Aktualitātes un jaunumi
KĻŪT PAR BIEDRU
Jaunumi no LDTA nodarbināto apmācību projekta, decembris 2023

1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2

Digitālās dekādes ziņojums 2023 semināra “Prasmju nākotne” ietvaros

Tā kā 2023. gads ir pasludināts par Eiropas prasmju gadu, tā galvenais uzstādījums ir dot jaunu impulsu mūžizglītībai, sekmēt iedzīvotāju un uzņēmumu pilnvērtīgu iesaisti zaļajā un digitālajā pārejā, atbalstīt inovācijas un konkurētspēju. Šā gada 12.oktobrī norisinājās tiešsaistes seminārs “Prasmju nākotne”, ko organizēja Izglītības un zinātnes ministrija EPALE – pieaugušo izglītība Latvijā sadarbībā ar Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA).

Semināra laikā tika stāstīts tostarp par Digitālās dekādes ziņojumu 2023. Digitālo prasmju jomā ES ir apņēmusies gādāt par to, lai līdz 2030. gadam vismaz 80% 16–74 gadu vecu iedzīvotāju vidū digitālo pamatprasmju līmenis paaugstinātos un lai IKT speciālistu skaits sasniegtu 20 miljonus.
Ziņojumā atsevišķi ir izdalīti dati par Latviju, kas liecina, ka digitālo prasmju jomā Latvija atrodas nedaudz zem ES vidējā: pamata digitālās prasmes ir tikai 51% iedzīvotāju un tikai 14% uzņēmumu veic savu darbinieku apmācības digitālās prasmēs.

Secināms, ka aizvien aktuālāks kļūst digitālo prasmju jautājums un tā nozīmīgums digitālās pārveides ietekmē, tādēļ Eiropas rekomendācijas mērķu sasniegšanai paredz izmantot Eiropas ietvaru izmantošanu digitālo prasmju attīstībai, esošo resursu metodoloģiju un materiālu atkal izmantošanu un mērogošanu, digitālo prasmju sertifikāciju, pārkvalificēšanu un kvalifikācijas paaugstināšanu, mikrokredītu sistēmu atsevišķu kompetenču, moduļu atzīšanai un apliecināšanai, individuālos mācību kontus, kā arī īpašs uzsvars tiek veltīts kiberdrošības prasmēm.

Avots: https://epale.ec.europa.eu

(vairāk…)
Jaunumi no LDTA nodarbināto apmācību projekta, novembris 2023

1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2

Darbspēkam ir nepieciešama pilnveide mākslīgā intelekta, virtuālās realitātes un sociālās inovācijas jomās

Veicot izpēti “Darbspēkam ir nepieciešama pilnveide un pārkvalifikācija mākslīgā intelekta (MI), virtuālās realitātes (VR) un sociālās inovācijas (SI) jomā” ir publicēts ziņojums, kura 2. darba pakas ietvaros, projekta partneri veidoja pamatus mācību moduļu izstrādei, izmantojot augšupēju un uz galalietotāju orientētu pieeju.

Lai noskaidrotu uzņēmumiem nepieciešamās prasmes MI, VR un SI jomās, kā arī iegūtu detalizētu informāciju, tika uzrunāts plašs uzņēmumu skaits visās nozarēs. Attiecībā uz AI un VR jomām, visās astoņās iesaistītajās valstīs tika organizēta tiešsaistes aptauja. SI jomā, ņemot vērā, ka šī tēma koncepcijas un informācijas vākšanas ziņā ir sarežģītāka kā AI un VR, tika organizētas fokusa grupas diskusijas. Iegūtie rezultāti tika apkopoti un analizēti, un balstoties uz tiem, tika izveidots saraksts ar kopējām prasmju vajadzībām visās trīs jomās.

Straujā un mainīgā ekonomiskajā vidē, darbinieki ar atbilstošām prasmēm ir būtisks uzņēmumu konkurētspējas elements. Tieši tāpēc ir ieteicams, lai uzņēmumos būtu izveidota labvēlīga mācību vide. Aptuveni puse respondentu regulāri veic darbinieku prasmju novērtēšanu vai arī uzņēmumā ir par apmācībām atbildīga persona/departaments. Tajā pašā laikā 73% respondentu uzskata, ka viņu uzņēmumam būtu lietderīga personāla kvalifikācijas celšana vai pārkvalificēšana IT jomā, savukārt 68% respondentu uzskata, ka darbinieki nav pietiekami apmācīti IT jomā. Turklāt lielākā daļa uzskata, ka darbiniekiem nav pietiekamu IT prasmju, lai veiktu savu darbu, un vienlaikus atzīst, ka darba vietas vajadzības ir vissvarīgākais faktors IT apmācības jomā.

Projekta kontekstā sociālā inovācija (SI) tiek aplūkota kā rīks, kas palīdz uzņēmumiem digitālo pārmaiņu procesā, sevišķi mākslīgā intelekta un virtuālās realitātes ieviešanā.

Avots: https://eulep.eu

(vairāk…)
Jaunumi no LDTA nodarbināto apmācību projekta, oktobris 2023

1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2

Latvijas Inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Ženēvā

Lai nodrošinātu saikni starp Eiropas Kodolpētniecības organizāciju (CERN) Latvijas uzņēmējiem un zinātniskajām institūcijām, šā gada oktobrī Ženēvā, Šveicē darbu sāk Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība, kas darbosies saskaņā ar Latvijas CERN stratēģiju.

CERN piedāvā iespējas gan lieliem pieredzējušiem uzņēmumiem, gan zinātņietilpīgiem jaunuzņēmumiem. Metālapstrāde, mašīnbūve, elektronika, informāciju un komunikāciju tehnoloģijas ir Latvijas galvenās eksporta un tehnoloģiju nozares, kuru produkti un pakalpojumu sakrīt ar CERN attīstītām tehnoloģijām. Latvija kopš 2021. gada ir CERN asociētā dalībvalsts, un mūsu valsts mērķis ir tuvāko gadu laikā kļūt par pilntiesīgu šīs organizācijas dalībvalsti. Dalība šajās izglītības programmās sniedz iespēju paplašināt savas zināšanas par daļiņu fiziku un jaunākajām tehnoloģijām.

Citējot LIAA direktora pienākumu izpildītājas Ivetas Strupkājas teikto, secināms, ka papildu izglītība sadarbībā ar zinātni ļaus jaunu tehnoloģiju radīšanu pacelt augstākā līmenī: “Šveice ir valsts ar ļoti augstu attīstības līmeni inovāciju un tehnoloģiju jomā, tādēļ, plānojot LIAA pārstāvniecību tīklu, tieši šo valsti izvirzījām kā vienu no prioritātēm. Būtiskākais faktors bija Latvijas pievienošanās CERN, jo pašlaik virzāmies uz pilnas dalībvalsts statusu un vēlamies stiprināt CERN sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām.”


Avots: https://labsoflatvia.com

(vairāk…)
Jaunumi no LDTA nodarbināto apmācību projekta, septembris 2023

1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2

Kiberdrošības konference “Kiberšahs 2023” – jomas politikas un digitālo prasmju attīstīšanai

Starptautiskā kiberdrošība ir joma, kas attiecas uz pasākumiem, kas tiek veikti, lai aizsargātu un nodrošinātu datu un informācijas drošību starptautiskajā mērogā, īpaši attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūru. Tā kā digitālās tehnoloģijas un internets ir kļuvuši par būtisku pasaules ekonomikas, politikas un sabiedrības sastāvdaļu, kiberdrošība ir kļuvusi par globālu prioritāti.


Šogad 4. un 5. oktobrī Rīgā tiks organizēta starptautiska kiberdrošības konference “Kiberšahs 2023”. Konferenci organizē CERT.LV un Latvijas Interneta asociācija sadarbībā ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un partneriem Latvijā un Eiropā, tā norisināsies Radisson BLU Latvija telpās. Konferencē paredzēts iekļaut 3 blokus: “Kiberšahs 2023” (#CyberChess) centrālā sesija, kuras fokuss būs stratēģiski politiskie kiberdrošības jautājumi; tehniskā paralēlsesija “KiberŠoks” (#CyberShock), kas tiks veltīta padziļinātai tehnisku kiberdrošības jautājumu izpētei, iekļaujot praktiskas demonstrācijas; “Baltijas domaina dienas” (#BalticDomainDays), kas tiks veltīta DNS drošībai. Konferences mērķauditorija aptver valsts un pašvaldību iestāžu atbildīgās personas par IT drošību, IT drošības speciālistus, informācijas sistēmu auditorus, IT drošības entuziastus, pētniekus un citi interesentus.


Kiberdrošības politikas uzdevumi un prioritātes digitālo prasmju attīstīšanai ietver esošo speciālistu kvalifikācijas celšanas vajadzību apzināšanu un jaunu speciālistu izglītošanu un piesaisti, nozares profesionāļu iesaisti zināšanu apmācību procesos, IS/IKT drošības pārvaldnieku kvalifikācijas paaugstināšanas mācību programmas, kiberdrošības pētniecības attīstību Latvijā, izmantojot Digitālās Eiropas sniegtās finansējuma iespējas un veidot nepieciešamos nacionālos kiberdrošības pētniecības atbalsta mehānismus.


Avots: https://eprasmes.lv

(vairāk…)
Jaunumi no LDTA nodarbināto apmācību projekta, augusts 2023

1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2

Mācīšanās prasme kā mūžizglītības ilgtspējas modelis

Pieaugušo izglītības nozarei valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī ir galvenā loma, lai nodrošinātu, ka mācīšanās prasmes ir un arī turpmāk būs galvenais aspekts visās izglītības programmās neatkarīgi no to līmeņa un formas, lai garantētu, ka visi iedzīvotāji var pilnībā izmantot pieejamo un pieaugošo izglītības piedāvājumu.

Attīstoties globālām Eiropas valstu platformām, kuru galvenais mērķis ir publicēt mācību saturu tiešsaistē, moduļu veidā un bieži bez maksas, esam pieredzējuši progresīvu un globālu mācību formātu paradigmas maiņu pēdējo 10 gadu laikā. Sākot ar pirmo masveida tiešsaistes atvērto kursu ieviešanu šā gadsimta pirmajā desmitgadē, tiešsaistē pieejamie neformālās izglītības resursi ir piedzīvojuši nepārtrauktu pieaugumu, paplašinot platformu visu izglītības līmeņu kursu, tematu, apmācību sniedzēju un vairāku dalībnieku, kas reģistrējas šādam piedāvājumam, ziņā.

2021. gadā MOOC ekosistēma ir sasniegusi 220 miljonus studentu, kas piedalījušies 19,4 tūkstošus kursu – šāds rezultāts novērots saskaņā ar Class Central – tiešsaistes kursu apkopotāju – kas apkopo informāciju no tūkstošiem mācību pakalpojumu sniedzēju, viņu iedziļināšanās ikgadējā MOOC Stats and Trends publikācijā (Avots: MOOC desmitgade:A Review of MOOC Stats and Trends in 2021, Dhawal Shah, Class Central, 2021).

Pašapmācībai, mikroapmācībām un mācībām tiešsaistē ir nepieciešama laba līmeņa mācīšanās vadības kompetence, kas jāveicina kā pamata prasme izglītības, nodarbinātības un sabiedrības sistēmās.

Avots: https://epale.ec.europa.eu

(vairāk…)
Jaunumi no LDTA nodarbināto apmācību projekta, jūlijs 2023

1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2

Atbalsts digitalizācijas iniciatīvu ieviešanai

Šobrīd, no 31.10.2022. līdz 31.12.2023., norisinās projekts “Automatizācijas rīki radošajām industrijām AutoRade”. Tā ietvaros Ekonomikas un kultūras augstskolai ir uzstādīts mērķis ieviest digitalizācijas iniciatīvas partnerībā ar vairākām augstākās izglītības iestādēm – Latvijas Universitāti, Transporta un sakaru institūtu, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Vidzemes augstskolu, Liepājas Universitāti, Latvijas Digitālo akseleratoru, Ventspils Augsto tehnoloģiju parku un Valmieras Attīstības aģentūru. Notikumi un pasākumi projekta īstenošanas procesā tiek organizēti šajās augstskolās visā Latvijas teritorijā.


Šī notikuma ietvaros tiek organizēti dažādi semināri, darba grupas, laboratoriju izveide, platformu izstrāde, komunikācijas un publicitātes pasākumi, projekta vadība un tās īstenošana. Projekta rezultātā paredzams, ka 6 Latvijas augstskolas saņems Eiropas Sociālā fonda atbalstu digitalizācijas iniciatīvu ieviešanai, lai veicinātu mūsdienīgu, inovatīvos tehnoloģiskos risinājumos balstītu studiju procesu; 7 prioritārajās tematikās tiks izveidoti jauni kursi vai adaptēti esošie kursi, kas tiks integrēti studiju procesā augstskolās; tiks izstrādāti 9 digitālie risinājumi un platformas izglītībai un partneru sadarbībai; augstskolas iegūs jaunu mācību aprīkojumu.

Avots: https://www.digitallatvia.lv/projekti/autorade

(vairāk…)
Jaunumi no LDTA nodarbināto apmācību projekta, jūnijs 2023

1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2

Tehnoloģiju demonstrāciju telpa “Nākotnes klase” paver jaunas iespējas Latvijas skolās

“Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” izveidotā izglītības tehnoloģiju (EdTech) demonstrāciju telpa “Nākotnes klase” sniedz iespēju pašvaldībām un skolām iepazīties ar mūsdienīga klases iekārtojuma idejām un testēt dažāda veida aprīkojumu, programmatūru un lietotnes, kas var būt lietderīgas mācību darbā gan klātienes, gan attālinātajās, gan jaukta tipa nodarbībās. Piesakoties pakalpojumam “Nākotnes klase”, skola vai pašvaldība saņems individualizētu aprīkojuma piedāvājumu, vadoties pēc skolai jau pieejamā aprīkojuma, iespējām to savienot ar modernākajām ierīcēm un saturu, kā arī darbinieku apmācības, lai nodrošinātu viņu spējas darboties “Nākotnes klasē” un veicinātu digitālās prasmes skolas vadības un pedagogu līmenī. Apmeklēt “Nākotnes klasi” un uzzināt par tās izmantošanas iespējām EDIC ietvaros iespējams no 5. līdz 15. jūnijam.


Ventspils Augsto tehnoloģiju parka “Nākotnes klase” tapusi Eiropas Savienības iniciatīvas “Pilsētu inovatīvās darbības” projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas ietvaros ar mērķi veicināt izglītības tehnoloģiju izmantošanu izglītības procesā Latvijas skolās. Savukārt Eiropas Digitālās inovācijas centra “Latvijas Digitālais akselerators” darbības mērķis ir atbalstīt inovācijas izglītībā, veicināt izglītības tehnoloģiju attīstīšanu Latvijā un to veiksmīgu izmantošanu mācību procesā visās Latvijas skolās – gan valsts, gan privātajās.

Avots: https://www.digitallatvia.lv/jaunumi/

(vairāk…)
Biedrība “Latvijas Datortehnoloģiju asociācija” turpina īstenot nodarbināto apmācību
projektu ar papildus jaunām apmācību jomām

Biedrība “Latvijas Datortehnoloģiju asociācija” ir uzsākusi nodarbināto apmācību 2.kārtas
projekta “IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts
2″ (projekts Nr. 1.2.2.1/19/A/001 ), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām
ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2020.gada 13.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%

Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 200 000, no tām plānotais ERAF
atbalsts – EUR 540 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 32 komersantus un 402
šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 1 100 000, no tām
plānotais ERAF atbalsts – EUR 540 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 21
komersantu un 264 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir IKT un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto
prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un
darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Projekta ietvaros atbalstāmās apmācību jomas:
214 Dizains;
345 20 Projektu vadība;
345 24 Ražošanas inženierzinības un vadība;
48 482 Datoru lietošana;
48 483 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli;
48 484 Programmēšana;
52 Inženierzinātnes un tehnoloģijas;
85 Vides aizsardzība;
22 227 Valodas.
Projekta ietvaros papildus iekļautās atbalstāmās apmācību jomas:
341 01 Elektroniskā komercija;
342 01 Mārketings un tirdzniecība;
345 01 Biznesa vadība;
345 04 Kvalitātes nodrošināšana un vadība.
Šobrīd pieejamas apmācību programmas apmācību jomās:
48 483 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli; 52 Inženierzinātnes un tehnoloģijas; 345 24
Ražošanas inženierzinības un vadība”, 345 20 Projektu vadība; 345 04 Mārketings un
tirdzniecība.
IKT un saistīto nozaru komersanti ir laipni aicināti piedalīties nodarbināto kvalifikācijas
celšanas pasākumos projekta ietvaros.

Kontaktinformācija:
Dzinatrs Zariņš, LDTA vadītājs
apmacibas@itnet.lv

Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam
pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@itnet.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus
atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests
https://www.gudralatvija.lv/


Papildus informācija


Informācija ievietota: 09.06.2023.

Jaunumi no LDTA nodarbināto apmācību projekta, maijs 2023

1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2

Mākslīgā intelekta rīks Midjourney atklāj attēlu un citu vizuāļu ģenerēšanas iespējas

Attēlu un citu vizuāļu ģenerēšanas rīks Midjourney ir izstrādāts, lai radītu unikāla stila attēlus, kurus iespējams izmantot visdažādākajos veidos, arī reklāmu un satura veidošanai. Jāpiebilst, ka attēli ir savdabīgi, bet to īpašais stils dod iespēju veidot unikālu saturu, izceļot zīmola vizuālo identitāti.

Apgūstot dažādu jaunieviestu rīku izmantošanu un plašās iespējas, ko tie sniedz, var ievērojami uzlabot zīmola atpazīstamību un sekmēt mārketinga attīstību. Ieguvumi, izmantojot AI satura veidošanā un attēlu radīšanai mārketingā, ir vairāki:

• Personalizēšanas iespējas. Mākslīgais intelekts spēj analizēt datus par auditorijas vēlmēm un uzvedību, kas palīdz izveidot personalizētus attēlus, kas būtu atbilstoša noteiktai mērķauditorijai.
• Ar AI darbināmi rīki var nodrošināt satura konsekvenci lielam skaitam attēlu, atvieglojot zīmola identitātes un vizuālā stila saglabāšanu.
• AI algoritmi var analizēt attēlus un ieteikt uzlabojumus, piemēram, pielāgot apgaismojumu, krāsu un kompozīciju, lai izveidotu augstas kvalitātes attēlus, kas ir vizuāli pievilcīgāki un efektīvāki.

Ir iespējams apgūt noderīgiem padomiem bagātu vebināru no AI Business Prompts, kas palīdzēs izprast Midjourney iespējas un saņemt zināšanas, kā to likt lietā, lai pārdotu produktus vai pakalpojumus efektīvāk, izmantojot mākslīgo intelektu.

Avots: https://epale.ec.europa.eu/lv/blog/maksliga-intelekta-riku-midjourney

(vairāk…)
Jaunumi no LDTA nodarbināto apmācību projekta, aprīlis 2023

1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2

Mācību vadītāju psiholoģiskās kompetences: prasmīgs lektors zina, kā dalībniekiem radīt motivāciju sadarboties

Pedagogam sagādā neviltotu prieku, ja viņa darbs mācību dalībniekus aizrauj, ja viņi aktīvi līdzdarbojas apmācībā. Šāda sadarbība apmācībās sniedz apziņu par savu profesionālo kompetenci. Tomēr mācību vadītāji ikdienā mēdz saskarties ar dažādiem pretestības veidiem izglītojamo mācību laikā. Visizplatītākais pretestības cēlonis ir garlaicība un intereses trūkums, piemēram, ja mācību dalībnieki uz mācību vadītāju skatās pilnīgi bezkaislīgi vai ir iegrimuši mobilajos telefonos, tas liecina par iespējamu pretestību. Tam par iemeslu var būt dažādi faktori. Iespējams, dalībnieks ir nosūtīts uz obligātām mācībām, kurā viņam vienkārši ir jāpiedalās vai dalībnieks mācībās ieradies „papīra” pēc un viņu tās patiesībā neinteresē. Iemesli var būt dažādi un izpausties dažādos veidos.

Katrs pedagogs pretestību pret mācīšanos mazina citādi, jo cilvēki ir dažādi, tomēr vienlaikus pastāv arī kopīgas iezīmes attiecībā uz to, ko darīt, lai pārvarētu pretestību. Vispirms ar mācību dalībniekiem (tostarp, ar cilvēku, kurš demonstrē pretestību) ir jānodibina cilvēciska saikne. Komunikācija ar apmācāmajiem ir jāizvērtē kā svarīgs rīks, lai sarunas gaitā spētu atrast pretestības cēlonis un pedagogam ir jāspēj paskaidrot mācību dalībniekiem, kādas priekšrocības mācības sniedz. Ne mazāk svarīgi ir uzturēt pozitīvu attieksmi pret cilvēkiem, jo pozitīvas emocijas rada labu atmosfēru turpmākai komunikācijai un mācībām. Mācību vadītājam jābūt labām saskarsmes prasmēm, spējai pazīt un izprast cilvēkus, kā arī pilnīgai izpratnei par mācāmo tematu. Prasmīgs lektors zina, kā dalībniekiem radīt motivāciju sadarboties.

Avots: https://epale.ec.europa.eu

(vairāk…)