu tehnoloģiju identificēšana.

Tie, kas māk sarežģītas lietas padarīt par vienkāršākām, vienmēr būs pieprasīti 4.0 paradigmā. Acīmredzami tam ir nepieciešamas jaunas kompetences, kuras ir nepieciešams pastāvīgi pilnveidot.

Nepieciešamība apgūt principiāli jaunas kompetences novedīs pie novecotas mācību sistēmas (no 1. un 2. industriālās revolūcijas laikiem) pārskatīšanas vērtību līmenī: kritiska domāšana, emocionālais intelekts, iekļaujošas un ilgtspējīgas stratēģijas.

6 digitālās transformācijas posmi, no zemākā līdz augstākajam.

  1. ”Business as usual”
    Vadība noraida pārmaiņas. Procesi tiek veidoti uz mantotajiem pamatiem, tiem tiek pienagloti digitālie risinājumi. Metrika tiek apklusināta, analītikai ir tikai pārskatu sniegšanas funkcija, šaurs klientu skatījums. Tehnoloģijas tiek ieviestas drīzāk piespiedu kārtā, nevis plānveidīgi tālredzīgas stratēģijas rezultātā.

  2. Esam klāt un esam aktīvi
    Sākas klientu pieredzes metrika un sociālo mediju ”klausīšanās”. Pastiprinātas konkurences rezultātā organizācijas uzsāk jaunu kanālu un pilotu projektu izpēti sociālajā, mobilajā un digitālajā jomā. Parādās digitālie čempioni, un vadība to ņem vērā. Dažreiz pat neveikli eksperimenti tomēr noved pie nepārtrauktas stratēģijas un apzinātiem eksperimentiem. Digitālā izglītība tiek pieņemta.

  3. Formāli noteiktas pārmaiņās
    Notiek pārveidošana. Klientu dati sāk ietekmēt lēmumus un tiek sākta izmeklēšana, lai atrastu nepilnības datu analīzē. Uzņēmums vienoti tiecas pēc izmaiņām, IT/mārketings/vadība kopīgi izstrādā tehnoloģiju plānu. Pārmaiņu aģenti un spēka avoti joprojām ir uzņēmuma iekšienē, taču vadība atbalsta digitālo izglītību, mācoties arī ārpus organizācijas.

  4. Stratēģiska pieeja
    Klients ieņem vietu procesa centrā. Vadītāji piešķir pārmaiņu aģentiem vietu pie lēmumu pieņemšanas galda, nosaucot galvenos digitālos vai galvenos pieredzes darbiniekus (CXO). Procesu cauruļvads tiek pārveidots, nemitīga tieksme uz dinamiskumu un automatizāciju. Pozitīvas un nepārtrauktas klientu pieredzes nodrošināšana (CX). Vērtību piedāvājuma (value proposition) aktīva komunikācija. Digitālā izglītībā ir pašsaprotama.
  5. Saplūde (convergence)
    Departamenti kopīgi izmanto digitālās transformācijas karkasus, tiek piesaistīti jauni izpildvaras talanti un aģentūras, un IT palīdz vadīt CX vilcienu. Klientu pieredzēs tiek iekļauti „mikromirkļi”, kas noved pie turpmākām inovācijām, kas apvieno digitālās un tradicionālās metodes. Ir pielāgotas “pieredzes mākoņa” tehnoloģijas, tostarp Oracle, Salesforce un IBM (datu bāzes, CRM, AI, čatboti, utt..). Digitālā izglītībā ir pašsaprotama un prioritāra.
  6. Inovācija un pielāgošanās
    Digitālais ir daļa no pārveidotā uzņēmuma DNS, un lēzenāks vadības un lēmumu modelis aizstāj veco hierarhiju. CX veicina ne tikai produktu izstrādi un mārketingu, bet arī pārdošanu, apkalpošanu un HR. Inovāciju komanda seko jauniem tehnoloģiskiem sasniegumiem, un notiek medības pēc jaunajiem digitāliem talantiem. Transformācijas vadība kļūst par jauno “biznesu kā parasti”. Digitālā izglītībā ir pašsaprotama un prioritāra.
    Lielākie šķēršļi nozares 4.0 ieviešanas progresam ir kvalificētu speciālistu trūkums – viedo rūpnīcu darbība visvairāk ir atkarīga no šāda veida profesionāļiem.

Digitālas stratēģijas pamatprincipi Attīstošs un mainīgs process

  1. Novērtējiet digitālā rīka stratēģisko ietekmi, kā tas ietekmēs klientus un vērtību ķēdi ilgtermiņā?
  2. Uzstādiet augstas digitālās ambīcijas, kas radīs reakciju.
  3. Lieciet augstas likmes. Kāda būs lielāka vērtība, konkretizējiet un vizualizējiet.
  4. Būvējiet jaunus stratēģiskus muskuļus, kā jāmainās spējām un kultūrai?
  5. Aktīvi pārvaldiet transformāciju, kā mums vajadzētu pielāgoties?
  6. Investējiet produktos un digitālās apmācībās

Informācijas tehnoloģiju nozarei acīmredzamu iemeslu dēļ visos tās attīstības posmos, protams, bija nepieciešama pastāvīga mācīšanās. Taču Industrija 4.0 šo pieprasījumu ir ne tikai nostiprinājusi, bet arī pārvērtusi to par stūrakmeni. Ļoti drīz, ja ne jau tagad, mums būs nepieciešama principiāli jauna pieeja problēmu risināšanai. Mākslīgie neironu tīkli, kas, kā zināms, arī mācās (Machine Learning), jau spēj atrisināt biedējoši sarežģītus uzdevumus, darbojoties ar tādu datu masīvu, kādu pirms 10 gadiem retais varēja iedomāties. Pie tam, lauvas tiesa no šīs apmācības ir pilnīgi automatizēta. 5G pārklājums pavērs durvis jaunam laikmetam, par kuru mēs vēl daudz nezinām. Tam nepieciešama ne tikai izglītība, bet arī mācīšanās stratēģijas izveide, un nav pārsteidzoši, ka drīzumā korporatīvajā kultūrā redzēsim arvien vairāk Learning and Development viceprezidentu vakances. Viena stratēģija varētu būt iekšējās mācīšanās veidošana, taču, lai tā būtu aktuāla, nepieciešams savlaicīgi gūt izpratni par izmaiņām, kā arī apgūt jaunus mācīšanās principus.

Šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk ir jāatrod vieta mācībām, kas ir aktuālas globālajām pārmaiņām, kas drīzumā skars ikvienu no mums.


Informācija par dažiem no projekta ietvaros pieejamiem kursiem

SIA “Mercuri International”

  • MIPROMS – mērķtiecīga projektu vadība

https://mercuri.lv/

SIA “Baltijas datoru akadēmija”

  • Sertificēts IT drošības vadītājs ar CISM® sertifikāciju
  • Microsoft Teams pārvaldība
  • Datu analīze ar Power BI
  • Prezentāciju un citu vizuālo materiālu veidošana ar dažādiem prezentāciju veidošanas rīkiem
  • Lokālo, attālināto un virtuālo komandu vadīšana izmantojot Office 365 Teams
  • Infografiki – moderns izteiksmes līdzeklis

https://www.bda.lv/bda4/

SIA “BSM Konsultanti”

  • Ražošanas / pakalpojuma sniegšanas uzņēmuma augstākas pievienotās vērtības stratēģija
  • Ražošanas procesu problēmu risināšanas metodes

http://www.bsm.lv/

Atbalsta projekta noteikumi

Biedrība “Latvijas Datortehnoloģiju asociācija” sadarbībā ar biedrību “Latvijas Telekomunikāciju asociācija” ir uzsākušas nodarbināto apmācību 2.kārtas projekta “IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2” (projekts Nr. 1.2.2.1/19/A/001), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.

Projekts tiek īstenots no 2020.gada 13.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.

Projekta mērķa grupa – komersanti.

ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%

Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 200 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 540 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 32 komersantus un 402 šajos komersantos nodarbinātās personas.

Projekta mērķis ir IKT un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.

Kontaktinformācija:
apmacibas@itnet.lv

Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku.

Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@itnet.lv

Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests https://www.gudralatvija.lv/