IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Latvijā izdota pirmā akadēmiskā grāmata par kiberdrošību – “Cybersecurity in Latvia: Forging Resilience amidst Emerging Threats” jeb “Kiberdrošība Latvijā: Noturības stiprināšana jauno apdraudējumu apstākļos”. Šis apjomīgais pētījums tapis ar Aizsardzības ministrijas, CERT.LV un ārvalstu ekspertu līdzdalību, apvienojot gan eksaktās, gan sociālās zinātnes. Grāmata kalpo kā visaptveroša analīze par Latvijas kiberdrošības ekosistēmu, tās izaicinājumiem un nākotnes perspektīvām.
Publikācija starptautiski atzītajā izdevniecībā Routledge ne tikai iezīmē zinātnisku pavērsienu, bet arī nostiprina Latvijas reputāciju kā inovāciju centru kiberdrošības jomā. Īpaši izceļama ir Latvijas unikālā pieeja – tehnoloģisko risinājumu apvienošana ar sabiedrības iesaisti un izglītošanu. Šāda stratēģija atzīta par īpaši piemērotu mazākām valstīm, kurām jāspēj balansēt starp ierobežotiem resursiem un pieaugošu kiberdraudu daudzveidību.
Grāmatā aplūkota arī Latvijas loma starptautiskā drošības arhitektūrā – NATO un Eiropas Savienības ietvaros. Latvija aktīvi piedalās kolektīvās kiberaizsardzības stiprināšanā, daloties pieredzē un veidojot kopīgus mehānismus draudu novēršanai. Šāda sadarbība ir īpaši būtiska Baltijas jūras reģionā, kur ģeopolitiskie riski padara kiberdrošības jautājumus par stratēģiski kritiskiem.
Svarīga loma pētījuma tapšanā bijusi Eiropas Savienības programmai “Digitālā Eiropa”, kuras ietvaros darbojas “Nacionālais kiberdrošības koordinācijas centrs – Latvija”. Šis projekts, līdzfinansēts no ES, palīdz attīstīt kiberdrošības kompetences, veicina pētniecību un stiprina sadarbību starp valsts, akadēmiskajām un privātajām institūcijām.
Latvijas uzņēmumiem šī grāmata ir vairāk nekā akadēmisks resurss – tā ir praktisks orientieris. IT nozares pārstāvji var gūt vērtīgas atziņas par risku pārvaldību, kiberdrošības kultūras stiprināšanu uzņēmuma iekšienē un efektīvu sadarbību ar valsts institūcijām.
Oficiālā grāmatas prezentācija notiks šī gada 22.–23. oktobrī starptautiskajā “Techritory Forum 2025” Rīgā, kur eksperti un uzņēmēji diskutēs par nākotnes izaicinājumiem digitālajā vidē.
Latvija pierāda, ka kiberdrošība nav tikai tehnoloģija – tā ir sabiedrības noturības stūrakmens.
Akadēmiskās zināšanas un starptautiskā sadarbība kļūst par platformu, kur uzkrātās atziņas var pārtapt praktiskos risinājumos, stiprinot gan valsts, gan uzņēmumu drošību digitālajā laikmetā.
Avots: mod.gov.lv
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts.
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/001
Baltijas valstis kopā ar Poliju sper stratēģisku soli digitālajā attīstībā, apvienojoties kopīga mērķa vārdā – izveidot Baltijas mākslīgā intelekta gigafabriku (Baltic AI GigaFactory). Šis projekts iezīmē reģiona centienus stiprināt savu neatkarību un konkurētspēju mākslīgā intelekta jomā, veidojot mūsdienīgu un jaudīgu skaitļošanas infrastruktūru, kas kalpos par pamatu nākotnes inovācijām.
Projekta virzītājspēks ir Polija, kas iesniegusi pieteikumu Eiropas Komisijai par šādas infrastruktūras izveidi ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atbalstu. Šī iniciatīva nav tikai tehnoloģisks, bet arī ģeopolitisks solis – tā paredz mazināt atkarību no trešo valstu tehnoloģiskajiem gigantiem un stiprināt datu suverenitāti visā reģionā.
Plānotā gigafabrika nodrošinās ne tikai augstas veiktspējas datu apstrādes jaudu, bet arī drošu vidi mākslīgā intelekta risinājumu izstrādei, testēšanai un ieviešanai. Šāda mēroga infrastruktūra būs pieejama ne tikai pētniecības iestādēm un valsts pārvaldei, bet arī privātajam sektoram – uzņēmumiem, kas attīsta vai vēlas ieviest MI balstītus pakalpojumus.
Latvijai šī iniciatīva nozīmē iespēju stiprināt savu digitālo ekosistēmu, kā arī aktīvi iesaistīties reģionālā mēroga tehnoloģiju projektos, kuros līdz šim dominēja lielākas Eiropas valstis. Turklāt MI gigafabrikas izveide var kalpot kā atspēriena punkts arī jaunuzņēmumiem un inovāciju centriem, kas meklē platformu savu risinājumu testēšanai ar piekļuvi jaudīgām skaitļošanas iespējām.
Šāda reģionāla sadarbība arī saskan ar plašākām Eiropas Savienības stratēģijām, kas aicina veidot kopīgas, uzticamas un ētiski pamatotas mākslīgā intelekta attīstības platformas. Baltijas AI gigafabrika var kļūt par šīs stratēģijas spilgtu piemēru, demonstrējot, kā nelielas valstis, apvienojot resursus un zināšanas, spēj veidot modernu un drošu digitālo infrastruktūru.
Projekta tālākā virzība būs atkarīga no Eiropas Komisijas vērtējuma un finansējuma piešķīruma. Taču jau šobrīd ir skaidrs – Baltijas reģions ir gatavs ieņemt aktīvu lomu Eiropas digitālajā transformācijā, investējot nākotnes tehnoloģijās, kur MI ieņem arvien nozīmīgāku vietu.
Avots: een.lv
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Eiropas Savienībā līdz 2030. gadam plānots ieviest vienotu digitālās identitātes maku – drošu, pārrobežu lietotni, kas ļaus iedzīvotājiem un uzņēmumiem glabāt un pārvaldīt personiskos dokumentus digitālā formātā. Latvijā šī iniciatīva tiek aktīvi testēta, un tās ieviešana paredz būtiskas izmaiņas ne tikai lietotāju pieredzē, bet arī valsts informācijas sistēmu arhitektūrā.
Digitālais identitātes maks darbosies kā mobilā lietotne, kurā lietotājs glabās dažādus digitālus dokumentus – pasi, autovadītāja apliecību, diplomus, veselības apdrošināšanas kartes un citus. Risinājuma būtiskākā iezīme – dati tiks nodoti tieši no lietotāja, bez nepieciešamības informāciju apmainīt starp dažādām institūcijām. Tas nozīmē pāreju no centralizētas uz decentralizētu datu pārvaldību, kas paver plašākas iespējas digitālās pašnoteikšanās virzienā.
Šīs pārmaiņas skars ne vien lietotāju autentifikācijas un identifikācijas procesu, bet arī pašas valsts informācijas sistēmu uzbūvi. Kā norāda IT uzņēmuma “Euso” valdes priekšsēdētājs Ivars Muciņš, risinājuma ieviešana prasīs ne tikai tehnoloģisku pielāgošanos, bet arī papildu valsts budžeta līdzekļus esošo sistēmu reorganizācijai. “Digitālās identitātes maks nav vienkārša lietotne – tas ir stratēģisks instruments datu apmaiņas kontroles nodošanai lietotāja rokās. Tādēļ tas nozīmē ne vien tehnoloģisku inovāciju, bet arī paradigmas maiņu visā valsts pārvaldē,” viņš norāda.
Latvija jau aktīvi iesaistījusies digitālās identitātes maka attīstībā un testēšanā, piedaloties Eiropas līmeņa pilotprojektā “Nobid”. Tiek pārbaudīta prototipa funkcionālā darbība, drošība un saderība ar esošajām sistēmām. Šobrīd Latvijā notiek “Model B” prototipa praktiskā testēšana, kuras laikā, izmantojot fokusgrupu iesaisti, tiek iegūtas atsauksmes un veidoti ieteikumi sistēmas uzlabošanai.
Latvija ir viena no valstīm, kas digitālās identitātes maku ne tikai izstrādā, bet arī praktiski testē, pielāgojot to nacionālajām vajadzībām. Šis projekts ir būtisks solis Latvijas digitālās transformācijas virzienā un radīs priekšnoteikumus drošai, efektīvai un lietotāju vadītai datu apritei nākotnē.
Avots: bismart.lv
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts.
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/001
No 2025. gada 2. jūlija spēkā stājušies jauni Ministru kabineta noteikumi Nr. 397 “Minimālās kiberdrošības prasības”, kas nosaka skaidras un vienotas vadlīnijas kiberdrošības ieviešanai valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī nozīmīgākajos uzņēmumos, kas nodrošina sabiedrībai būtiskus un svarīgus pakalpojumus. Šie noteikumi ir svarīgs solis kiberdrošības pārvaldības sistēmas uzlabošanā, kā arī saskan ar Nacionālā kiberdrošības likuma un Eiropas Savienības NIS2 direktīvas prasībām.
Līdz 2025. gada 1. oktobrim organizācijām jāieceļ kiberdrošības pārvaldnieks, jāveic pašnovērtējums un jāizstrādā pamatdokumentācija – piemēram, kiberrisku pārvaldības plāns, darbības nepārtrauktības plāns un iekšējie kārtības noteikumi. Tāpat jāievieš incidentu novēršanas un reaģēšanas mehānismi, kā arī jānodrošina sistēmu uzraudzība un uzturēšana.
Lai sekmētu prasību ieviešanu, Nacionālais kiberdrošības centrs organizē informatīvus pasākumus, bet Aizsardzības ministrija nodrošina praktiskus rīkus – dokumentu paraugus un iesniegumu veidlapas.
Šo prasību īstenošana nav tikai normatīvo aktu izpilde – tā ir iespēja uzņēmumiem veidot stabilāku un drošāku darbības vidi. Uzlabota kiberdrošības pārvaldība stiprinās uzņēmuma reputāciju, veicinās ilgtermiņa partnerattiecības un palīdzēs sagatavoties nākotnes izaicinājumiem arvien tehnoloģiskākā vidē.
Avots: cert.lv
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
No 1. jūlija Latvijā ir oficiāli ieviesta šūnu apraides tehnoloģija, kas būtiski papildina un modernizē valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu. Šis solis ļaus daudz ātrāk un mērķtiecīgāk informēt sabiedrību krīzes situācijās – piemēram, dabas katastrofu, militāru apdraudējumu vai citu ārkārtas notikumu gadījumā.
Sistēmu izstrādājusi Latvijas IT uzņēmums SIA “Meditec”, kas 2023. gadā uzvarēja publiskajā iepirkumā, ko organizēja Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Jaunā tehnoloģija balstīta uz jau esošo mobilo operatoru infrastruktūru, kurā izvietota apraides aparatūra, kas ļauj nosūtīt paziņojumus visiem mobilajiem telefoniem konkrētā reģionā – neatkarīgi no operatora, SIM kartes vai ierīces vecuma.
Atšķirībā no parastajām īsziņām vai lietotņu paziņojumiem, šūnu apraides brīdinājumi tiek attēloti īpašā formātā, tos pavada specifisks skaņas signāls, un tie nav modificējami vai pārsūtāmi. Sistēma atbalsta dažādu veidu paziņojumus – sarkanos, oranžos un dzeltenos brīdinājumus, kā arī ziņas par pazudušiem bērniem, apdraudējuma beigām un mācību trauksmēm.
Kopējais projekta budžets ir 3,2 miljoni eiro, no kuriem 2,7 miljoni nāk no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, bet pārējie 500 000 eiro – no valsts budžeta. Tuvākajā laikā sabiedrībai tiks sniegta plašāka informācija par ierīču saderību, kā arī organizēta informatīva kampaņa.
Avots: db.lv
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts.
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/001
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumus un jaunuzņēmumus pieteikties dalībai tirdzniecības misijā Japānā. Tās ietvaros būs iespēja pārstāvēt Latviju vienā no nozīmīgākajiem tehnoloģiju nozares pasākumiem Āzijā — izstādē CEATEC 2025, kas norisināsies no 14. līdz 17. oktobrim Čibas pilsētā. Tirdzniecības misijas pilnā programma plānota Tokijā un Osakā no 11. līdz 18. oktobrim.
CEATEC (Combined Exhibition of Advanced Technologies) ir viena no Japānas vadošajām tehnoloģiju izstādēm, kas vienuviet pulcē inovāciju līderus, amatpersonas, kā arī uzņēmējus un pētniekus. 2025. gada izstādes galvenā tēma – “Innovation for ALL” – uzsver tehnoloģiju nozīmi sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā un pieejamībā visos līmeņos. Latvija tiks pārstāvēta izstādes Global Park paviljonā – starptautiskā platformā, kur tiek demonstrēti progresīvākie tehnoloģiskie risinājumi no dažādām valstīm un reģioniem.
Ieguvumi no dalības:
Dalībai misijā iespējams saņemt līdz 60% līdzfinansējumu attiecināmajām izmaksām, tostarp ceļa, uzturēšanās un dalības izmaksām. Plašāka informācija par dalību un līdzfinansējuma iespējām pieejama mājaslapā “business.gov.lv” sadaļā “Dalība tirdzniecības misijās ārvalstīs”.
Latvijas uzņēmējiem dalība šāda mēroga starptautiskā pasākumā ir iespēja ne vien paplašināt eksporta tirgus un nostiprināt savu klātbūtni globālajā vidē, bet arī apliecināt Latvijas uzņēmējdarbības spēju radīt inovatīvus un konkurētspējīgus risinājumus. Šis solis var kļūt par nozīmīgu pavērsienu ceļā uz ilgtspējīgu attīstību un lielāku atpazīstamību pasaulē.
Avots: business.gov.lv
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Latvijas militāro tehnoloģiju jaunuzņēmums “Origin Robotics” izstrādājis autonomu pretdronu sistēmu “Blaze”, kas spēj ātri un precīzi neitralizēt gaisā esošus draudus. Sistēma izmanto mākslīgā intelekta vadītu datorredzi un radaru, nodrošinot efektīvu aizsardzību pret droniem un līdz minimumam samazinot blakusefektus.
“Karadarbības daba mainās, un digitalizācija kļūst par neatņemamu drošības tehnoloģiju sastāvdaļu. Mēs redzējām iespēju izmantot mūsu pieredzi autonomo dronu izstrādē, lai radītu alternatīvu tradicionāli dārgajām tehnoloģijām. “Blaze” ir rezultāts gan tehnoloģiskai vīzijai, gan vēlmei nodrošināt Eiropai un NATO sabiedrotajiem mūsdienīgus un izmaksu ziņā efektīvus risinājumus,” norāda “Origin Robotics” līdzdibinātājs Agris Ķipurs.
Uzņēmums izstrādājis arī “Beak” – no drona palaižamu precīzi vadāmu munīciju ar atkārtoti izmantojamām komponentēm. Abi risinājumi jau ir izraisījuši starptautisku interesi – noslēgti līgumi ar NATO valstīm, saņemts arī finansējums no Eiropas Aizsardzības fonda.
“Origin Robotics” piemērs apliecina – digitalizācija un inovācijas nav tikai nākotnes tendence, bet būtiska uzņēmējdarbības un drošības sastāvdaļa jau šodien.
Avots: labsoflatvia.com
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts.
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/001
Straujā uzņēmuma “Swotzy” attīstība apliecina, cik būtiska ir spēja apgūt un ieviest modernas informācijas tehnoloģijas mūsdienu konkurences apstākļos. Kopš tā dibināšanas 2022. gadā “Swotzy” ir kļuvis par vienu no redzamākajiem inovāciju piemēriem loģistikas nozarē Latvijā un Baltijā.
“Swotzy” piedāvā vienotu, lietotājam draudzīgu platformu, kurā uzņēmumi var salīdzināt dažādu kurjerdienestu piegādes iespējas un izvēlēties sev izdevīgāko. Turklāt nav nepieciešams slēgt individuālus līgumus ar katru piegādātāju – šo soli uzņēmuma vārdā veic platforma, ievērojami ietaupot laiku un resursus, īpaši mazajiem eksportējošajiem uzņēmumiem. Šobrīd platformas lietotāji ik mēnesi nosūta jau ap 30 000 sūtījumu uz vairāk nekā 120 pasaules valstīm, un uzņēmuma prognozētais 2025. gada apgrozījums ir pieci miljoni eiro.
“Swotzy” panākumi nav iedomājami bez spējas pielāgoties un izmantot jaunākās tehnoloģiskās iespējas. Šis piemērs izgaismo plašāku tendenci – informācijas tehnoloģiju ieviešana vairs nav izvēles jautājums, bet gan nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas konkurēt mūsdienu tirgū. Jaunu IT risinājumu ieviešana ne tikai uzlabo efektivitāti, bet arī sniedz iespējas iekļūt jaunās nozarēs, paplašināt tirgus un sasniegt starptautiskus apmērus.
“Swotzy” piemērs rāda – ar drosmi ieviest inovācijas un mērķtiecīgu pieeju iespējams sasniegt ievērojamus rezultātus pat ļoti konkurējošā vidē. Jaunās paaudzes digitālās platformas ir ceļš uz efektīvāku, atvērtāku un gudrāku uzņēmējdarbību.
Avots: business.gov.lv
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris (Latvijas IT klasteris) sadarbībā ar Latvijas Digitālo akseleratoru (LDA) un RTU Rīgas Biznesa skolu 25. aprīlī organizēja vērienīgu konferenci Future Ready, kas pulcēja nozares līderus un uzņēmējus, lai izceltu būtiskākās tehnoloģiju tendences un to ietekmi uz uzņēmējdarbību.
Konferences dalībnieki ieguva stratēģiskas atziņas no tehnoloģiju un cilvēkresursu līderiem, uzzināja par jaunākajām inovācijām un cilvēka-tehnoloģiju mijiedarbību, kā arī iepazinās ar digitalizācijas laikmeta izaicinājumiem un iespējām.
Konferences programma piedāvāja plašu tēmu spektru:
Papildu teorētiskajām lekcijām, konferences dalībniekiem bija iespēja piedalīties praktiskās darbnīcās, kur eksperti dalījās ar reāli pielietojamiem rīkiem mākslīgā intelekta, kiberdrošības un pārmaiņu vadības jomā.
Future Ready ir iespēja uzņēmējiem būt soli priekšā pārmaiņām, apgūt jaunas prasmes un sagatavot savu biznesu nākotnes izaicinājumiem.
Avots: futureready.lv
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts.
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/001
Nesen, 10. aprīlī, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrā norisinājās otrais inovāciju ekosistēmas samits “Innovate360°”, kas šogad īpaši izcēla Latvijas attīstības iespējas digitālo tehnoloģiju un IT nozarē.
Samita mērķis ir apvienot vadošos inovāciju ekspertus no publiskā, privātā un akadēmiskā sektora, lai identificētu konkrētus soļus Latvijas inovāciju ekosistēmas attīstībai un digitālās konkurētspējas stiprināšanai. Šis pasākums bija īpaši nozīmīgs Latvijas IT nozarei, kas ir viens no stratēģiskajiem inovāciju un ekonomiskās izaugsmes virzītājiem.
Latvija šobrīd Eiropas Inovāciju rezultātu pārskatā atrodas tikai 25. vietā, klasificēta kā “topošā inovatore”. Šī pozīcija atklāj kritisku nepieciešamību stiprināt digitālo prasmju attīstību, veicināt tehnoloģiju pārnesi un uzlabot sadarbību starp IT uzņēmumiem, izglītības iestādēm un politikas veidotājiem.
“IT nozare ir viens no galvenajiem inovāciju katalizatoriem Latvijā. Lai izmantotu tās potenciālu, mums jāveido efektīva sadarbības platforma starp visām iesaistītajām pusēm. Samits “Innovate360°” ir solis šajā virzienā, ļaujot ne tikai apzināt izaicinājumus, bet arī izstrādāt konkrētus rīcības plānus, lai digitālās inovācijas kļūtu par Latvijas izaugsmes dzinējspēku,” norāda RTU inovāciju prorektore Liene Briede.
Samita programma ietvēra ne tikai iedvesmojošas prezentācijas un diskusijas, bet arī praktiskas darbnīcas, kurās tapa reāli priekšlikumi Latvijas digitālās inovāciju vides attīstībai, ņemot vērā arī citu valstu — Dānijas, Igaunijas un Beļģijas — veiksmīgos piemērus.
Avots: labsoflatvia.com
(vairāk…)
