IKT un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts.
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/001
Nesen, 10. aprīlī, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrā norisinājās otrais inovāciju ekosistēmas samits “Innovate360°”, kas šogad īpaši izcēla Latvijas attīstības iespējas digitālo tehnoloģiju un IT nozarē.
Samita mērķis ir apvienot vadošos inovāciju ekspertus no publiskā, privātā un akadēmiskā sektora, lai identificētu konkrētus soļus Latvijas inovāciju ekosistēmas attīstībai un digitālās konkurētspējas stiprināšanai. Šis pasākums bija īpaši nozīmīgs Latvijas IT nozarei, kas ir viens no stratēģiskajiem inovāciju un ekonomiskās izaugsmes virzītājiem.
Latvija šobrīd Eiropas Inovāciju rezultātu pārskatā atrodas tikai 25. vietā, klasificēta kā “topošā inovatore”. Šī pozīcija atklāj kritisku nepieciešamību stiprināt digitālo prasmju attīstību, veicināt tehnoloģiju pārnesi un uzlabot sadarbību starp IT uzņēmumiem, izglītības iestādēm un politikas veidotājiem.
“IT nozare ir viens no galvenajiem inovāciju katalizatoriem Latvijā. Lai izmantotu tās potenciālu, mums jāveido efektīva sadarbības platforma starp visām iesaistītajām pusēm. Samits “Innovate360°” ir solis šajā virzienā, ļaujot ne tikai apzināt izaicinājumus, bet arī izstrādāt konkrētus rīcības plānus, lai digitālās inovācijas kļūtu par Latvijas izaugsmes dzinējspēku,” norāda RTU inovāciju prorektore Liene Briede.
Samita programma ietvēra ne tikai iedvesmojošas prezentācijas un diskusijas, bet arī praktiskas darbnīcas, kurās tapa reāli priekšlikumi Latvijas digitālās inovāciju vides attīstībai, ņemot vērā arī citu valstu — Dānijas, Igaunijas un Beļģijas — veiksmīgos piemērus.
Avots: labsoflatvia.com
Guna Kalniņa
SIA “TRIVIUMS apmācība”
Personāla vadības eksperte, koučs,
Lumina Learning psihometrisko mērījumu praktiķe
Kādi izaicinājumi jāpārvar ceļā uz efektīvu darbinieku prasmju attīstīšanu?
Saistībā ar apmācību nodrošināšanu un darbinieku prasmju attīstīšanu uzņēmumi saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem. Pirmkārt, tas ir laika trūkums un no tā izrietošā prioritāšu konkurence. Bieži dzirdam argumentu, ka darbiniekiem trūkst laika mācībām, jo darba pienākumi tiek uzskatīti par prioritāriem. Arī vadītāji ne vienmēr atbalsta mācības, jo tās šķiet kā papildu slogs, nevis stratēģisks ieguldījums.
Otrkārt, varu minēt zemu darbinieku iesaisti un motivāciju. Proti, ne visi darbinieki ir ieinteresēti apmācībās, īpaši, ja tas nesaskan ar viņu karjeras mērķiem, ja mācību formāts ir garlaicīgs un neatbilstošs darbiniekam vai darba realitātei.
Kā trešo punktu uzsveru apmācību efektivitātes mērīšanu. Reizēm ir sarežģīti novērtēt, kā apmācības ietekmē darbinieku produktivitāti, biznesa veiktspējas rezultātu. Ja nav skaidru indikatoru, kas parāda ieguldījuma atdevi, varam saskarties ar pretestību un sarežģījumiem.
Ceturtkārt, ir dažādas mācīšanās vajadzības un paaudžu atšķirības. Darbiniekiem un arī starp paaudzēm ir atšķirīgi mācīšanās stili. Daži ir pieraduši pie tradicionālām mācību metodēm, savukārt citi dod priekšroku digitāliem risinājumiem un interaktīvai pieejai.
Ja runājam par interaktīvu pieeju, tad, piektkārt, vēlos pieminēt tehnoloģiju integrāciju un pieejamību. Lai gan digitālās apmācības kļūst arvien pieejamākas, ne visiem uzņēmumiem ir pieejama nepieciešamā infrastruktūra un rīki, turklāt arī darbinieki ir atšķirīgos līmeņos attiecībā uz digitālo pratību.
Sestais punkts – zināšanu pielietošana praksē. Pat ja darbinieki apgūst jaunas prasmes, mēdz būt jautājumi, kā zināšanas izmantot darbā. Ja nav atbalsta un iespēju praktizēt, tad iegūtās zināšanas ātri vien tiek aizmirstas.
Septītais – nepārtraukta prasmju atjaunošana ir vajadzīga, jo tehnoloģiju vides straujās izmaiņas nozīmē to, ka nepārtraukti ir jāatjaunina darbinieku prasmes uzņēmumos. Ilgtermiņa prasmju attīstība bieži nav pietiekami elastīga.
Noslēdzošais – astotais punkts ir budžeta ierobežojumi, jo apmācības paredz finansiālus ieguldījumus, bet ne vienmēr uzņēmumi ir gatavi atvēlēt tām pietiekamus resursus. Mēdz būt tā, ka izvēlas lētākus, bet mazāk efektīvus risinājumus.
Secinu, ka, lai pārvarētu visus šos izaicinājumus, ir jāievieš mērķtiecīga apmācību stratēģija uzņēmumos, kas ir pielāgota darbinieku vajadzībām un iekļauta darba procesos, kā arī atbalstīta no vadības puses.
“5 izvēles izcilu rezultātu sasniegšanai”
PASNIEDZĒJS:
Matīss Haritonovs, FranklinCovey Treneris
5 izvēles izcilu rezultātu sasniegšanai
Atšķirība starp slīkšanu darbos un virzīšanos pretī mērķiem slēpjas spējā pieņemt gudrus lēmumus un pareizas izvēles. Risinājums Produktivitāte 21.gadsimtā izmērāmā veidā palielina indivīdu, komandu un organizāciju produktivitāti.
TRENIŅŠ IEKĻAUJ:
• Novērtējumu
• Dalībnieka rokasgrāmatu
• Digitālus instrumentus
• Atskaites sesiju
LATVIJAS DATORTEHNOLOĢIJU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu
“IKT un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts”
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/001
Projekts tiek īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu: apmacibas@itnet.lv
Projekts balstīts uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas mērķiem:
• Veicināt mūžizglītību
• Nodrošināt elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas
• Atbalstīt jaunu prasmju apguves nepieciešamību
• Sekmēt profesionālo mobilitāti
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansiālo atbalstu.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
